ࡱ> '`&pbjbj 4]%66686|p7d77"888888$phؐ݋i[?88[?[?݋88FDDD[?88D[?DD_a87 P,1M56wBY`,\0s`^B`4aa~Od<'8:Dw<4=888݋݋_DX888[?[?[?[? X)d X)  Klimta tehnolo#iju sadarb+bas padomes(KTSP) sanksmes PROTOKOLS LR Vides ministrija, R+ga, Peldu iela 25, 101. telpa Plkst.10:00 - 12:20 2009. gada 21.augusts Sdes atklaana, Didzis Palejs, Klimata tehnolo#iju sadarb+bas padomes priekasdtjs Informcija par Klimata prmaiFu finanau instrumentu (KPFI), Valdis Bisters, Vides ministrijas Klimata politikas un tehnolo#iju departamenta direktors un Einrs Cilinskis, Klimata prmaiFu finanau instrumenta ievieaanas vien+bas vad+tjs Projektu iesniegumu konkurss  Tehnolo#iju preja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem  idejas un priekalikumi Projektu iesniegumu konkurss  Siltumn+cefekta gzu emisijas samazinoau tehnolo#iju att+st+aana - idejas un priekalikumi Informcija attiec+b uz Latvijas SiltumskkFu asocicijas sniegto vstuli un turpmks darb+bas (priekalikumi), riks Geipelis, Latvijas SitlumskkFu asocicijas izpilddirektors Citi jautjumi MK noteikumi Nr. 198  Noteikumi par elektroener#ijas ra~oaanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikaanas krt+bu Klimata tehnolo#iju sadarb+bas vstule Zemkop+bas ministrijai. Nkam KTSP sde Sanksm piedals : Vides ministrijas prstvji: Einrs Cilinskis, Klimata prmaiFu finanau instrumenta ievieaanas vien+bas vad+tjs Valdis Bisters, Klimata politikas un tehnolo#iju departaments And~ela Ptersone, Klimata politikas un tehnolo#iju departamenta veck referente Dace Ozola, Vides aizsardz+bas departaments Klimata tehnolo#iju sadarb+bas padomes locek<i: Aigars Taukulis, biedr+ba  Vja ener#ijas asocicija Andis KrkliFa, biedr+ba  Latvijas Biogzes asocicija Didzis Palejs, biomasas asocicija  LAT bioNRG Agnese PlociFa, Latvijas Kokrkpniec+bas federcija Gatis }ogla, Latvijas Energoauditoru asocicija, Zanda Krkkl+te, biedr+ba  Zemnieku saeima Citi prstvji: riks Geipelis, Latvijas SiltumskkFu asocicija Stefans Vestbergs, Latvijas SiltumskkFu asocicija Sigita D.,Latvijas SiltumskkFu asocicija Kristaps Stepanovs, SIA  Saules ener#ija Dagnija Blumberga, RTU Kriajnis Kalnciems, Latvijas Tirdzniec+bas un rkpniec+bas kamera SIA  Bioener#ija prstvis Anda Kursiaa, biedr+ba  Passive house Latvija Mikus Vilsons, SIA Vidzemes Eko Sarm+te Brbale, Vides Invest+ciju fonds Sdes atklaana Sanksmi atklj Didzis Palejs Klimata tehnolo#iju sadarb+bas padomes (KTSP) priekasdtjs, aicinot kltesoaos apstiprint sdes darba krt+bu. Informcija par Klimata prmaiFu finanau instrumentu Valdis Bisters informja, ka paalaik ir tas br+dis, kad sk pamazm skusies Klimata prmaiFu finanau instrumenta praktisk ievieaana Latvij. Pamat aodienas diskusiju vltos veidot gan par Atjaunojamiem energoresursiem (AER), gan par energoefektivittes jautjumiem, kas vartu interest padomes sastv esoaos un ar+ aodienas sdes prstvjus. Valdis Bisters informja, ka Klimata prmaiFu finanau instruments ir Latvijas Republikas valsts bud~eta programma (starptautiskais nosaukums - Green Investment Scheme). Klimata prmaiFu finanau instrumenta finansjuma avoti: Darb+bai Latvija iegkst no valstij piederoao siltumn+cefekta gzu emisijas vien+bu prdoaanas; Kopjais aobr+d prdoaanai pieejamais Latvijas noteikt daudzuma vien+bu skaits ir 40 milj; `.g. 25. mart parakst+ts l+gums ar N+derlandi, un 28. maij parakst+ts l+gums ar Austriju. Naudai, kas iegkta no a+ dar+juma jbkt ieguld+tai klimata prmaiFu samazinaanas mr7u sasniegaan.Uz paareizjo br+di ir sagatavoti vl 3 l+gumi, kurus plno pabeigt septembr+, k ar+ tiek apzinti vl jauni dar+jumi. Naudas apgkaanai ir jnotiek l+dz 2012. gadam. Noteikts daudzuma vien+bas nav emisijas kvotas, k ar+ nevar aizstt emisijas kvotas. Noteikts daudzuma vien+bas pieder valstij, k to nosaka ANO Visprjs konvencijas par klimata prmaiFm Kioto protokols. Noteikt daudzuma vien+bas ir kopj pie<aujam siltumn+cefekta gzu emisijas apjoma, ko att+st+ts valstis ir apFmuas neprsniegt