2016.gada 5.-7.oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā  Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda (turpmāk – EEZ) programmas “Nacionālā klimata politika” apsaimniekotājs un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs piedalījās pieredzes apmaiņas pasākumā  par Ungārijas pieredzi klimata pārmaiņu pielāgošanās projektu īstenošanā.

Pasākumu organizēja Ungārijas Reģionālais vides centrs sadarbībā ar Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorātu un tajā piedalījās Ungārijas, Latvijas, Norvēģijas un Portugāles pārstāvji. Pasākuma laikā tika apmeklēti vairāki EEZ ūdens apsaimniekošanas projekti Ungārijā, kur uzskatāmi varēja redzēt, ka klimata pārmaiņu rezultātā atsevišķi reģioni saskaras ar atšķirīgām ūdens apsaimniekošanas saistītām problēmām.

Pasākuma pirmajā dienā tika organizēta vizīte uz Tata-Tokoda pašvaldībām, kuras atrodas Donavas krastā. Galvenās ar ūdeņiem saistītās vides problēmas, kas apdraud pašvaldības, ir saistītas ar plūdiem – gan sezonāliem (pavasara/rudens), gan tādiem, kas veidojas ļoti spēcīgu nokrišņu rezultātā. Piemēram, 2002.gadā plūdu rezultātā Tata reģionā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un uzsākta iedzīvotāju evakuācija, turklāt klimata pārmaiņu rezultātā tiek lēsts, ka ārkārtas gadījumu skaits tuvākajās desmitgadēs pieaugs. Ar EEZ finansējuma atbalstu plūdu riska mazināšanai ir izstrādāta plūdu aizsardzības stratēģija un veikta gan esošās pretplūdu infrastruktūras uzlabošana, gan jaunu aizsargbūvju celtniecība.

attēls

Projekta aktivitātes Tata-Tokoda pašvaldībās

Pasākuma otrajā dienā tika apmeklēta Morahalomas pilsēta Homokatas reģionā.  Šis reģions atrodas Lielajā līdzenumā Ungārijas dienvidos, kas pazīstams kā intensīvas lauksaimniecības teritorija. Jau šobrīd novērojams nokrišņu trūkums atsevišķās sezonās, kas klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē palielināsies, tādējādi reģionā apdraudot lauksaimniecības nozari un citas nozares. EEZ projekta galvenais uzdevums bija nodrošināt ūdens piegādi lauksaimniecības apūdeņošanas sistēmām no Tisas upes, pārvarot aptuveni 15 m augstumu. Tas panākts ar slūžu, sūknēšanas staciju, kanālu un cauruļvadu sistēmu izbūvi 1,8 km garumā, ietverot atsevišķu iepriekš funkcionējušo mezglu pārbūvi un rekonstrukciju. 

attēls

Projekta aktivitātes Homokatas reģionā

Pasākuma noslēdzošajā dienā tika apmeklēta Matesalkas pilsētas apkaime, kur tika demonstrēti Augštisas reģionālā ūdens direktorāta īstenotā EEZ projekta rezultāti. Projekta gaitā tika īstenoti vairāki pasākumi bioloģiskās daudzveidības un rekreācijas iespēju atjaunošanai 70 km garā Tura upes posmā, kurš ir svarīgs dabas un atpūtas objekts visā reģionā. Tajā pašā laikā netika aizmirsts arī par plūdu risku vadību un ūdens kvalitātes nodrošināšanu. Projekta mērķu sasniegšanai ir izbūvētas vairākas slūžu sistēmas un aizsprosti, lai par vienu metru paaugstinātu ūdens līmeni un atjaunotu dabiskās vides attīstībai piemērotus apstākļus iepriekš regulētos upes posmos. Agrāk lielākā daļa ūdens tika novirzīta caur pretplūdu kanālu sistēmām, tādējādi samazinot plūdu risku reģionā, taču ievērojami degradējot agrāk dabiskos upes posmus. Projekta būtība bija nodrošināt tādu plūdu aizsardzības sistēmu, kas nekaitē apkārtējai videi.
 

attēls

Tura upe

Pasākums sniedza plašu ieskatu par īstenotajiem klimata pārmaiņu adaptācijas projektiem Ungārijā, kā arī tika gūta informācija par citu valstu pieredzi klimata adaptācijas jomā. Ņemot vērā nākotnes klimata prognozes, arī Latvijā varētu palielināties nokrišņu daudzums, bet atsevišķos gada periodos arī varētu būt novērojams nokrišņu trūkums, tāpēc citu valstu pieredze klimata pārmaiņu adaptācijas aktivitāšu īstenošanā ir īpaši vērtīga.

Pieredzes apmaiņas pasākums notika EEZ programmas „Nacionālā klimata politika” papildu pasākumu ietvaros.