Pārskatā par gaisa kvalitāti ir ietverta informācija par dažādām piesārņojošām vielām (piemēram, SO₂, NO₂, daļiņas PM₁₀ un PM_2,5, benzols, Pb, Cd, Ni, As un citas), kurām tiek veikts gaisa kvalitātes monitorings. Latvijā paaugstinātas koncentrācijas raksturīgas gaisa piesārņojošām vielām kā slāpekļa dioksīds, ko visbiežāk saista ar ziemas apkures periodu, transporta plūsmas intensitāti, kā arī cilvēka organismam bīstamās daļiņas PM₁₀ un PM_2.5, ko rada ceļu kaisīšana ar sāli un smiltīm, kā arī benzols no naftas produktu pārkraušanas un transporta piesārņojuma.

Analizējot datus visās novērojumu stacijās gan aglomerācijā Rīga, gan zonā Latvija, tiek secināts, ka 2017. gadā nevienai no piesārņojošām vielām netiek pārsniegts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. 

Dati par Rīgu apkopoti, izmantojot monitoringa tīklā esošo piecu staciju veiktos mērījumus, bet datus par gaisa piesārņojumu pārējā Latvijas teritorijā nodrošina septiņas monitoringa stacijas, kas izvietotas dažādās pilsētās un darbojas nepārtrauktā režīmā.

“Lai arī robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai vielām netika pārsniegts, tomēr Rīgā novēroti slāpekļa dioksīda, daļiņu PM₁₀, benz(a)pirēna augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa cilvēka veselības aizsardzībai koncentrācijas pārsniegšana. Citviet Latvijā – Liepājā augšējā piesārņojuma novērtēšanas slieksnis tiek pārsniegts daļiņām PM_2,5 un benz(a)pirēnam, savukārt Ventspils gaisa monitoringa stacijā augšējais piesārņojuma slieksnis tiek pārsniegts benzola mērījumiem. Pārsniedzot augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, ir jāņem vērā attiecīgi Ministru Kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti, kur teikts, ka šādos gadījumos ir jāturpina veikt stacionāros mērījumus kopā ar modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā,” situāciju ar gaisa kvalitāti raksturoja Aiva Eindorfa, LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja.

Pasaules Veselības organizācijas apkopoto pētījumu dati liecina, ka gaisa piesārņojumam ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību. Tas var palielināt elpošanas orgānu saslimstības risku, izraisīt klepu, reizēm elpas trūkumu un var tikt novērotas biežākas astmas lēkmes. Gaisa piesārņojuma dēļ var pieaugt hroniski obstruktīvo plaušu slimību risks un palielināties jutīgums pret elpošanas ceļu infekcijām, pat izraisīt plaušu vēzi un palielināties saslimšana ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī izraisīt atmiņas un koncentrēšanās spēju pavājināšanos un ietekmēt reproduktīvo sistēmu.

Oskars Vizbulis
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: +371 27337797