protokola pirmaj saist+bu period, nosac+t vien+ba laikposmam no 2008.gada l+dz 2012.gadam. Katra noteikt daudzuma vien+ba atbilst vienai tonnai oglek<a dioks+da. Savukrt, emisijas kvotas pieder uzFmumiem, un to izveidi, k ar+ darb+bas ar tm nosaka direkt+va par emisijas tirdzniec+bas sistmas izveidi Eiropas Savien+b. KPFI mr7is ir siltumn+cefekta gzu emisijas samazinaana. Viens no pamatprincipiem, ko grib redzt potencilie pircji ir, lai iedot nauda tiek izmantota CO 2 samazinaanai. `+s efektivittes rd+tjs, ir tas, ko esam ar+ jau ieviesuai sav pirmaj iesniegumu konkurs . Formts, kd veid t nauda tiks tlk dal+ta - bks projektu iesniegumu atklti konkursi neatkar+gi vai t ir paavald+ba, valsts iestde vai komersants. `+ un nkamo gadu iez+mtie konkursi ir: Energoefektivittes paaugstinaana paavald+bu ks (1. konkurss  24.08, 2. krta - 2009. gada novembris) Energoefektivittes paaugstinaana valsts izgl+t+bas iest~u ks (indikat+vi apzintas augstskolas) Tehnolo#iju preja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem (pircji grib redzt CO 2 efektivitti, k strukturli veikt izmaiFas prejot uz AER) Siltumn+cefekta gzu emisijas samazinoau tehnolo#iju att+st+aana ( jaunu tehnolo#iju att+st+aana, kas saist+ta ar siltumn+cefekta gzu emisijas samazinaanu, l+dz+gs piemrs bija ar Norv#u finanau instrumenta sakar, kur ietveros bija konkurss  Vides tehnolo#ijas un EKO inovcijas ) Einrs Cilinskis aicinja sanksmes dal+bniekus uz kop+gu diskusiju, kur no profesionlo asociciju puses uzklaus+tu iespjams piedvtas atbalstms aktivittes divu projektu konkursu sakar, kas atteics uz tehnolo#iju preju no fosilajiem uz AER, k ar+ kas saist+ti ar siltumn+cefekta gzu emisija samazinoao tehnolo#iju att+st+aanu. K ar+ aicinja izteikt viedokli pa to, kdi vl vartu bkt vl ada veida projektu konkursi, ietverot konkrtas aktivittes, kuras nevar ietvert paareiz piedvtajos konkursos. Jau ieprieka no profesionlo asociciju puses ir izskanjis priekalikums, ka iespjams vartu tikt r+kots specils konkurss tieai pas+vo mju att+st+bai, kas gan vartu bkt drgks nek mju siltinaana, bet domju, ka pilotprojektu l+men+ to vartu paskat+t. Einrs Cilinskis nord+ja, ka sarun ar Latvijas Tirdzniec+bas un rkpniec+bas kameras prstvjiem ir izskanjis priekalikums tieai transporta sektora sakar par iespju izmantot rapau e<<u, k ar+ izskanja ideja, par apgaismojuma iespjamo maiFu paavald+bas iestds. `+s sanksmes diskusij Jks tiekat aicinti piln+gi br+vi izvirz+t da~das idejas, kuras ms pc tam apkopojam un izmantosim tlkai darb+bai. Papildus CO2 ietaup+jumam vajadztu padomt ar+ par citiem parametriem, proti, kda veida konkursi un ieguld+jumi vartu sild+t Latvijas ekonomiku, k ar+ konkrti skat+t atbilst+bu, kas noteikta Klimata - ener#ijas paket. Svar+gi saprast ar+ kreditaanas iespjas privtaj sektor. Didzis Palejs ao konkursu un attiec+g finansjuma sakar jautja vai ir skaidrs procentulais sadal+jums starp aiem projektiem un naudas sadal+aanas veidiem? Ja tas ir skaidrs, tad kd veid tas notiks? Valdis Bisters atbildja, ka uz paareizjo br+di aptuvenais naudas sadal+jums vartu bkt pirmajam projektam - 17 milj., otrajam - 10, milj., treaajam - 10 milj., un pdjam 2, 5 milj. Didzis Palejs nord+ja, ka uzsvars vairk bktu jliek vairk uz pirmajiem trijiem piedvtajiem projektu konkursiem, tieai piea7irt finansjuma apjoma d<. Einrs Cilinskis akcentja, t k MK vl ao finansjuma sadal+jumu vl nav apstiprinjis, tad iespjams, ka to var main+t, ja tas ir nepiecieaams. Dagnija Blumberga nord+ja, ka bija ais mintais Norv#ijas finanau instrumenta ATKLTAIS APAK`PROJEKTU KONKURSS  VIDES TEHNOLO"IJAS UN EKO-INOVCIJA , kas ir diezgan l+dz+gs aiem KPFI konkursiem. Bet man bktu interese par aiem projektiem uzzint vairk, k ar+ par tajos ietvertajm aktivittm. Valdis Bisters nord+ja, ka apstiprintie projekti ir pieejami internet, un uz kdu no nkoaajm KTSP sdm uzaicint ao projektu prstvjus, lai painform. Bet, kas attiecs KPFI tad te nav iemesla ba~m par dublaanas procesiem projektos ietvertajm aktivittm. Andis KrkliFa jautja, kda bks ieguld+juma atbalsta intensitte aiem mintajiem komersantu +stenotajiem projektiem? Valdis Bisters atbildja, ka mikromazajiem uzFmumiem bks l+dz pat 70% valsts atbalsts, bet citiem komersantiem atbilstoai 2008.gada 6.augusta Regulai (EK) Nr.800/2008, kas atz+st noteiktas atbalsta kategorijas par sader+gm ar kopjo tirgu (visprj grupu atbr+vojuma regula); Ar+ Norv#ijas Finanau instrumenta sakar bija l+dz+ga atbalsta intensitte. Aigars Taukulis jautja, vai a+ nauda bks k valsts neatmaksjama subs+dija? Ja tiek domts par energoefektivittes uzlaboaanu paavald+bu kas, vai ao konkursu ietvaros tiek domts ar+ par dz+vojamo fondu? Einrs Cilinskis atbildja, ka a+ nauda ir neatmaksjama subs+dija un projekta ietvaros nav ietverts dz+vojamais fonds, jo ais ir EM kompetenc. `obr+d iet runa par tm km, kas ir nepiecieaamas paavald+bu autonomo funkciju veikaanai, ta u nkotn, kas EM naudas l+dzek<i bks izsmelti, princip no KPFI vartu finanst ar+ dz+vojams kas. Aigars Taukulis jautja, pc kda mehnisma un kritrijiem tiks vrtti aie projekti? Un kas bks tie konkrtie eksperti, kas veidos tehniskos noteikumus konkursa organizaanai? Einrs Cilinskis atbildja, ka adus MK noteikumus veidos VIDM ar iespjami plaaku ieinteresto puau iesaist+aanu. Tiks uzklaus+tas vlmes, idejas un priekalikumi noteikumu projekta izstrdes laik. Tiek plnots pirms noteikumu izsludinaanas VSS, izstrdes stadij esoao redakciju, ievietot VIDM mjas lap komentaanai. Ka attiecs uz vrtaanas komisijm, ais vartu bkt jautjums, par ko ieprieka jau diskutjm ar Latvijas Tirdzniec+bas un rkpniec+bas kameras prstvjiem, kuri jau izvirz+ja savus vispr+gus vrtaanas nosac+jumus. Un tie ir: Vispirms kvalitat+va un pc tam administrat+va vrtaana Ideja par profesionlm vrtaanas komisijm, (ain+ gad+jum VIDM ir par formu, k tas vartu notikt) Aigars Taukulis nord+ja, ka l+dz aim bija t, ka tika izveidots konkrts plns un sagatavoti konkursa noteikumi un pc tam sludints konkurss, bet ne vienmr ada pieeja bija veiksm+ga. Didzis Palejs piebilda, ka katras organizcijas prstvji var droai nk klaj ar saviem konkrtiem priekalikumiem konkursu sakar, par to, kd veid jbkt izstrdtiem konkursa nosac+jumiem. Einrs Cilinskis piebilda, ka konkursu sakar laika grafiks ir <oti saspringts tpc Jums netiek dots prk liels laiks priekalikumu sniegaanai un aicinja akt+vi sekot l+dzi dokumentu apritei. Andis KrkliFa nord+ja, ka Femot vr l+dzainjo pieredzi k mums ir veidojusies situcija ar paavald+bu un medic+nas iestdm, tad gribtos cert, ka neizveidosies tda situcija, ka tiek paaugstinta energoefektivitte kd no skolm (kur konkursa vrtaan noteikti vajadztu iesaist+t ar+ obligti kdu IZM prstvi), to nosiltina un neilgi pc nosiltinaanas to sldz.. Einrs Cilinskis nord+ja, ka attiec+b uz vrtaanas komisijm, izFemot pirmajam konkursam ( tur nav iek<auti IZM prstvji), prjs vartu tikt iesaist+ti ar+ IZM prstvji. Otra lieta, ko vlos uzsvrt, ka nedr+kst main+t kas izmantoaanas mr7i tuvkos 5 gadus, jo citdk piea7irtais finansjums bktu jatmaks atpaka<. Tas, kas ir svar+gi ir a+s atbalstms aktivittes, un kad ts tiks iez+mtas, bks jm#ina saprast ar+ indikat+vo vajadz+bu apjomu. Anda Kursiaa nord+ja, ka atbalstmajs aktivitts nepiecieaams bktu iek<aut tos punktus, kas  sild+tu  ar+ Latvijas ekonomiku un tas vartu bkt ra~otFu rekonstrukcija un preja uz mazku energopatriFu. Kas attiecs uz preju no fosilajiem uz AER tehnolo#ijm, tad noteikti bktu jiek<auj tda lieta k kas energoefektivittes parametru uzlaboaana. Kas attiecs uz ener#ijas taup+aanas paskumiem, tie var bktiski samazint gala produkta izmaksas ra~otjam. @N^t         " < L N P n f (*,HLln˼ϵˮ|ph%phv5OJQJ hv5 hIYhvhIY hIYhIY hIY5 hvhvhvhv5 hrhr hrh hrhm!hm! hM hvhrh=f8 hM h|gchM h|gcCJaJhM h|gc5CJaJhm!5CJaJhub5CJaJ,^tv " N P $ & Fa$gdv$a$gdv $ & Fa$gdv h7$8$H$^hgdv & F7$8$H$gdvgdrgd $a$gd=$a$gd|gc $@&a$gd Nw@&gdM $n *,JLR Z~ $@&a$gdz ^ $x@&a$gdr $@&a$gd=gdr$ & Fx^`a$gdV$ & Fx^`a$gdV $ & Fa$gdv$a$gdv $ & Fa$gdv XZ|"2>| "6xz|ݞݞ}yrkd] hv56 hIY56 hM 5>* hrhIYhIYhIYhIY5hrh nhrhr5ht' hr5hv hr56hrhr56 hbq5>* hr5>*h=h}5>*h=hZt5>*hM h~=5 hrhr hvhvhvhv5h%phv5OJQJ#~"z|H:<\^$x~T$a$gd= $x@&a$gdr $@&a$gd= $@&a$gdrDFHdfh|6:<Z\^~"$68vx RX~2R߻߳ߟߟ hz ^h{$ h{$h{$ h{$5hRShRShRS5 hz ^5 hvhIYhIYhz ^hIYhIY5 hvhv hM 5>* hv5>* h=h@[6hvhvhv5hrhr5 hv5hrhCix5RvTbZ&dx"<v2N2j !J!L!'J(`)Ľ heh+uhEhX/hz ^ht'h\h~!