Pārvaldes Kurzemes
reģiona administrācijas vides inspektori trešdien jau pēc tumsas iestāšanās
reida laikā pie Pitragupes pamanīja aizdomīgas darbības un pēc neilga laika
aizturēja maluzvejnieku ar nelikumīgi noķertiem pieciem taimiņiem (Salmo
trutta). Nelegālā darboņa līdzdalībniekam gan izdevās aizmukt.
Iegūtie pierādījumi un
materiāli, kā arī aizturētā persona ir nodota Valsts policijai turpmākai
izmeklēšanai un kriminālprocesa ierosināšanai.
Slīteres Nacionālajā
parkā esošās mazās upītes ir starp nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas
vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās
paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela
daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Pēdējās desmitgadēs lašu
izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens
mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu
populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta
vietās sugas turpināšanai. Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā
režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju
populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas
iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.

Fakti un informācija par
lašveidīgajām zivīm:
Lasis ir viena no
skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - tie nārsto upēs, bet
pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši
nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras
robežās.
No viena lašu pāra pēc gadiem upē
atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.
Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas –
ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums
var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī.
Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes
ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi
gājputniem), bet upju grīvās - pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā
sastāva.
Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā
– 10 gadu vecumu.
Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas,
Irbes, Salacas un Ventas baseina upēs.
Pārvalde atgādina, ka
patlaban ir spēkā lašveidīgo zivju ieguves lieguma periods, kas ilgs līdz
31.decembrim. Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos
ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot
atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas,
savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus
ķert nedrīkst.
Dabas aizsardzības
pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos
ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā
teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī
kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.
Plašāka informācija:
Maija Rēna
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
maija.rena@daba.gov.lv
Tālr.: 29272365