Eiropas Savienības emisiju tirdzniecība
Klimata pārmaiņu jomā ir pieņemti daudzi Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kuru saistības ir jāpilda arī Latvijai. Viens no tiem ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Direktīva izveidota, lai palīdzētu ES dalībvalstīm pildīt savas starptautiskās emisiju samazinājuma saistības ekonomiski visizdevīgākajā veidā, kā arī nodrošinātu ES kopējo saistību izpildi (ES ir uzņēmusies saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 8%).
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma darbību ES un Latvijā uzsāka 2005.gada 1.janvārī. Atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK nosacījumiem, sistēma iedalīta vairākos periodos – 2005.-2007.gada periods, 2008.-2012.gada periods, 2013.-2020.gada periods utt.
Sākotnēji Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) dalībnieki ir rūpnieciskās iekārtas energoietilpīgajās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā elektroenerģijas un siltumenerģijas, cementa, keramikas, tērauda, stikla u.c. ražošanas iekārtas. ES ETS ir saistīta ar Kioto protokola mehānismiem – kopīgi īstenojamiem projektiem un tīras attīstības mehānismu, paredzot uzņēmumiem iespēju izmantot šo mehānismu ietvaros realizētajos projektos radītās emisijas samazināšanas vienības.
Vairāk informācijas par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu pieejama Eiropas Komisijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mājas lapā.
Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki ir operatori, kuri saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” prasībām atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumiem „Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība”, ir saņēmuši siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, un kuri veic kādu likuma „Par piesārņojumu” 1.pielikumā minētās darbības
2005.-2007.gada periodam un 2008.-2012.gada periodam emisijas kvotu piešķiršanai ir jāizstrādā Emisijas kvotu sadales plāns, kura mērķis ir noteikt kopējo Latvijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoriem piešķiramo emisijas kvotu apjomu, kā arī jauno iekārtu rezerves apjomu, emisijas kvotu sadali starp iekārtu operatoriem, kā arī kārtību, kādā emisijas kvotas piešķiramas jaunām iekārtām vai esošām iekārtām piesārņojošās darbības paplašināšanās gadījumā.
Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes pēc iekārtas darbības vietas izsniedz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, kuras publiski ir pieejamas „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” mājas lapā: 2005.-2007.gadam un 2008.-2012.gadam.
Atbilstoši likuma „Par piesārņojuma” nosacījumiem Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas var brīvprātīgi iesaistīties arī tie iekārtu operatori, kuri veic likuma „Par piesārņojuma” 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, bet kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus. Par pilntiesīgiem sistēmas dalībniekiem šie operatori kļūst tikai pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma.
Sākot ar 2005.gada 1.janvāri visiem Latvijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoriem ir jāsāk veikt emisiju monitoringu tādā kārtībā, kura ir noteikta operatora sagatavotajā monitoringa plānā, kas ir iekļauts operatoram izsniegtajā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā. Operatoriem arī ikgadēji līdz 30.martam savā reģionālajā vides pārvaldē ir jāiesniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem „Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju” sagatavoti un akreditētu verifikatoru pārbaudīti siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskati. Operatoriem arī ikgadēji līdz 31.aprīlim ir jānodod valstij tāds emisijas kvotu apjoms, kas atbilst pārbaudītajā un apstiprinātajā gada pārskatā norādītajam apjomam (nodošana notiek Latvijas emisijas kvotu tirdzniecības reģistrā pārskaitot attiecīgo emisijas kvotu apjomu uz valsts kontu).
Attiecībā uz monitoringa un ziņošanas nosacījumu harmonizētu ieviešanu, Eiropas Komisija ir apstiprinājusi siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas vadlīnijas (Komisijas Lēmumu 2004/156/EK). Vadlīnijas nosaka kritērijus, lai kontrolētu un ziņotu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iesaistīto iekārtu emitētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī kritērijus operatoru ikgadējiem ziņojumiem un to pārbaudei.
Attiecībā uz ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju pārbaudi, Latvijas normatīvie akti nosaka, ka pārskatu ir tiesīgs pārbaudīt valsts aģentūras „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” akreditēts verificētājs. Patlaban Latvijā akreditēti 4 šāda veida verificētāji (vairāk informācijas skatīt akreditācijas biroja mājas lapā, sadaļā „Inspicēšanas institūcijas”).
Lai sniegtu skaidrojumu par emisijas kvotu juridisko statusu Latvijas Republikā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iesaistītiem uzņēmumiem un citām ieinteresētām pusēm, ir saņemta Finanšu ministrijas vēstule ar skaidrojumu par nodokļu un finanšu grāmatvedības aspektiem darījumos, kas tiek veikti ar emisijas kvotām (07.12.2005 vēstule Nr. 5-1-02/4024).
Informācija par Latvijas emisijas kvotu tirdzniecības reģistru un tā informāciju ir pieejama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” mājas lapā.
Ja operatora ikgadējās emisijas ir zemākas nekā viņiem piešķirtais ikgadējais emisijas kvotu apjoms, tad viņi, izmantojot emisijas kvotu tirdzniecības reģistru, var pārdot emisijas kvotu pārpalikumu tirgū vai arī tās uzkrāt nākamajiem gadiem. Tomēr, ja operatori paredz, ka viņu emisijas pārsniegs ikgadēji piešķiramo emisijas kvotu apjomu, tad viņi var veikt pasākumus savu ikgadējo emisiju samazināšana, piemēram, investējot efektīvākās tehnoloģijās vai darbībās, vai viņi var nopirkt papildu emisijas kvotas tirgū. Operatori varēs nopirkt emisijas kvotas no iekārtām, kuri jau ir samazinājuši savas ikgadējās emisijas.
Operatori savu saistību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izpildīšanai var arī pirkt emisiju vienības no Kioto protokola mehānismu tīrās attīstības vai kopīgi īstenojamiem projektiem.
Tomēr gaisa kuģu operatori varēs savu saistību izpildīšanai izmantot emisijas kvotas no stacionārajām rūpnieciskajām iekārtām vai Kioto protokola mehānismiem, bet stacionārās iekārtas savu ikgadējo saistību izpildīšanai varēs izmantot tikai citu stacionāro iekārtu emisijas kvotas vai Kioto protokola mehānismu emisijas vienības, bet nevarēs izmantot gaisa kuģu operatoru emisijas kvotas.