#h+u h{h{h{h{5hgphIYh{ h6,hOht^h h=hC5h=hn85 h=hChvhRS>*hRShRS5 h{$h{$ h{$51Zf L!`)b))*+, -$a$gdJ $xa$gd\ $xa$gd+u $ & F xa$gd\ $xa$gd{ $ & Fxa$gd{ $xa$gde6 $h^ha$gd= $ & Fa$gd=`)b)(*V*Z****+"++$,@,,,,,- -6-v-x-------`.b.f..../`/d//\011222223444 5F5|55555"6$6&6Ʒγٯ٘ٯٯٯٯh9hk(hB)hB)5 hB)hB)hEhhp Ah%sh%sCJaJhvh%shB) hn0hn0hn0hkbh9Qh -hOYhdhdCJaJhJhdhd : --./22&6.8H:f;==?@@AACC$a$gdn0gdB)$ & F^`a$gd$ & F^`a$gdkb$ & F^`a$gdv$ & F^`a$gdn0&6>6F6`666h7~7,8.889&92949f9h9p999999F:H:b:d;f;|;~;<d<<<<<"=(=F=N====$>>>>>? ??Z???@@(@*@<@@@R@T@j@n@|@~@@ AAAACܽh"hthj;h{-h8F8h8F8hTCJaJhTh`]h9Qhh2Chhk(h*FhkbHCrCCCCCDBDDDDE2EdEfEEEEFFFFFF4GxGzG|G~G HRHHHHHIbIJ2K4K6KKKK߿߯ϯϯϯ߯||unu h> h$cl h> hS ~h> hS ~B*ph??? h> hEh> h$clB*ph???h> hEB*ph???h> hHrB*ph???hHrB*ph???hj;B*ph???hbB*ph???h(2B*ph???hlB*ph???hz ^B*ph???h}dB*ph???h}dh}dB*ph??? h}dh}d h}dhj;+CfEhE|G~GjHlH4K6KLL~OOPPjS0UUnVpVWWhYjYZZ$a$gd"G$a$gd;q $ & Fa$gdU$a$gdn0K4LLLM^M`MM.NN|O~OOOOOOHPnPPP2RrRtRvRRRRRRSSS$SfSDTTT.U0UBU&V,VnVpVVVVW,WWWW2XpXXX8YfYhYjYYYZ,ZJZZZZɽɽɽɽ hRhEhEhH:hlh"Gh;qh:vhUh ChS ~ h> hH@n h> hk h> hE h> hS ~ h> h$clDZ&[d[\\\ ]:]L]^]r]v]]]]]t^^^^$_____J`p`x```aaa8a@aza~acddeerbʋ̋VXjlnt,\ͿͿhhh*xh`UhRh`B*phhRhR5B*\phhRhRB*phhRB*phhu}[hDhWBh"hFh=+hxzh)@Z]]D_p`zaexz$&vxʔ̔–NP$dd[$\$a$gdR$a$gdn0Didzis Palejs nord+ja, kas atteics uz ao tehnolo#iju preju no fosilajiem uz AER tehnolo#iju ievieaan, tad vltos piebilst, ka bktu diezgan naivi cert un runt, ka ms vartu izdar+t atbalstu un veikt invest+cijas kaut kds centrls apkures viets vai industrilos uzFmumos, jo aie l+dzek<i ir samr mazi. Iespjams, kas mjsaimniec+bas vartu bkt ts, kurm bktu daudz lielks efekts. Valdis Bisters nord+ja, ka konkurs uz atbalsta saFemaanu. nekvalificsies ETS operatori. Maz rkpniec+ba un maz ener#tika bks ts, kas kvalificsies uz atbalsta saFemaanu. Einrs Cilinskis piebilda, ka te vartu bkt runa par  apakaj sliekaFa noteikaanu. Valdis Bisters akcentja, ka  apakajais slieksnis aaj konkurs noteikti bks, bet mjsaimniec+bas netiks ietvertas, izFemot daudzdz+vok<u mjas, kuras, piemram, ja vlsies vars uzstd+t saules kolektoru vai siltumskkFus. Lai ietvertu mjsaimniec+bas, vispirms bktu nepiecieaams sakrtot veselu rindu tiesisku lietu, lai notiktu subsidaanas paskumi. ViFa nord+ja, ka vl pagaidm nav defints  apakajais slieksnis . Aigars Taukulis nord+ja, ka diez vai ar mju siltinaanu vien ms varsim atrisint ekonomisks problmas valst+, tas mums nedos nekdus ienkumus valstij ir vairk jdom par ra~oaanas procesu. Didzis Palejs nord+ja, ka vairk a+ doma ir par prju no fosilajiem uz AER, papildus domjot ar+ par ku ener#ijas efektivittes nodroainaanas jautjumiem. Tas par ko mums vairk vajadztu domt, ir att+st+t ao apakajo robe~u jeb  slieksni . Valdis Bisters piebilda, ka viens no variantiem vartu bkt mikroener#ijas slieksnis Anglij 50kW uz m2 gad. Anda Kursiaa jautja, vai iespjams, ka profesionls organizcijas un Arhitektu savien+ba vartu piedvt savu ekspertu pal+dz+bu tehnisks specifikcijas un kritriju izstrd? ViFa nord+ja, ka svar+gi bktu ievrot a+s iztrts naudas ilgtspju. Einrs Cilinskis komentja, ka par pamatu tiks Femti MK noteikumi 645 Klimata prmaiFu finanau instrumenta finansto projektu atklta konkursa "Energoefektivittes paaugstinaana paavald+bu ks" nolikums, tur iek<autie kritriji. Katr ziF ms noteikti priecsimies par jebkdu profesionlu pal+dz+bu no organizciju puses. Didzis Palejs nord+ja, ka ao projektu konkursu sakar, liels laiks priekalikumu iesniegaanai nav nemaz dots, bet ja tos sagatavojiet, noteikti variet skt+t KTSP sekretrei. Kas attiecs uz  apakaj sliekaFa noteikaanu, tad ain+ gad+jum ir nepiecieaams pragmatisks pamatojums ( kpc tieai jau mints 50 Kw), ja ener#ijas eksperti, protams, atbalsta adu rd+tju, tad domju, ka to vartu pieFemt zinaanai. Dagnija Blumberga nord+ja, ka viena no projekta aktivittm, kas attiecs prejai fosilajiem uz AER, tad bktu nepiecieaama tda lieta, k konkrto iekrtu saa7iroaana, un lai tas ir pieejams Latvijas tirgk jau sakvalificts, lai cilvkiem veidotos skaidr+ba par ao iekrti efektivitti. Valdis Bisters nord+ja, ka ir jbkt atlases kritrijam, ka gala patriFa efektivittei jatbilst noteiktm pras+bm. Dagnija Blumberga jautja, vai Talsu projekts ar+ vartu bkt, tas, kas iedertos a+ projekta sakar? Mikus Vilsona nord+ja, ka viens no priekalikumiem vartu bkt, ka energoefekt+vka iekrta saFemtu papildus prioritti, saFemot atbalstu, mazk energoefekt+vas iekrtas tdjdi tendtu uz leju. Didzis Palejs nord+ja, ka viena no idejm ir par aiem tehniskajiem noteikumiem, kritrijiem un ekspertiem, ja ir interese, laiks un iespja, tad noteikti savus priekalikumus sagatavojiet un sktiet KTSP sekretaritam. Andis KrkliFa nord+ja, ja ir a+ ideja par tehnolo#iju prju, tad tomr bktu jskats uz ra~oaanas uzFmumiem, lai tad tiktu sild+ta ar+ Latvijas ekonomika. Vai ar+ gad+jum vrtaanas kritrijos nebktu jiek<auj invest+cijas pret ietaup+jumiem latos vai SEG emisiju samazinjums, tie vartu bkt k vrtaanas kritriji pie atlases? Valdis Bisters nord+ja, ka pc mroga liels projekts vartu bkt efekt+vks uz vienu vien+bu un l+dz ar to, aiem vrtaanas kritrijiem jbkt tdiem, kas <auj startt ar+ mazkiem. Didzis Palejs piebilda, ka pareizi, ka vrtaana notiek SEG emisijs un projekta mr7is ir sasniegt efektu. Anda Kursiaa nord+ja, ka sabiedr+ba ilgtermiF bktu daudz vairk ieinteresta, ka vairk ir ao mazo un vidjo projektu, kas saFem ao atbalstu. Tas vairo sabiedr+bas uztic+bu, ka ir aie vairki mazie jaunajm tehnolo#ijm, nek viens liels projekts. Didzis Palejs informja, ka tas nav galvenais projekta mr7is, bet, protams, ilgtermiF par to bktu jpadom. Tas ir jautjums, par ko bktu jdiskut atsevia7i. SIA  Bioener#ija prstvis nord+ja, ka nav noslpums, ka Latvija var sara~ot biodegvielu, un ain+ sakar izteica priekalikumu, ka viena no atbalstmajm aktivittm vartu bkt tehnolo#iju integraana autotransport izmantojot rapau e<<u. Didzis Palejs jautja, kda efektivitte tiek iegkta no a+s prejas fosilajiem uz AER? Kdus ieguvumus tas sniedz? Einrs Cilinskis nord+ja, ka nekd ziF rapau e<<a nevartu konkurt ar, piemram, gzes nomaiFu uz biomasu. Domju, ka ideja ir apsverama un iespjams jdom par atsevia7u konkursu, ar+ saist+b ar transporta sektoru. Valdis Bisters nord+ja, ka Klimata tehnolo#iju sadarb+bas padome tika galvenokrt izveidota tpc, lai veidotos diskusijas starp Latvij prstvto tehnolo#iju prstvjiem, un k t atbilst un veicina preju no fosilajiem uz AER. `in+ sakar Jums sanksm esoaajm organizcijm vartu uzdot k mjas darbu ka katra no aeit prstvtjm tehnolo#ijm vartu iesniegt VIDM savus ieguvumus, un argumentt savu konkrts tehnolo#ijas iespjamo prju no fosilajiem uz AER.. Dagnija Blumberga nord+ja, un kad katrs bks ieskt+jis savus piedvtos kritrijus, argumentus tad neatkar+gajiem ekspertiem, kas neprstv ra~oaanas nozares tie bktu objekti jizvrt objekt+vi, tpc ka tehnolo#iju izplat+tjiem ir tendence prsp+lt ieguvumus, lietder+bu. Tehnolo#iju preja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem Atbalstms aktivittes( priekalikumi no sdes dal+bnieku puses): Neatbalst+t ETS operatorus Noteikt apakajo slieksni vai robe~u (50 KW??? viens no iespjamiem variantiem) Uzstd+t jauda Augajais slieksnis - 20 MW  iespjamais maksimlais atbalstmais apjoms Energoefekt+vka iekrta saFem papildus punktus Tehnolo#iju nomaiFa(ierosinjums izmantot rapau e<<u) SiltumskkFi KPFI (iespjamie papildus konkursi) Ra~otFu