Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
  BREXIT
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 



 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
“Mana jūra”: situācija pludmalēs pasliktinās, nepieciešami sistēmiski risinājumi
02.08.2018
Šodien, 2. augustā, piedaloties arī ministram Kasparam Gerhardam, VARAM un Latvijas pašvaldību savienības pārstāvjiem, norisinājās kampaņas “Mana jūra” noslēguma preses konference, iepazīstinot ar šī gada piekrastes atkritumu piesārņojuma izpētes rezultātiem, jau paveikto un vēl risināmo piekrastes tīrības uzlabošanā.

Kampaņa “Mana jūra”  notiek jau septīto gadu un, diemžēl, kā liecina kampaņas atkritumu monitoringa izvērtējumu dati, pludmales ar katru gadu kļūst aizvien netīrākas – šogad uzrādot visā izvērtējumu vēsturē vissliktākos rezultātus. Atkritumu daudzums ir pieaudzis par apmēram vienu trešdaļu; gandrīz 60% no monitoringa laukumos atrastajiem atkritumiem ir plastmasa. 

Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas “Mana jūra” eksperts Jānis Ulme atzīst, ka pašvaldību ieguldījums pludmaļu tīrības nodrošināšanā ar katru gadu palielinās – salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem daudz regulārāk tiek izvesti lielgabarīta atkritumi, daudzās vietās ir uzlabojusies pludmales apsaimniekošanas kvalitāte. Taču, kā liecina pieaugošais atkritumu piesārņojums, ar apsaimniekošanas uzlabošanu ir par maz, steidzami ir nepieciešami sistēmiski risinājumi. 

“Atbilstoši apkopotajiem datiem 10% no piekrastes atkritumiem ir plastmasas maisiņi, savukārt ap 20% atkritumu ir iepakojuma depozīta sistēmas materiāli un vienreiz lietojamie trauki. Ir svarīgi cīnīties ne tikai ar sekām, ko rada vidē nonākušie atkritumi, bet arī ar piesārņojuma cēloni,” uzsver VARAM ministrs Kaspars Gerhards, ”Valstī ir jāveido “zaļi” domājoša sabiedrība, veicinot iedzīvotāju paradumu maiņu. Kā vienu no motivējošajiem pasākumiem jāizceļ bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegums no nākamā gada un pilnīgs to aizliegums no 2025. gada. Turklāt ievērojamu motivāciju dzērienu iepakojumus atgriezt otrreizējai pārstrādei sniegs arī iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana Latvijā.”

Šim viedoklim piekrīt arī Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas “Mana jūra” eksperts Jānis Ulme: “Vairāk nekā puse no atkritumiem pludmalēs ir plastmasas atkritumi, tie sastāda pusi no TOP 10 izplatītākajiem atkritumu veidiem, tāpēc problēmas risinājumi ir saistīti tieši ar šo atkritumu veidu. Bez pilnvērtīgas depozīta sistēmas ieviešanas, kas vērtējama kā prioritāra, citi steidzami veicamie pasākumi ir plastmasas maisiņu un vienreiz lietojamo plastmasas trauku lietošanas ierobežošana, putuplasta pārtikas trauku lietojuma ierobežošana, daudz ambiciozāks dabas resursu nodokļa paaugstinājums vienreiz lietojamai plastmasai un plastmasas iepakojumam, kā arī sistēmiski uzlabojumi atkritumu šķirošanā un apsaimniekošanā piekrastes zonā.”

“Mēs nedrīkstam pieļaut aizbildinājumu, ka noslogotās pludmales ir netīrākas, jo 21. gadsimtā ir jābeidz domāt, ka cilvēku klātesamību dabā un atkritumus saista vienādības zīme,” uzsver eksperts.

Latvijas Pašvaldību Savienība savukārt uzsver pastāvīga finansējuma nepieciešamību kvalitatīvas un regulāras piekrastes pārvaldības nodrošināšanai. Šobrīd pludmales apsaimniekošanas kvalitāte ir paaugstinājusies pateicoties finansējuma piešķiršanai, kas, diemžēl, jau rudenī beigsies.

“Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu sākot no 2015. gada valsts īpašumā esošā piekrastes josla tika nodota valdījumā pašvaldībām bez atbilstoša finansējuma papildus funkcijām,” stāsta Gunta Lukstiņa, Latvijas Pašvaldību Savienības padomniece attīstības un plānošanas jautājumos, “2017. gada nogalē, pateicoties VARAM, tika rasts daļējs risinājums - 2018. gada vasaras sezonā no maija līdz oktobrim 17 piekrastes pašvaldības īsteno nacionālas nozīmes projektu "Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana", veicot piekrastes joslas apsaimniekošanu, tajā skaitā arī atkritumu un beigto dzīvnieku savākšanu, un tās labiekārtošanu. Tomēr jau tagad var teikt, ka, lai nākotnē visa Latvijas valstij piederošā un pašvaldībām un valsts institūcijām valdījumā deleģētā piekraste tiktu kvalitatīvi pārvaldīta un kopta visa gada garumā, piekrastes pārvaldībai nepieciešams pastāvīgs finansējums.”

