Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti, apkopojot datus
par gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā, secinājuši, ka pagājušajā gadā ne Rīgā,
ne pārējās Latvijas pilsētās neviena no gaisu piesārņojošajām vielām
nepārsniedza normatīvos pieļaujamos rādītājus.
Pārskatā par gaisa kvalitāti ir ietverta informācija
par dažādām piesārņojošām vielām (piemēram, SO2, NO2,
daļiņas PM10 un PM2,5, benzols, Pb, Cd, Ni, As un citas), kurām tiek veikts gaisa kvalitātes
monitorings. Latvijā paaugstinātas koncentrācijas raksturīgas gaisa piesārņojošām
vielām kā slāpekļa dioksīds, ko visbiežāk saista ar ziemas apkures periodu,
transporta plūsmas intensitāti, kā arī cilvēka organismam bīstamās daļiņas PM10
un PM2.5, ko rada ceļu kaisīšana ar sāli un smiltīm, kā arī benzols
no naftas produktu pārkraušanas un transporta piesārņojuma.
Analizējot datus visās novērojumu stacijās gan
aglomerācijā Rīga, gan zonā Latvija, tiek secināts, ka 2017. gadā nevienai no piesārņojošām
vielām netiek pārsniegts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai.
Dati par Rīgu apkopoti, izmantojot monitoringa tīklā
esošo piecu staciju veiktos mērījumus, bet datus par gaisa piesārņojumu pārējā
Latvijas teritorijā nodrošina septiņas monitoringa stacijas, kas izvietotas
dažādās pilsētās un darbojas nepārtrauktā režīmā.
“Lai arī robežlielums cilvēka veselības
aizsardzībai vielām netika pārsniegts, tomēr Rīgā novēroti slāpekļa dioksīda,
daļiņu PM10, benz(a)pirēna augšējā
piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa cilvēka veselības aizsardzībai
koncentrācijas pārsniegšana. Citviet Latvijā – Liepājā augšējā piesārņojuma
novērtēšanas slieksnis tiek pārsniegts daļiņām PM2,5 un benz(a)pirēnam, savukārt
Ventspils gaisa monitoringa stacijā augšējais piesārņojuma slieksnis tiek
pārsniegts benzola mērījumiem. Pārsniedzot augšējo piesārņojuma novērtēšanas
slieksni, ir jāņem vērā attiecīgi Ministru Kabineta noteikumi par gaisa
kvalitāti, kur teikts, ka šādos gadījumos ir jāturpina veikt stacionāros
mērījumus kopā ar
modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā,” situāciju ar gaisa
kvalitāti raksturoja Aiva Eindorfa, LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja.
Pasaules Veselības organizācijas apkopoto pētījumu
dati liecina, ka gaisa piesārņojumam ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību.
Tas var palielināt elpošanas orgānu saslimstības risku, izraisīt klepu, reizēm
elpas trūkumu un var tikt novērotas biežākas astmas lēkmes. Gaisa piesārņojuma
dēļ var pieaugt hroniski obstruktīvo plaušu slimību risks un palielināties
jutīgums pret elpošanas ceļu infekcijām, pat izraisīt plaušu vēzi un
palielināties saslimšana ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī izraisīt
atmiņas un koncentrēšanās spēju pavājināšanos un ietekmēt reproduktīvo sistēmu.
Oskars Vizbulis
Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: +371 27337797