energoefektivitte preja uz AER, Energoefektivitte ra~oaanas sektor, procesi RES mjsaimniec+bas l+men+ RES iekrtu efektivizcija Informcija attiec+b uz Latvijas SiltumskkFu asocicijas sniegto vstuli un turpmks darb+bas riks Geipelis pateics par iespju piedal+ties Klimata tehnolo#iju sadarb+bas padomes sd. ViFa nord+ja, ka paalaik pasaul slitumskknis ir visfekt+vakais ener#ijas ra~otjs. Eiropas Savien+bas valst+s tas jau ir att+st+ts k atjaunojamais energoresurss, tpc ain+ sakar aicintu siltumskkFus iek<aut AER sarakst ar+ Latvij. SiltumskkFu izmantoaana ir <oti populra ar+ Skandinvijas valst+s. Paalaik uz doto br+di Latvij ir uzstd+ti tikai apmram 130 siltumskkFu privtmjs ar visaugstko lietder+bas koeficentu. Bktiskk problma aaj nozar, ka nav sakrtota likumdoaana tiek nepareizi veikti siltumsk7u uzstd+aanas darbi, veidojot nepareizu priekastatu par to lietder+gumu. Latvijas SiltumskkFu asocicijas galvenais mr7is ir sakrtot likumdoaanu, skot ar vides aizsardz+bas jautjumu risinaanu. Asocicijas vrd ms aicintu mks iesaist+t KTSP darb, kur vltos pard+t savu lietder+bu un efektivitti Didzis Palejs papildinja, ka neviens no aodienas sd kltesoaajiem neizsv+troja siltumskkFus no dal+bas AER att+st+aanas paskumos, tpc domju, ka noteikti Jksu asocicija var piedal+ties padomes darb, un sekot l+dzi konkursu virz+bai. riks Geipelis nord+ja, ka konkrts nozares sakrtoaana ir cieai saist+ta ar VIDM un l+dz ar to ar+ ar AER jautjumiem, l+dz ar to zemes dz+<u izmantoaana, urbaana, kas saist+ta ar siltumskkFu uzstd+aanu ir saist+ta ar vides institkcijm. Dagnija Blumberga nord+ja, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt+v par atjaunojamo energoresursu izmantoaanas veicinaanu ir ierakst+ts, ka siltumskknis ir atjaunojamais resurss, ja ir konkrts transformcijas koeficents. Vai Latvij ir ar+ att+st+ta siltumskkFu ra~oaana? riks Geipelis atbildja, ka da<ji ir att+st+juaies tikai da~i siltumskkFu  ra~otFu aizmentFi , bet ja konkrtk, tad Latvij ms ra~ojam tikai pakalpojumu. T ir importjama lieta, jo siltumskkFu deta<as ms nera~ojam Latvij.Un, kas attiecs uz CO 2 izmeaiem, tad siltumskkFu izmantoaan tie ir vismazkie. Didzis Palejs jautja, k Jks redzat Latvijas SiltumskkFu asocicijas sadarb+bu ar KTSP? riks Geipelis piebilda, ka noteikti bktu jnodarbojas ar izgl+t+bas jautju att+st+aanu, jo siltumskknsi ir t lieta, kas prasa izgl+tot gan klientu, gan patrtju. K ar+ Latvij nav neviena augstskola, kur mc+bu programm bktu iek<auta a+s tehnolo#ijas apguve. Didzis Palejs nord+ja, ka KTS padom tiek prstvtas vairkas tehnolo#ijas, tpc netiek lobtas nevienas konkrtas intereses, ms sav darb+b vairk liekam uzsvaru uz sadarb+bu ar valsts institkcijm. 4. MK noteikumi Nr. 198  Noteikumi par elektroener#ijas ra~oaanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikaanas krt+bu Didzis Palejs informja, ka viFa bija tas, kas aodienas sd ierosinja diskutt par MK pieFemtajiem MK noteikumiem Nr. 198   Noteikumi par elektroener#ijas ra~oaanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikaanas krt+bu . `o noteikumu sakar ir notikuaas vairkas karstas diskusijas, ir bijuai visda~dkie priekalikumi un viedok<i no profesionlajm asocicijm, un t vien a7iet, ka ar aiem noteikumiem, kds cenaas  sanaidot da~das prstvtas tehnolo#ijas Latvij ener#ijas ra~oaanas sektor. K a+ sdes priekalikumu vltos izvirz+t kop+gu KTSP viedokli rakstiski iesniegt viedokli EM ao noteikumu sakar, iespjams tdjdi kaut ko mainot noteikumu sakar. Andis KrkliFa piebilda, kas atteics uz biogzes kvotm, tad Latvij ts praktiski ir izsmeltas. Latvijas Biogzes asocicija bija t, kas ar+ zinm mr a.g. pavasar+ izrais+ja visasks diskusijas, kad tika pieFemti MK noteikumi. Attiec+b uz padomes viedokli, tad tie, kas ieprieka akt+vi piedal+js EM un Saeimas organiztjs sanksms noteikumu sakar, ir dzirdjuai, ka ar ao noteikumu izstrdi ir defints pagaidu situcijas risinjumus. Un tpc KTSP vartu lkgt EM un Saeimai lkgt painformt, cik tlu ir ar plnot ener#ijas likuma izstrdi. Valdis Bisters informja, ka ir skaidra viena lieta, ka EM tdu likumu noteikti neizstrds, bet kas attiecs Saeimu, tad tur jau iespjams vartu uzskt darbu pielikuma izstrdes, pieaicinot attiec+gos ekspertus. Didzis Palejs nord+ja, ka ms varam paust KTS padomes viedokli, ka a+ paareizj kvotu sistma ir destrukt+va AER att+st+b, un tpc lkdzam EM skaidrojumu, kas notiek ar ener#ijas likuma izstrdes procesu. Tdjdi ms pard+sim vairk profesionlu organizciju kop+gu viedokli. ViFa aicinja akt+vi padomes prstvjus iesaist+ties vstule tapaan. Aigars Taukulis pietiecs dal+bai vstules tapaan. Andis KrkliFa piebilda, ka iespjams ar+ vartu pal+dzt ar da~u fr~u pievienoaanu vstules tekstam. Vl pal+dzt vstules tapaan sol+ja pal+dzt Dagnija Blumberga un ar+ prstvis no Latvijas Tirdzniec+bas un rkpniec+bas kameras. Lmums: Klimata tehnolo#iju sadarb+bas padomes sagatavo un noskta KTSP vstuli Ekonomikas ministrijas un LR Saeimai pau~ot KTS padomes viedokli, ka paareizj kvotu sistma ir destrukt+va AER att+st+b, un tpc lkdzam EM skaidrojumu, kas notiek ar ener#ijas likuma izstrdes procesu. Nkam KTSP sde septembris 21. vai 23. septembris Sdes vad+tjs /Didzis Palejs / Sdes protokoliste /Ilze Truainska/     PAGE  PAGE 1 \npfR02V~–hLN (^~~ԛ$HJܝ2~О(vɸɱɱhZhWho<hthSthSt5 h"0J5 ho<0J5ho<ho<0J5 h0J5 hSt0J5 hY$\0J5hSthSt0J5h"hthhCJaJhrhh8ΞОƣȣfhҧԧȭʭln$a$gdn0 *,ģƣȣ"$d2@4BHȭʭ8&.DZ|ү,hnذ<б8ڲ<@NȼȴhWhj5hWhW5hWhaH5hWhU5hGhaHh9QhUh &hNph},dh 7hp:hn0hy0h)hDho<hWhh*x=NXܳ f$lµHJLҶԶ\rܷ.2xz̹ι2468 "ӿӿӿӿƿӿӿӿӻӿ㬤ӔhcDAh;/ h;/h;/ h;/5hvh;/5 hn0hn0hTh5hT hB)h h5hB)h5hhWhjhaHhhWh;/5hWhU5hWhaH58n JLԶֶZ\2RH̹ιlȺ46 & F gdh^hgdT & Fgdgd $e^ea$gd$a$gd$a$gdn068`Z46(F\T(V| $xa$gd{$a$gd;/ $ & Fa$gd;/$a$gdn0"ľʾFֿؿ:T4^`.X246,:pr$Fv VX~\»ͷͳͳճh9Qhs;DhmhZ>NCJaJhZ>Nhm h> hh5 h> hqhqhdhh5hGhthxJh - h;/hptNhY3JhptNh^=ThcDAh;/= bxRTt&T H^.pP68Düï hI5h hI5 h=f85h hgp5h h|>5h!Uh5hjmh5 h5 hhhh5h1hdh hs;Dhs;Dhw>hZ>N hs;D5hvhs;D5hs;Dhs;Dhs;D52|JP` $a$gdBxgdt^ $xa$gdMK$a$gdmn $xa$gde6 $xa$gd{, "$&*,0268<>JLNRT`bdfhlnp¾۰hb0JmHnHuh> h> 0Jjh> 0JUhLpIjhLpIU hjhT hjhjhjhMK hjhsd hjh8 hjhmn hjhFht^ ht^5 hjm5 hj5 h 5 hgp5* $(*.046:<NPRhjlnph]hgdMp &`#$gd2:$a$gdB21h:p,a. A!"n#$n% #@@@ NormalCJ_HaJmH&sH&tH&DA@D Default Paragraph FontRiR  Table Normal4 l4a (k(No List 4 @4 MpFooter  9r .)@. Mp Page Number4@4 5dHeader  9r ZY"Z  Nw Document Map-D M CJOJQJ^JaJH2H iG Balloon TextCJOJQJ^JaJ6U@A6 ,x Hyperlink >*B*ph<OR< fParastais (Web)2<P@b< ` Body Text 2$a$tH LOqL ` Char Char CJOJQJ_HaJmH&sH&tH&8Z@8 ` Plain TextOJQJDOD ?rmsolistparagraph ^H^@H *a Normal (Web) dD B*ph*W@* &4Strong5\4X@4 )Emphasis 56\]8O8 Znaisnoddd[$\$<<\j_IlzeTCJOJQJ^JaJph<O< qcnaisf$wKK`wa$POP qcnaispant $wwK^w`wa$5\DOD w0naislab!$KKa$ mH sH tH O! zc1]/:;EF{j)hyz{?$\./_?[v w J M\T  $WX5 6 !!i"j"##q$r$%&&7'8'''((w)x)**+8,,.00001 122233444455475778899k:l:::;;p<q<===v>w>>>??@@qArAAABBDDEEEE:F;FVFFFG1GgGsGtGGGG H'H(H)HHH=KK'L(LM N!OWPPQRRSSUUVWXYZKZZ5[=[R\S\\\\\\\\\\\\\\\\\]]]]]]]]]]]]]]]]]]]00000/00;000{0{0{0{ 0{0{ 0{0{ 0{ 0{0{ 0{0{ 0{0{ 0{ 0{ 0{0{0000000000000000000000000000000 0000 0000 0 00000000 0 0 0 00000000000000000000000000000000 0 00000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000 0 0 0 0 0 0 000 0 0 0 000 0000000000000000000000000000000000000000000000000@000@000@000@000@0@0@0@0@0@000/:;EF{)hyz{?$\ J X5 6 !**+8,,.0004445547577GG H'H)H'L(LM NPQRRSSKZZ5[=[S\\\]]]]]]]]]]]]00000/00;000}0}0}0}@ 0@0X0000T10000@ 00}00000000000000 000&0%'0&0$0&0"0(07@0)@0@0@00)0 *`:80)0 0)00@0010*2"!010)010'020020020080*9}080)080'0200200200.0 0.0 0.0 0.0 /0.0 0.00@0@0@0@00@0AlC0@00@0050 @0050 6@"005005000:0 ;~0:000000M0 ND0M00000@0@0 00Z00`Z00Z00Z00Z00P<`X00X00@0!@0 00 $$$'R`)&6CKZ\N"p379:<>?ABtvwz{} ~ -CZn6|p468;=@Cuxy|~n5  '! !8@0(  B S  ?&$%L&L'()* + f,f-f. g/Lg0g1g2 h3Lh4h5h6 i7Li8i9i: j;Lj<j=j> k?Lk@kAkB lCLlDlElF mGLmHmIm;$>\X!#8''x).2357;q<w>?rA(LWPQSUVXZ ]]]      !"#$%D2Zi e!#G'().23B7;<>?A5LdPQSU5VX&Z]]]  !"#$%/&schemas-tilde-lv/tildestengineveidnes>%*urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags PersonName lA-1baseformid protokol|s PROTOKOLStext&%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%%Zbmx5=HSgp{DO`gsz{ S ` ,,{--124444j8l8;$;b;q;>>@@GGgGrGH&HKHVHHH III(IIIIIXJcJJJFKQKzLLM'MMMNN OO'O/OaOlOvOOOO,P7PPPPP QQ]]]]]]]]]]]]]]  suCC]]]]]]]]]]]]]]0;{h{^_?Z\p&&AA;FVFFFG1GgGrGtGGG)HN!O5[=[]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]] Kޔ-j828 O ]&)"f3(^7[EKPm-4Rx 7kYrEHGM[MXPgkEo2qL{{| k3%%%((@IALEHbdg>kmT`?RD[mz" * ??g $$\(@dt5~p`%-38?ACJMr=w^yxzz~S +#,-05u@ GGMKCPg[s(DhSF[cuw N #D \ ` P% ) / 2 /7 "B BQ ^ a   X % ' c* {9 |  d  b 66 O@ F BM M Z t` a h m 'o uo   V   j$ ( M. 3 > rC O f Qu , c k(Bmy61Sgk~xY A?n#g24L4F]e}v-@HPJ`qy>M+$;NJnSW^uqw 3?@fSZsW(,MYjlzON+?@ZT?\`etpbP<*s69;P{V[Obhhjr)*31^-aoruO){18=v>LQZgjt~x(26;KrSXz`#fT y56]n|$GQfU(h03_6@DNRcZ^*^8cos*x}5&9J;^Y\S^mG3@GMt  v K 6 9 M LS V &X )a u z ~  u !!+?!H!O!T!_!ev!cz!"""$%"0"7"B"Oz"~!#)0#u#w|##' $$$D/$<$h>$@$ J$Z${$%,%%%.%1%?%L%V% b%Kk%Hr% &[ &&3&w8&;&#G&U&&U&U&d&{&'2'B'JH'O')V'_'y(#( 3(;S(Y(:a(d(t( )#)]/)f?)B)R)UT)i)Di)ro)ut)$)* *8*;*G*W*]*3s*Y|*+ &+++19+=+A+oN+"u+",',6,=,@,I,Q,e,D;5J;T];];a;j;5; << !<)< 2<;<Z><"L<_R<W<Z<o<o<~<O=c===-?=Q=V=#d=@s="> >>>?>!C>W>_>u>w>{>|>?*? .?+1?2?6?LM?`?g?Gq?1{?;@@@T#@)@+@?8@%`@h@hp@Pq@t@z@Ap A.A&A+Af,Af:AcDAIA|_AcA!gAWqA+B2B WBWBC%CC&C*C2C7CE@EFExlEzEFs=F=F{MN#N&N-N7N59NA:NZ>N>N!?NMN)eN4jNptN~NOO/O=OUO8eO}OP%POPXP[PpP(sP({P8Qa Q6"Q9Q>;QFQ*XQz`QR9R?RjR'|RSSs-SES>MSRS7ZSfSfST=TT&T&T'T)T^=T%NTwSTSTSyT UUUUL1UH=UWUlXUhdU\eUfUiUnU7pUU VVVw4V =VHV]VYWbWWWW%W@WVW\WvW}WXQX)X4XnXnXrXY Y7YX0Y3YT;Y=YsGYIYaYlYZzZZZSZ;!Z+Z3g6gBg5Egqg/sghW@hbNhQhRhm[hi$i0i76iKiPiw`i2gihizi(j-j0j4j{9j#EjGj&`jajfjfjVnjpj%}jk*k'IkKks!l5l6l$cljl{lZm m mmm*m Jm=`mnH@nuAnsUnqdnenfnxn<nooo" o5oAo!_o_omo2uozovp pp%p8pG=p>p>pGpMpNpYp;]pdpmp2yp|p~ qq*q9;q;qgXqbqrUr5r#r:8r?rArArHrHr/MrRYr#arjr~rs sys%s[4s7s;sBsCsxHsJsVsYspvsysOtttt:t5>tHtStYt^tet8jt}tucu+u_0u@u:TuXuPuuzu|uvv0v:vPvVvxvww w#w',w4wAwKw Nwkwsw^}wdxx&x[+x|4xXCxDxu\xhxCixvx?yEyMyCTyWy^yt`yvyMzz@z.z:z(@zHzMZz{z~{{c{-!{5{:{@{zI{P{h{{||F||||D3|e|e|x|}}}9}D}E}i}t}~{}S ~~ ~R~Zt~w~z~ ~!A!!T&@:IP*akbmFo &12w8@96^ c["E4L8I-NXXiPju 's'&4JOY_jt $ GFHR_b2u9v{>! 6 )2SYdgj~mA -E1GHOY b v ] )k;#DLELZko,x!q>EXXr]^jtik"nmnBGlKiUe6H [k(?SDFG\bh^iD !m,38PAHXdgp^u7!w$})5=JR]_dT#+~#K.VilqykN$+B!ORE[  &G,U089=2@%WXde_qrsx2-t'+7C\f n9r $)-888|Hir $lb!.#DHUu\/:]Ebk7r 'P2B[Icqp%?jDmE$QaY`k24Q< 0EH!U%di\kakqiY 3?EI?xDNqblUr&~=Dn m!V[8kncp!'HQiUiij$y1 #).@DQwvvw}{H(?,02?TZrt6\Chjc(m9~O ]#+o6FNMOsfpT708<=AC5GMmqy *ffy)-.&5_J ]!#/115Ws;":''h*K,@!405Q<LPO]j&+b5oFV8d:kr 0 9rx"'7<9CX]ijIs|N9!t&'"5=CTex*.\B~ -#2~@nvz !6ZHKLWPZeqlyL} =ih5J1N[W%[0b.ghh 1+7CJSTdTgm{; %-,.KDGYtxgyNcEENfPRM\x)F(G*ILOPj)q0vzP ]#n8Z ex6u91;?'C4D'OROZ]]_c~1>EH{&11;SThB*035;7Q8XZs^Xb\fp(017E"NN,Xf:jRr\9b|"*n7?@ GM&OTeUab ALoX"`7U# ``m{~#-GO]Kbbc^ 38Vit%xxe.N`QH<[,mrG}Qsu* '{<s@FK_SX>/8DdFJ'M  N%N2dmm>l1DXde'x 7BqA bx(-5CZ]E`oQ(3<KmOQ{]$n02qKNOV gmkQt\.I=>@3Lbgi|op }],A"GPTVjo%%(%,.01-4]6*FFWY,j`v_ BJ|O9\\B^_p;{H}B/0BIIXW[eqe+DHLSvS_dlsXT] aeccdkz#/047 ALflo|H}i0)M./12F GGLMpt}6~ I*ZE]z$ #b*6="J>JSZ`~fZt>xz @C]ndm<"+BRTjgi*+7CiFK5P`Hw s ]+0um/ 0@]]A]]d%().]```@`D`R`X`Z`UnknownGz Times New Roman5Symbol3& z ArialA& Arial Narrow5& zaTahoma95  K @Consolas?5 z Courier New;Wingdings"1hئZr&d̦[;!/H;!/H 4dp]p] 2qHP ?-22Vides konsultat+vs padomes paplaaints sanksmesIlzeTAdministrators4         Oh+'0  8D d p | 4Vides konsultatvs padomes paplaints sanksmesIlzeTNormalAdministrators91Microsoft Office Word@1C@Fby\\@ V"@95;!՜.+,0  hp  varamH/p]' 3Vides konsultatvs padomes paplaints sanksmes Title  !"#$%&'()*+,-./0123456789:;<=>?@ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ[\]^_`abcdefghijklmnopqrstuvwxyz{|}~Root Entry F@X8M5Data 1TableWordDocument4SummaryInformation(DocumentSummaryInformation8CompObjq  FMicrosoft Office Word Document MSWordDocWord.Document.89q