Izstrādājot priekšlikumus sociālās aprūpes un sociālās palīdzības sniegšanas organizācijai novada pašvaldībā, jāņem vērā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktās prasības, kā arī Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo likumu. ( MK 2008.gada 21.aprīļa noteikumi nr.288 „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”, MK 2009.gada 17.jūnija noteikumi nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību” un MK 2009.gada 3.marta noteikumi nr.214 „ Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” u.c.).
Ievērību pelna Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10. panta otrās daļas nosacījumi par sociālo dienestu:
1. lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra pašvaldība izveido pašvaldības iestādi – sociālo dienestu;
2. sociālajā dienestā strādā ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti, vismaz vienam no sociālajā dienestā nodarbinātajiem jābūt sociālajam darbiniekam.
Jāievēro Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma Pārejas noteikumu 17.punkts, kurā noteikts, ka tās pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto sociālo dienestu kā atsevišķu pašvaldības iestādi izveido ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.augustam.
Līdz sociālā dienesta kā atsevišķas pašvaldības iestādes izveidošanai, šī likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi novada pašvaldībās nodrošina novada dome vai tās deleģēta institūcija pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
Organizējot sociālo dienestu, svarīgi paredzēt sociālā darba speciālistu amatus arī novada pagastu/pilsētu pārvaldēs. Papildus dažādu specialitāšu sociālajiem darbiniekiem būtu nepieciešama arī mājas aprūpētāju mobila vienība.