Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
Vakances
Nozares politika
Administratīvi teritoriālā reforma
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 


 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
E-pārvaldei ir vadošā loma digitālās sabiedrības un ekonomikas attīstībā
26.05.2018
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis
Pateicoties e-pārvaldes straujai attīstībai, Latviju pārliecinoši varam uzskatīt par digitālu valsti. Bet vai pašlaik esam arī pilnvērtīga digitālā sabiedrība un ekonomika, kas mūsdienās ir būtisks priekšnosacījums valsts, uzņēmumu un katra indivīda produktivitātei un konkurētspējai?

 Jaunākais Eiropas Komisijas publiskotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2018 apliecina, ka, tikai pateicoties straujai izaugsmei e-pārvaldes rādītājā, Latvijai ir izdevies saglabāt 19.vietu starp visām Eiropas Savienības valstīm digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības novērtējumā. Latvija uzrāda arī stabilu sniegumu rādītājā “Savienojamība” (10.vieta) un “Interneta pakalpojumu lietošana” (10.vieta), bet progresē daudz lēnāk nekā citas Eiropas valstis indeksa rādītājos “Cilvēkkapitāls” un “Digitālo tehnoloģiju integrācija”.

Straujāko progresu Latvija uzrādījusi indeksa rādītājā “Digitālie publiskie pakalpojumi”, gada laikā pakāpjoties no 14. uz 9. vietu. Kā norāda EK, tā galvenie iemesli ir valsts e-pārvaldes un atvērto datu pieejamības straujā attīstība. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un VARAM īstenotai integrētai pieejai, Latvijas e-pārvalde šodien cilvēkiem piedāvā vairāk iespēju saziņai ar valsti nekā jebkad iepriekš. Jau pašlaik vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv ir pieejami vairāk nekā 500 valsts e-pakalpojumi! Top un drīzumā tiks piedāvāti vēl jauni e-risinājumi, piemēram, šogad tiks izveidota un līdz 2020. gadam pakāpeniski ieviesta e-adrese, kas nodrošinās iedzīvotāju drošu un vienotu elektronisko saziņu ar valsti. Savukārt, lai sabiedrībai būtu iespēja vienkāršā un saprotamā veidā saņemt uzticamu informāciju, Valsts kanceleja pašlaik strādā pie vienotas valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu pārvaldības platformas izveides, kas būs nozīmīgs risinājums valsts iestāžu komunikācijā ar iedzīvotājiem.

DESI novērtējums rāda, ka valsts ne tikai aktīvi izstrādā, bet sabiedrība arī aktīvi izmanto valsts radītos e-risinājumus. Jau pašlaik e-pārvaldes pakalpojumus Latvijā izmanto vairāk nekā 2/3 no interneta lietotājiem (77% un 10.vieta ES). 


Vienlaikus indeksa veidotāji atkārtoti norāda, ka digitālo tehnoloģiju integrācija biznesā un cilvēku ikdienā Latvijā notiek daudz lēnāk nekā citviet Eiropā. Neraugoties uz to, ka valsts e-pakalpojumu nodrošināšanā uzņēmējiem jau otro gadu pēc kārtas Latvija ierindojas augstajā 6. vietā Eiropā, kopumā rādītājā “Digitālo tehnoloģiju integrācija” Latvija pašlaik ieņem vien 23. vietu. Eksperti norāda, ka Latvijai joprojām nav skaidras biznesa digitalizācijas stratēģijas, kas ir svarīgs priekšnosacījums uzņēmējdarbības produktivitātes kāpināšanai. Lai uzlabotu Latvijas sniegumu šajā rādītājā un tās apakšrādītājos, Ekonomikas ministrijai ir jāuzņemas vadošā loma. Īpašu uzmanību ir nepieciešams pievērst tādiem biznesa digitalizācijas jautājumiem kā, piemēram, elektroniskā informācijas apmaiņa, e-komercija un pārrobežu tirdzniecība tiešsaistē. Pašlaik šajos indeksa apakšrādītājos Latvija būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja un atrodas valstu saraksta beigās.

 Arī indeksa rādītājā “Cilvēkkapitāls” mēs joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa un indeksa autori norāda uz nozīmīgu sabiedrības daļu (52%), kurai nav vai ir nepietiekamas digitālās prasmes, lai efektīvi darbotos e-vidē. Indeksa autori norāda, ka IKT prasmes ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem, lai cilvēki veiksmīgi spētu iekļauties un konkurēt darba tirgū. Vēl vairāk – sabiedrības digitālās prasmes ir pamats valsts ekonomikas transformācijai uz digitālo ekonomiku, kurā digitālās prasmes būs nepieciešamas pat 90% darba tirgus dalībnieku. 


Īpaša uzmanība Latvijai ir jāvelta tādu “Cilvēkkapitāls” apakšrādītāju uzlabošanai kā, piemēram, IKT speciālistu skaits un absolventu skaits STEM nozarēs, kas nozīmē nepieciešamību pēc būtiskām izmaiņām visos izglītības sistēmas līmeņos. 


Saskaņā ar indeksa datiem Latvijā sievietēm digitālās prasmes ir labākas nekā vīriešiem. Piemēram, pamata digitālās prasmes ir 50% sieviešu, bet tikai 46% vīriešu. Tāpat spēja brīvi orientēties un darboties digitālajā vidē iet roku rokā ar nodarbinātību un izglītības līmeni. Strādājošiem un cilvēkiem ar augstāko izglītību šīs prasmes ir daudz vairāk attīstītas nekā bezdarbniekiem un cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni. 

Tas nozīmē, ka Latvijas galvenais izaicinājums un lielais uzdevums nākamajiem gadiem, ir rast veidu kā harmonizēt un integrēti attīstīt valsts, biznesa un sabiedrības digitalizāciju, jo tikai tā Latviju varēsim pilnvērtīgi saukt par digitālu valsti, ekonomiku un sabiedrību. Turklāt nepietiks vien ar pāris flagmaņiem, pāris vadošām valsts iestādēm, uzņēmumiem vai cilvēkiem. Mums ir nepieciešama visas valsts pārvaldes, biznesa un sabiedrības izpratne un līdzdarbošanās digitalizācijas procesos. 

Esam aprēķinājuši, ka valsts iestādes klātienes apmeklējumu aizstājot ar e-pakalpojuma izmantošanu, tuvāko 10 līdz 15 gadu laikā kopējie valsts ieguvumi varētu sasniegt 170 miljonus eiro. Tas ir būtisks ietaupījums sabiedrībai un valstij, iespēja virzībai uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi, lietderīgu visa veida resursus izmantošanu. Biežāka e-pakalpojumu lietošana sekmēs arī Latvijas digitālās sabiedrības attīstību, vairojot gan valsts konkurētspēju, gan cilvēku dzīves kvalitāti. 


Pašlaik pasaule piedzīvo nozīmīgas politiskās, ekonomiskās un sociālās transformācijas, ko radījusi jau ceturtā industriālā revolūcija, kuras pamatā ir zināšanas un tehnoloģijas. Ja vēlamies dzīvot labklājībā, mēs nevaram ignorēt objektīvas pārmaiņas un saglabāt tik ērto status quo. Tāpēc valsts pārvaldei ir jāuzņemas vadošā loma digitālās sabiedrības un ekonomikas veidošanā, jārod iespēju, kā sadarbībā ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem attīstīt kopējo zināšanu un prasmju līmeni, bet pats galvenais – panākt, ka katrs un visi kopā domājam un darām gudrāk. 

Programma ir finansēta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta Nr. Nr.2.2.1.1/16/I/001 “Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma”.

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 




 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
20.06.2019
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta