Drukāt
01.03.2019
Izstrādāts Baltijas jūras vides stāvokļa novērtējums Latvijas teritorijā
Rīga, 2019. 1. marts – Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma ir izstrādāts jūras vides stāvokļa novērtējums. Novērtējumā, kas veikts pēc 11 kritērijiem[1] secināts, ka jūrā ūdens kvalitāte atbilst normām un pārtikā lietojamās zivis ir drošas lietošanai uzturā, tomēr cilvēka radīto ietekmju dēļ – jūrā nonākot atkritumiem, piesārņojumam un klimata pārmaiņu ietekmē jūras vides stāvoklis kopumā nav vērtējams kā labs.

Novērtējums sniedz pārskatu par Latvijas jūras ekosistēmas (jūras augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides kopuma) pašreizējo stāvokli un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī parāda ekosistēmu stāvokļa izmaiņu tendences salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējuma periodu. Novērtējums arī ietver jūras izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi, kurā aplēsts, ka sabiedrības ieguvumi no Latvijas jūras ūdeņu kvalitātes uzlabošanas līdz labam jūras vides stāvoklim būtu vismaz 6,4 milj. eiro gadā.[2]

Zivis ir drošas lietošanai cilvēku uzturā, jo pilnībā atbilst pārtikas drošuma prasībām. Tāpat arī ūdens kvalitāte ir laba, lai peldētos jūrā. Tomēr jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklis ir vērtējams negatīvi, ko pamatā ietekmē saimnieciskā darbība.

Piekrastes zivju populācijas un ziemojošo ūdensputnu ekoloģiskais stāvoklis vērtējams kā labs. Tomēr no Latvijai būtiskajiem zivju krājumiem pārskata periodā strauji samazinājusies Austrumbaltijas mencas populācija.

Atsevišķu sugu stāvoklis ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem. Piemēram, pelēko roņu skaits un izplatība vidē ir vērtējama kā laba, bet sugas ekoloģiskais stāvoklis kopumā nav labs, jo pelēko roņu nobarotība un reproduktīvais stāvoklis neatbilst laba stāvokļa kritērijam. Savukārt pogaino roņu populācijas izplatība vērtējama kā negatīva (piemēram, Rīgas līcī) – klimata pārmaiņu rezultātā ir nepietiekams ledus segas biezums, kas ietekmē pogainā roņa vairošanos un izplatību.

Jūras vides stāvokli visvairāk negatīvi ietekmē ekosistēmas bagātināšanās ar barības vielām (eitrofikācija), kas veicina sistēmas funkcionēšanas līdzsvara izjaukšanu un ietekmē bioloģisko daudzveidību. Eitrofikāciju veicina augu barības vielu ienese, piemēram, no lauksaimniecības, kā arī nepilnīgi attīrīti notekūdeņi. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma periodu, kas tika veikts par 2007.-2011.gada periodu, ir novērojami uzlabojumi. Vērojamā svešzemju sugu ienākšana var neatgriezeniski ietekmēt Baltijas jūras biotopus.

Novērtējums norāda, ka atkritumu skaits piekrastē vērtējams kā pārāk liels. Procentuāli vislielāko piesārņojumu pludmalē radījuši plastmasas izstrādājumi (51%), tad seko papīra/ kartona izstrādājumi (12%), metāla izstrādājumi (10%) un stikla/ keramikas izstrādājumi (9%).

Tomēr jāapzinās − pat īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, izmaiņas Baltijas jūrā notiek lēni, var paiet pat 50 gadi līdz tiks sasniegts vēlamais jūras vides stāvoklis.  Plašāk ar pētījumu varat iepazīties šeit.

Papildu informācija:

2016.gadā Ministru kabineta apstiprinātā Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai (2016.-2020.) ietver virkni pasākumu jūras vides stāvokļa uzlabošanai, tai skaitā, atkritumu rašanās novēršanai, informācijas bāzes pilnveidošanai, sabiedrības informētības līmeņa celšanai, lai mazinātu jūru piesārņojošo atkritumu problēmu. To veicinās arī veiktie grozījumi Iepakojuma likumā plastmasas iepirkumu maisiņu samazinājuma panākšanai, kā arī sāktais darbs, lai ieviestu depozīta sistēmu. Ieguldījumi centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūrā ir bijusi viena no Latvijas vides investīciju prioritātēm kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus. Pēdējos gados ministrija strādā pie tā, lai samazinātu arī to piesārņojumu, kas vidē nonāk no centralizētajai kanalizācijai nepieslēgtajām ēkām. Pašvaldības saistošajos noteikumos regulē šādu notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas uzraudzību.

Jūras vides stāvokļa novērtējumu izstrādāja Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts”, jūras izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi veica  SIA “Aktiivs”. Novērtējuma izstrādē izmantoti dati un to produkti, kas iegūti VARAM īstenotā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētā projekta “Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā” (2017.-2022.g.) ietvaros īstenotajos pētījumos.

Papildu informācija:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
Tālr. 67026533, e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv


[1] 1.- Bioloģiskā daudzveidība, 2- Svešzemju sugas, 3- Komerciāli izmantotās sugas, 4- Barības ķēdes, 5- Eitrofikācija, 6. - Jūras  gultnes integritāte, 7 - Hidrogrāfiskie apstākļi, 8 - Piesārņojošās vielas un savienojumi, 9- Piesārņojošās vielas un savienojumi pārtikā izmantojamos organismos, 10- Atkritumi, 11- Enerģija (zemūdens troksnis). Šie raksturlielumi ir kopīgi visām Eiropas Savienības valstīm, lai valstu novērtējumi būtu savstarpēji salīdzināmi.

[2] Ar ticamības intervālu no 2,3 līdz 13,4 milj. eiro gadā. Šīs izmaksas attiecas tikai uz novērtējumā analizētajām tēmām: jūras bioloģiskās daudzveidības vērtību un jūras vides problēmām – eitrofikāciju, svešo sugu ienākšanu, atkritumiem piekrastes vidē.

Pievienotie faili:
 
Dokuments izdrukāts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas mājas lapas 22.08.2019
http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/