Piekrastes  tīrāko pludmaļu TOP, 2018. gada vasara
(vietas, kur atkritumu daudzums nepārsniedz 100 atkritumu vienības 100 pludmales metros)

Latvijā jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumu rezultāti šosezon nesuši bēdīgākos rezultātus apsekojumu vēsturē – vidēji piekrastes 100 metros atrodamas 247 atkritumu vienības, no tām vairāk kā puse plastmasas un mākslīgo polimēru materiāli.

Vērtējot datus pašvaldību līmenī, situācija jūras piesārņojošo jomā salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojusies  Grobiņas novadā, Rojas novadā, Limbažu novadā, Pāvilostas novadā, Salacgrīvas novadā, Engures novadā, Saulkrastu un Rucavas novadā. Savukārt sliktāka situācija kā vidēji iepriekšējos gados ir konstatēta Mērsraga, Ventspils, Carnikavas, Dundagas, Nīcas novados, kā arī Ventpils, Liepājas, Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmalēs.

Izvērtējuma laukums

(a.v./100 m.)

Abragciems (Engures novads)

36

Pūrciems (Rojas novads)

46

Kaltene (Rojas novads

51

Miķeļtornis (Ventspils novads

54

Šķēde (Grobiņas novads)

71

Lauču akmens (Limbažu novads)

81

Ziemupe (Pāvilostas novads)

100


Piekrastes netīrāko pludmaļu TOP 10,2018. gada vasara
(atkritumu vienību skaits pludmales 100 metros)

Izvērtējuma laukums

(a.v./100m.)

Liepāja Karosta*

937

Rīga Daugavgrīva

850

Liepāja Centrs*

697

Rīga Vakarbuļļi

550

Rīga Vecāķi

531

Jūrmala Lielupe

507

Apšuciems (Engures novads)

428

Ventspils Staldzene

348

Klapkalnciems (Engures novads)

334

Jūrmala Majori

292



























Šī gada jaunums - “Pelnutrauka pludmaļu” TOP 
(vietas, kur piekrastes 10 metros izsmēķu skaits pārsniedz 50 vienības)

Izvērtējuma laukums

(a.v./10 m.)

Liepāja Karosta*

107

Rīga Daugavgrīva

84

Engure Apšuciems

76

Engure Klapkalnciems

74

Jūrmala Lielupe

68

Rīga Vakarbuļļi

58

Rīga Vecāķi

51





















Par kampaņu “Mana jūra”

Vides izglītības fonda rīkotā kampaņa "Mana jūra" notiek jau kopš 2012. gada un tā tika uzsākta ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību jūras piesārņojošo atkritumu problēmai. Kampaņa tiek īstenota sadarbībā ar plašu partneru loku Latvijā un citās valstīs – valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, NVO, kā arī ar starptautiskajām institūcijām un izpētes institūtiem. Kampaņas atpazīstamākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija “Mana jūra”.

Katru gadu zaļā ekspedīcijas laikā vairāk nekā 40 vietās saskaņā ar ANO Vides programmas izstrādātu metodoloģiju ir veikti jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumi. Monitoringu mērķis ir apkopot un pēc tam analizēt iegūtos datus, citiem vārdiem – izmantot tos pētnieciskiem nolūkiem, lai apzinātu no kurienes, kā un kāda veida atkritumi nonāk piekrastē un meklētu risinājumus jūras piesārņojošo atkritumu problēmas novēršanai.

Kampaņa “Mana jūra” ir guvusi augstu novērtējumu gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, saņemot tādus prestižus apbalvojumus kā
Vides zinātnes balva (2012), Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balva (2016), Energy Globe Award Latvia (2017) un starptautiskā Baltijas jūras fonda (Baltic Sea Fund) balva (2018).

Šogad ekspedīcijas  “Mana jūra” laikā notika vēl kas nebijis - gatavošanās iniciatīvai “Piekrastes Tīrrade”, kas norisināsies visu septembri un kuras laikā kopīgiem spēkiem Latvijas valsts simtgadei tiks dāvināta tīra piekraste.

Piedalīties piekrastes sakopšanā aicināts ikviens Latvijas iedzīvotājs, jau tagad iniciatīvas mājaslapā tirrade.lv reģistrējot savu dalību. Katru septembra sestdienu tiks sakopti aptuveni 100 kilometri piejūras teritorijas.

Kampaņu “Mana jūra” šogad atbalsta LVAFA, Norvēģijas vēstniecība un “EEA grants”.

Par Vides izglītības fondu
Vides izglītības fonds (VIF) ir pasaules vadošās vides izglītības un neatkarīgās tūrisma ekosertifikācijas organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) pārstāvis. Latvijā VIF nodrošina visu starptautisko FEE programmu - Zilais karogs, Zaļā atslēga, Ekoskolas, Jaunie vides reportieri, Izzini mežu - īstenošanu vai pārraudzību. Jau septīto gadu VIF īsteno arī nacionāla līmeņa vides kampaņu “Mana jūra”, kuras ietvaros katru vasaru notiek zaļā ekspedīcija.

Komunikācija ar medijiem
Sanita Rībena 
29107362


Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 



 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
13.12.2018
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta