Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
  BREXIT
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 



 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
Lauksaimniekiem stāsta par finansiāli pieejamu piesārņojuma samazināšanas veidu
24.05.2018

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulcē, informējot par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem Latvijā, un kādi faktori to ietekmē, uzsvēra, ka pastāv dažādi veidi kā samazināt lauksaimniecisko, īpaši slāpekļa un fosfora piesārņojumu, kas savukārt noved pie ūdenstilpju aizaugšanas un ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Turklāt tie neprasa lielus finansiālus ieguldījumus.

Piemēram, 2 m platu veģetācijas buferjoslu ierīkošana ūdensteču un ūdenstilpju krastos, kā arī gar meliorācijas sistēmu novadgrāvjiem, kurā nenotiek lauksaimnieciskā darbība, samazina slāpekļa noteci par 30% un fosfora noteci par 20%.

Arī tā dēvēto ziemas “zaļo zonu” vai rugāju lauku uzturēšana nodrošina lauksaimniecībā izmantojamās zemes augsnes virskārtas aizsardzību pret augsnes degradācijas procesiem, saglabājot augsnēs organiskās vielas un samazinot slāpekļa un fosfora noteci uz virszemes ūdeņiem.

Lauksaimnieciskā piesārņojuma samazināšanai var izmantot arī videi draudzīgu lauksaimniecības meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, kas mazina slāpekļa un fosfora noteci uz virszemes ūdeņiem.

Kā vienu no piesārņojuma mazināšanas līdzekļiem Jānis Šīre minēja arī sedimentācijas baseinu izveidi, kuros notiek dabiskās pašattīrīšanās procesi - liela daļa slāpekļa un fosfora savienojumi tiek izmantoti ūdensaugu zaļās masas pieaugumam, tādējādi samazinot izšķīdušo barības vielu daudzumu ūdenī, kas no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm nonāk ūdenstilpēs.

“Projektējot atjaunojamas vai pārbūvējamas ūdensnotekas vai novadgrāvjus, uz gultnes var atstāt lielos akmeņus un veidot akmens krāvuma krācītes, kurās ūdenim plūstot cauri, notiek filtrācija un samazinās slāpekļa un fosfora notece. To samazina arī līkumainu ūdensnoteku gultņu veidošana, piemēram, atjaunojot vecās gultnes posmus vai veidojot jaunus līkumus. Šādi paņēmieni neprasa lielus ieguldījumus. Ņemot no dabas, tai ir arī jāatlīdzina, vismaz izturoties pret to saudzīgi, ” uzsvēra Šīre.

Oskars Vizbulis
Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
Maskavas iela 165, Rīga, LV - 1019
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr. 27337797"
www.meteo.lv

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 



 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
12.12.2018
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta