Kopumā Gada balvā „Ābols 2006” piedalījās 29 pašvaldības, kas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem ir mazāks dalībnieku skaits, jo, piemēram, pagājušajā gadā kopā pieteicās 41 pašvaldība. Svārstīgais dalībnieku skaits ir skaidrojams ar konkursa specifiku. Tā kā konkursa galvenais mērķis ir saistīts tieši ar pašvaldību realizētajiem dažādiem vides infrastruktūras un vides aizsardzības projektiem, līdz ar to dalībnieku skaits ir atkarīgs no pašvaldībās realizētajiem projektiem. Pretendentu izvērtēšanai un laureātu noteikšanai tika izveidota Balvas piešķiršanas komisija vienpadsmit cilvēku sastāvā, kuras sastāvā tiek iekļauti zemāk minēto Vides ministrijas struktūrvienību un Vides ministrijas sadarbības institūciju pārstāvji:
Vides ministrijas valsts sekretārs (komisijas priekšsēdētājs);
Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Investīciju departamenta direktors (komisijas priekšsēdētāja vietnieks);
Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta pārstāvis;
Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta pārstāvis;
Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta pārstāvis;
Vides ministrijas Investīciju departamenta pārstāvis;
Vides ministrijas Projektu sagatavošanas departamenta pārstāvis;
Vides ministrijas Projektu ieviešanas departamenta pārstāvis;
SIA „Vides investīciju fonds” pārstāvis;
Finanšu ministrijas pārstāvis;
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.
Saraksts ar pašvaldībām, kuras pieteicās konkursam:
Pagastu pašvaldību grupā:
- Priekuļu pagasts
- Olaines pagasts
- Klintaines pagasts
- Kauguru pagasts
- Ipiķu pagasts
- Smārdes pagasts
- Stalbes pagasts
- Codes pagasts
- Strūžānu pagasts
- Ances pagasts
- Vestienas pagasts
- Mētrienas pagasts
- Ceraukstes pagasts
Pilsētu pašvaldību grupā:
- Jūrmala
- Ventspils
- Liepāja
- Skrunda
- Cēsis
- Tukums
- Olaine
- Valmiera
- Kuldīga
- Bauska
Novadu pašvaldību grupā:
- Kandavas novads
- Sakas novads
- Salaspils novads
- Ropažu novads
- Tērvetes novads
- Amatas novads
Gada balvas „Ābols 2006” balvu ieguvēji
Visās pašvaldību grupās uzvarētājs tika noteikts pēc punktu vērtējuma. Kopējais punktu skaits veidojās izvērtējot pabeigto vides projektu realizāciju, esošo projektu realizācijas turpināšanu un uzsākto projektu īstenošanu. Tāpat tika vērtēts pašvaldību ieguldījums vides infrastruktūras sakārtošanā un dabas aizsardzībā. Un visbeidzot tika vērtēta publicitāte un sabiedrības iesaistīšana vides projektu kontekstā. Īpaši jāatzīmē nosacījums par īpašas nozīmības pasākumiem. Pašvaldības pēc saviem ieskatiem varēja uzskaitīt tos pasākumus, kurus tās veica papildus, lai informētu sabiedrību par vides projektiem.
Republikas pilsētu pašvaldības grupa
1.vieta – Ventspils pilsētas dome – pēc punktu vērtējuma
Ventspils pilsētas domei tiek piešķirta pirmā vieta. Kā nozīmīgākie vides projekti šeit būtu jāmin projekts ”Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Ventspilī” un Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstības projekts. Tāpat būtu jāmin energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi dažādās publiskās iestādēs un dažādi vides sakārtošanas projekti – Pilsētvides sakārtošana Staldzenē, Ventspils „Zilā karoga” pludmales labiekārtošana un projekts Zaļā struktūra Ventspils pilsētā. Atzinīgi ir jānovērtē Ventspils pilsētas domes ieguldījums dažādos vides projektos, kuros ir tikai Ventspils pašvaldības finansējums. Tie ir visi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, pilsētvides sakārtošana un aktivitātes Ventspils brīvostā.
Sabiedrības iesaistīšanā un publicitātes pasākumu veidošanā Ventspils pašvaldība ir izcēlusies ar filmas izveidošanu par ūdensapgādes attīstību Ventspilī, tādejādi tiek sniegts vizuāli uzskatāms materiāls par vides projektu realizāciju to nozīmi un nepieciešamību. Lai plašāk informētu sabiedrību Ventspils pašvaldība, projektu ietvaros, īsteno dažādu semināru un konferenču organizēšanu, tādejādi informējot par projektu realizācijas gaitu.
2.vieta – Liepājas pilsētas dome - pēc punktu vērtējuma
Liepājas pilsētas domei tiek piešķirta godpilnā otrā vieta. Kā būtiskākais projekts tiek minēts „Krasta aizsardzība Liepājas notekūdens attīrīšanas iekārtu teritorijā vētras radīto seku likvidēšanai”. Tiek turpināta Liepājas vēsturiskā centra renovācija un vides sakārtošana, kā arī tiek uzsākta projekta „Liepājas ūdenssaimniecības attīstība” otrā kārta. Liepājas pilsētas dome aktīvi ir darbojusies NATURA 2000 projektu ietvaros, izveidojot dabas aizsardzības plānu Liepājas ezera teritorijai.
Liepājas pilsētas dome aktīvi ir darbojusies informējot un iesaistot sabiedrību. Liepājas pašvaldībai organizējot dažādus informatīvos pasākumus tā ir veicinājusi lielāku sabiedrības izpratni par vides sakārtošanu un aizsardzību.
3.vieta – Jūrmalas pilsētas dome - pēc punktu vērtējuma
Jūrmalas pilsētas domei tiek piešķirta trešā vieta. Šeit būtu jāizceļ tādi projekti kā „Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 1. kārta” un tiek uzsākts projekts „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts Piejūra”.
Īpaši jāatzīmē pašvaldības ieguldījums tādos vides aizsardzības un saglabāšanas projektos kā: Lielupes krasta nostiprināšana, dabas taku izveide dabas parkā „Ragakāpa”, skatu torņa celtniecība dabas parkā „Ragakāpa”, pludmaļu labiekārtošana visā Jūrmalas pilsētas teritorijā un dabas taku izveide pie Slokas ezera Ķemeru nacionālajā parkā.
Augsti tiek vērtētas Jūrmalas pilsētas domes aktivitātes sabiedrības iesaistīšanā. Ikgadējās pavasara talkas Ķemeru Nacionālajā parkā, Pasaules vides aizsardzības diena, kā arī ikgadējās dažādās vides akcijas skolās un publiskās iestādēs ir apliecinājums tam, ka Jūrmalas dome aktīvi mēģina iesaistīt dažādas sabiedrības grupas vides sakopšanā un aizsardzībā.
Pilsētu pašvaldības grupa
1.vieta – Cēsu pilsētas dome - pēc punktu vērtējuma
Cēsu pilsētas dome ir ieguvusi pirmo vietu pilsētu pašvaldību grupā. „Cēsu ūdenssaimniecības attīstības 3. kārta”, Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas aizsardzības plāns, Cīrulīšu kanalizācijas sūknētavas rekonstrukcija un Cēsu pils parka nogāžu rekonstrukcija un apzaļumošana ir daži nozīmīgākie vides projekti, kurus ir realizē Cēsu pašvaldība. Visos Cēsu pašvaldības realizētajos projektos ir pašvaldības finansējums, tādejādi arī pati pašvaldība aktīvi līdzdarbojas un seko līdzi dažādu projektu realizācijai. Sabiedrības iesaistīšanai Cēsu pašvaldība ir rīkojusi vides dienas, savukārt informatīvie materiāli par dabas resursu izmantošanu un apsaimniekošanu ir labs piemērs tam kā sabiedrība uzzina par vides aizsardzību n tās saglabāšanu.
2.vieta – Tukuma pilsētas dome - pēc punktu vērtējuma
Tukuma pilsētas dome ir ieguvusi otro vietu pilsētu pašvaldību grupā. Tukuma pašvaldība veiksmīgi ir realizējusi videi draudzīga kurināmā izmantošanas nodrošināšanu pilsētas siltumapgādes sistēmā. Tāpat tika realizēts projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Tukuma pilsētā”. Tukuma pilsētas dome līdzdarbojas ES Kohēzijas fonda projektā „Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā” kā arī ES INTERREG programmas projektos. Atzinīgi ir jānovērtē pašvaldības aktivitātes dažādo projektu līdzfinansēšanā, tādejādi norādot uz pašvaldības ieinteresētību projektu sekmīgā realizācijā.
Tukuma pilsētas dome aktīvi strādā ar sabiedrību un regulāri informē par vides infrastruktūras un dabas aizsardzības projektiem. Tiek rīkotas tikšanās ar iedzīvotājiem un īstenotas dažādas akcijas vides sakārtošanas un aizsardzības jomā. (Makulatūras un PET pudeļu vākšana skolās, akcija „Laiks šķirot stiklu”).
3.vieta – Valmieras pilsētas dome - pēc punktu vērtējuma
Valmieras pilsētas dome ir ieguvusi trešo vietu. Valmieras pilsēta ļoti lielu uzmanību pievērš vides sakārtošanā, tāpēc viens no svarīgākajiem projektiem ir Valmieras vēsturiskā centra rekonstrukcija. Nozīmīgu vietu ieņem arī atkritumu apsaimniekošanas projekti – atkritumu šķirošana un EKO laukumu izveide. Pašvaldība līdzdarbojas projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ietvaros, tādejādi domājot par mērķtiecīgu vides sakārtošanu un aizsardzību. Atzinīgi ir jānovērtē Valmieras pašvaldības vēlme iesaistīt sabiedrību, lai tā būtu informēta ne tikai par vides projektiem, bet arī par atsevišķu projektu nozīmi un nepieciešamību. Lai veicinātu komunikāciju ar sabiedrību, pilsētā ir izvietotas pastkastes, tādejādi ļaujot iedzīvotājiem sniegt savus priekšlikumus un jautājumus, vides saglabāšanā un ilgspējīgā uzturēšanā.
Speciālbalva – Bauskas pašvaldībai par budžeta īpatsvaru vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā, kā arī veicināšanas balva Kuldīgas pašvaldībai par ieguldījumu vides aizsardzībā un sakārtošanā.
Novadu pašvaldības grupa
Novadu pašvaldību grupā pieteicās 6 novadi. Vides ministrija izsaka pateicību par piedalīšanos šajā konkursā. Atzinīgi jānovērtē visu pašvaldību ieguldījums pieteikumu veidošanā un noformējumā.
1.vieta – Amatas novada dome - pēc punktu vērtējuma
Amatas novads ir ieguvis godpilno pirmo vietu. Amatas novadā ir pabeigti tādi vides infrastruktūras projekti kā Ciemata Bille kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, atkritumu izgāztuves Baloži rekultivācija un ir sagatavots ERAF projekts ar Cēsu pilsētas līdzfinansējumu „Atkritumu izgāztuves Konrādi rekultivācija”. Tiek turpināta tādu projektu realizācija kā „Ūdenssaimniecības renovācija Amatas novada apdzīvotās vietās Līvi, Ģikši, Bille un Amata”. Atzinīgi jānovērtē tāda projekta uzsākšana, kā Atkritumu šķirošanas programmas izstrāde apdzīvotajos ciematos.
Lai iesaistītu sabiedrību un informētu par dažādiem ar vidi saistītiem projektiem, Amatas novads organizē tikšanās ar iedzīvotājiem, organizē vides pasākumus Amatas pamatskolā – ekoskola. Tādejādi kopumā Amatas novads aktīvi iesaistās dažādu projektu līdzfinanšēšanā, kā arī uzņemas finansēt atsevišķus ar vidi saistītus projektus (piemēram, ekoskola), apliecinot, ka vides sakārtošana un dabas aizsardzība ir viena no prioritātēm Amatas novadā.
2.vieta – Kandavas novada dome - pēc punktu vērtējuma
Kandavas novads iegūst otro vietu. Kā vienu no veiksmīgākajiem projektiem Kandavas novadā ir jāmin „Ūdenssaimniecības attīstība Kandavas novada Matkules ciemā”. Kandavas novads turpina dabas plāna ieviešanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā dabas liegumā „Čužu purvs”. Tāpat tiek īstenoti energoefektivitātes pasākumi mācību iestādēs un tiek uzsākts jauns ūdenssaimniecības projekts Cēres ciemā. Papildus būtu jāmin projekts „Ūdenssaimniecības attīstība 14 Kurzemes reģiona pašvaldībās”, ko var uzskatīt par vienu no tiem projektiem, kuri veicina ilgtspējīgu attīstību.
Tā kā Kandavas novads lielu uzmanību pievērš vides sakārtošanai un aizsardzībai, tad sabiedrības iesaiste ir ļoti būtiska. Kopš 1996. gada Kandavas novadā tiek rīkots konkurss „Sakoptākā sēta novadā”, kopš 2003. gada notiek Abavas ielejas sakopšanas talkas un visbeidzot katru gadu skolēni līdzdarbojas dažādos ar vides aizsardzību saistītos pasākumos.
3.vieta – Ropažu novada dome - pēc punktu vērtējuma
Ropažu novada dome ir ieguvusi trešo vietu. Ropažu novads ir īstenojis atkritumu izgāztuves „Kangari” un „Tumšupe” rekultivāciju, turpina īstenot vides sakārtošanas projektu – Ropažu pilsdrupu un mācītājmuižas ainavas izkopšana. Tāpat Ropažu novads līdzdarbojas dabas lieguma „Lielie Kangari” dabas aizsardzības plāna realizācijā. Lai iesaistītu sabiedrību Ropažu novada dome organizē informatīvās sapulces, kurās iedzīvotāji var uzzināt viņu interesējošos jautājumus un iesaistīties dažādu projektu sabiedriskajās apspriešanās.
Pagastu pašvaldības grupa
Pagastu pašvaldību grupā pieteicās 13 pašvaldības.
1.vieta – Priekuļu pagasta padome - pēc punktu vērtējuma
Priekuļu pagasts ir ieguvis pirmo vietu pagastu pašvaldību grupā. Pabeigti tādi infrastruktūras projekti kā katlumājas rekonstrukcija, izglītības un sabiedrisko iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana un rekonstrukcija. Lai veicinātu ne tikai vides sakopšanu, bet iesaistītu arī sabiedrību šajos pasākumos tika organizēts konkurss „Sakoptākā sēta Priekuļu pagastā”. Pagasts turpina līdzdarboties projektā „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos”.
Lai informētu sabiedrību par pašvaldībā īstenotajiem vides projektiem, tiek organizētas iedzīvotāju sapulces, telefonkonferences un sadarbības pasākumi ar uzņēmumiem iedzīvotāju informēšanā un uzklausīšanā.
2.vieta Vestienas pagasta padome - pēc punktu vērtējuma
Vestienas pagasts ir ieguvis otro vietu. Šeit būtu jāpiemin tādi projekti, kā „Ūdenssaimniecības attīstība Vesteinas ciemā”, Jāņa Ilstera dārza projekts ar mērķi izveidot dabas pieminekli, sakārtot vidi un atjaunot bioloģisko daudzveidību Vestienas pagastā. Tāpat tiek turpināts projekts Muižas parka rekonstrukcija un uzsākts projekts „Dabas klase – Saules gads”. Tā būs astoņstūru ēka, kur katrai malai atbilst sava gadskārta. Ēkā notiks dažādas mācības, taču kopējais mērķis ir, lai bērni, kas mācītos būtu tuvāk dabai.
3.vieta – Kauguru pagasta padome - pēc punktu vērtējuma
Kauguru pagasta padome ir ieguvusi trešo vietu. Kauguru pagasts ir realizējis tādus projektus, kā siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija, ūdenssaimniecības attīstība Kauguru un Mūrmuižas ciemos. Ir uzsākts projekts kultūrvēsturiskā mantojuma, dabas bioloģiskās daudzveidības un reģionam raksturīgās ainavas saglabāšanā.
Speciālbalva – Stalbes pagastam par ieguldījumu vides aizsardzībā un sakārtošanā un Smārdes pagastam par inovatīvu projektu īstenošanu.