Konferences mērķis ir
pievērst visu sabiedrības grupu uzmanību klimata pārmaiņu aktualitātei un
pārrunāt oglekļa mazietilpīgas attīstības (OMA) un klimatnoturīgas attīstības
nepieciešamību un iespējas Baltijas valstīs, kā arī identificēt konkrētus
uzdevumus šādas attīstības sasniegšanai, intensificēt pārmaiņu
materializēšanos.
Konferences dalībniekus
uzrunās ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP23) šī gada Prezidentūras un
vienas no klimata pārmaiņu visvairāk skartajām valstīm pārstāvis un runasvīrs –
Fidži vēstnieks Eiropas Savienībā Deo
Saran. Ar prezentācijām uzstāsies Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruninks (Hans Bruyninckx), OECD Klimata, bioloģiskās daudzveidības un ūdens
nodaļas vadītājs Saimons Brukle (Simon Buckle), Eiropas Komisijas Klimata
stratēģijas, pārvaldības un neETS sektoru emisiju direktors Artūrs Runge-Metcgers (Artur Runge-Metzger), Starptautiskās
Enerģētikas aģentūras Enerģētikas tehnoloģiju politikas nodaļas vadītājs Juho Lipponens (Juho Lipponen) un daudzi citi.
Tā būs līdz šim Latvijā
un, iespējams, pat Baltijā plašākais šiem jautājumiem veltītais pasākumus.
Plānots, ka to kopumā varētu apmeklēt vairāk nekā 200 dalībnieku. Turklāt
papildus konferences plūsmai, tās ietvaros notiks arī dažādas klimata pārmaiņām
veltītas aktivitātes – t.s. rīcības zona. Būtiski arī, ka pirmo reizi Latvijas
konferenču organizēšanā apzināti ņemta vērā nepieciešamība kompensēt tās
organizēšanas radītās negatīvās ietekmes uz klimatu. Lai kompensētu pasākuma
radītās emisijas, š.g. 29. septembrī 111 skolēni no 14 Latvijas Ekoskolām no
visas Latvijas iestādīja vairāk nekā 500 priedes.
“Klimata
politika ir atbilde uz klimata pārmaiņu draudiem, kas pirms pāris desmitgadēm
bija “prognoze”, bet tagad diemžēl kļuvusi par realitāti. Tagadējā paaudze ir pirmā, kas izjūt klimata pārmaiņas un
praktiski pēdējā, kas tās var ierobežot”, norāda Alda Ozola, VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības
jautājumos.
Atgādinām, ka Latvijai tuvākajos
gados klimata politikas mērķu (skat zemāk) sasniegšanai nepieciešams ieviest
papildus politikas un pasākumus. “Klimata politika mūsdienās ietver divus
galvenos virzienus: klimata pārmaiņu ierobežošana (siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšana un oglekļa dioksīda piesaiste) un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Latvijā klimata politiku koordinē VARAM, taču
tās īstenošana ir tiešā veidā atkarīga no nozaru ministrijām, jo visvairāk
emisijas Latvijā rada enerģētika, lauksaimniecība un transports. Tiesa, būtiski
arī uzsvērt, ka nozaru radītās emisijas lielā mērā atkarīgas no sabiedrības.
Proti, emisijas rada dažādi ražošanas procesi, sevišķi enerģijas ražošana, un
jo vairāk sabiedrība patērē, jo vairāk ražo un jo vairāk emisijas rodas.
Attiecīgi sevišķi svarīga ir sabiedrības informēšana un izglītošana par klimata
pārmaiņām,” skaidro Ilze Prūse, VARAM Klimata pārmaiņu
departamenta direktore.
Mediju
ievērībai:
Konferences “Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību”
(Baltic Pathway Towards Low Carbon and
Climate Resilient Development) preses
konference notiks 30. oktobrī plkst.
13.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā.
Aicinām medijus izmantot
iespēju, ka Latvijā viesojas vairāki starptautiski atzīti klimata pārmaiņu
jomas eksperti (viņu biogrāfijas pielikumā), lai ar viņiem padziļināti
pārrunātu klimata pārmaiņu jautājumus. Par individuālu interviju iespējām, lūdzam sazināties ar VARAM Sabiedrisko
attiecību nodaļu pa tālruni 67026533 vai e-pastu prese@varam.gov.lv.
*
Konference norisinās ar Eiropas
Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētās programmas “Nacionālā klimata
politika” finansiālu atbalstu.
Latvijas
klimata politikas mērķi

Kaspars Rūklis
Sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītājs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv
