Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 



 
Darbības jomasAtkritumu apsaimniekošanaPolitika Latvijā
 
 
 
Atkritumu apsaimniekošanas politika Latvijā
  • Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam ir noteikti šādi atkritumu apsaimniekošanas mērķi:
     

    • novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma ievērojamu samazināšanu, izmantojot maksimāli visas labākās pieejamās atkritumu rašanās novēršanas iespējas un labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, palielinot resursu izmantošanas efektivitāti un veicinot ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības modeļa attīstību;
    • nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu;
    • nodrošināt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts), un, ka atkritumi tiek pārstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām;
    • nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošā veidā;


    Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro prasības šādā prioritārajā secībā:

    1.     novērst atkritumu rašanos;

    2.     samazināt radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību;

    3.     veicināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

    4.     atkārtoti izmantot pienācīgi sagatavotus atkritumus;

    5.     veicināt atkritumu pārstrādi;

    6.     veikt atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju;

    7.     veikt atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība;

    8.     nodrošināt slēgto atkritumu izgāztuvju un atkritumu poligonu rekultivāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.


    Plānā (2013.-2020.gadam) ietvertās rīcības attiecas uz šādu atkritumu veidiem un plūsmām:

    • sadzīves atkritumi, tajā skaitā nebīstamie rūpniecības atkritumi;
    • izlietotais iepakojums, drukātie izdevumi un reklāmas;
    • bīstamie atkritumi, tajā skaitā bīstamie rūpniecības atkritumi, polihlroētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturošu iekārtu atkritumi, ārstniecības iestāžu atkritumi un veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietās radītie atkritumi;
    • videi kaitīgo preču atkritumi (izlietotās baterijas un akumulatori, naftas produktu atkritumi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, nolietotas riepas);
    • nolietotie transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa (vieglie automobiļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, kam ir ne vairāk par astoņām sēdvietām papildus šofera sēdvietai un vismaz četri riteņi; kravas automobiļi ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5 tonnām, kas paredzēti kravas pārvadāšanai un kam ir vismaz četri riteņi (izņemot antīkos automobiļus — transportlīdzekļus, kas ir īpaši vērtīgi kolekcionāriem, tiek uzglabāti videi drošā veidā un ir gatavi lietošanai vai arī izjaukti pa daļām), tricikli un kvadricikli) (turpmāk – transportlīdzekļi).
    • bioloģiski noārdāmi atkritumi;
    • būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi.

    Sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā organizē pašvaldība atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus.

    Lai valstī maksimāli īsā laikā panāktu pozitīvu attīstību atkritumu apsaimniekošanā, izveidojot vides prasībām atbilstošu atkritumu apglabāšanas infrastruktūru, un efektīvi izmantotu pieejamos vietējos resursus un piesaistītu ES fondu līdzekļus, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam, tika noteikti un darbojas 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni (AAR):

    a)     Austrumlagales atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    b)     Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    c)     Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    d)     Malienas atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    e)     Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    f)      Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    g)     Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    h)     Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    i)      Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģions;

    j)      Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions.

    Atkritumu apsaimniekošanas reģionu veidošana notika uz pašvaldību vienošanās pamata. Atkritumu apsaimniekošanas reģioni tika veidoti, ņemot vērā ekonomiskās analīzes,[1] kas tika veiktas „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas Latvijai 1998.-2010” izstrādes laikā, un uzskatāmi par indikatīviem.

    VARAM uzskata par pamatotu saglabāt esošas AAR robežas un AAR precizēšana 2013.-2020.gada periodā var būt attiecināta tikai uz tiem novadiem, kuri administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir piederīgi vairākiem AAR. AAR robežu precizēšana ir jāveic, pamatojoties uz pašvaldību veikto ekonomisko analīzi.

    Visos AAR sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligonus apsaimnieko starppašvaldību uzņēmumi:

    - SIA “AADSO” – poligons “Cinīši” Daugavpils novadā,

    - SIA “AALAS” – poligons “Križevniki” Rēzeknes novadā,

    - SIA “Alba-5” – poligons “Kaudzītes” Gulbenes novadā,

    - SIA “Getliņi Eko” – poligons “Getliņi” Stopiņu novadā,

    - SIA “Liepājas RAS” – poligons “Ķīvītes” Grobiņas novadā,

    - SIA “Piejūra” – poligons “Janvāri” – Talsu novadā,

    - SIA “Ventspils Labiekārtošanas kombināts” – poligons Pentuļi Ventspils novadā,

    - SIA “Vidusdaugavas SPAAO” – “Dziļā vāda” Krustpils novadā,

    - SIA “ZAAO” – poligons “Daibe” Pārgaujas novadā,

    - SIA “Zemgales Eko” – poligoni “Brakšķi” Jelgavas novadā un “Grantiņi” Bauskas novadā.


    Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un atkritumu poligoni Latvijā (karte)

    Komersanti, kuri nodrošina poligonu darbību vairākos gadījumos ir starppašvaldību reģionālie uzņēmumi, kuriem ir būtiska loma sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizācijā. Šāda izveidojusies situācija izraisījusi diskusijas par plašāku poligonu lomu, piemēram, veidojot Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra juridiskais statuss ir nosakāms tiesību aktos, to izstrādes laikā diskutējot ar iesaistītajām pusēm par iespējamajiem risinājumiem.


    Ražošanas atkritumi
    ir atkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā, savukārt bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus. Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs:

    • atdala bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus no citu veidu atkritumiem;
    • uzglabā bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus tā, lai tie neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personu mantu;
    • nogādā bīstamos atkritumus vai ražošanas atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanu, līgumā norādot attiecīgo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtas.

    Ražošanas atkritumu radītājs par radīto ražošanas atkritumu apsaimniekošanu var slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuru noteiktajā kārtībā ir izraudzījusies pašvaldība vai izvēlēties to pats.

    Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekotājs organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietas.

    Par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu Latvijā ir atbildīga valsts un šīs funkcijas pilda valsts SIA ,,Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC). LVĢMC uzdevums ir nodrošināt valsts bīstamo atkritumu infrastruktūras objektu apsaimniekošanu, tajā skaitā bīstamo atkritumu poligona “Zebrene” apsaimniekošanu. Bīstamo atkritumu poligons „Zebrene”, kas atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā, darbību uzsāka 2011.gada 17.janvārī. Šis poligons būs vienīgā bīstamo atkritumu apglābšanas vieta Latvijā, tai skaitā azbestu saturošo (nesaistītā veidā) atkritumu apglabāšanai.

    Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013. -2020.gadam” ir pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4276

    2015. gada aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) strādājošā darba grupa secināja, ka dalītā atkritumu vākšanas sistēma efektīvāk sasniegs mērķi – samazināt poligonos noglabājamo apjomu un aizvien vairāk sadzīves atkritumu pārstrādāt vai izmantot enerģijas iegūšanā.*

    Plānojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nākotnē, bija jāizšķiras, vai  paralēli dalīto atkritumu vākšanas sistēmai attīstīt arī dzērienu iepakojumu  depozīta sistēmu. Dalītās vākšanas sistēma Latvijā jau ir ieviesta, un tās attīstībā gadu gaitā ieguldīti līdzekļi, izveidojot dalītās vākšanas punktus un laukumus, uzstādot īpašus dalītās atkritumu vākšanas konteinerus, izbūvējot šķirošanas līnijas. Sistēmā jau investēti gan pašvaldību, gan ES fondu, gan privātie līdzekļi. Dalītā atkritumu vākšana ar katru gadu strādā veiksmīgāk, un sašķirotā iepakojuma apjoms Latvijā aug.

    Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, darba grupa secināja, ka depozīta sistēmas ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču mērķis, ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, netiktu sasniegts. Latvija uzņēmusies saistības līdz 2020.gadam uz pusi samazināt to atkritumu daudzumu, kas tiek apglabāts poligonos.

    Darba grupas par atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu pilnveidošanu protokolu izraksts

    *Darba grupa tika izveidota ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda rīkojumu, tajā apvienojot pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas - Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas atkritumu saimniecības asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, Vides konsultatīvā padome. 



    [1] Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.-2012.gadam, http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2271

     

    Atpakaļ
     
    Dabas aizsardzība
    E-pārvalde
    Fondi un investīcijas
    Ilgtspējīga attīstība
    Klimata pārmaiņas
    Pašvaldības
    Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
    Reģionālā attīstība
    Teritorijas attīstības plānošana
    Ūdeņu pārvaldība
    Vides aizsardzība
    Zaļais publiskais iepirkums
     
     



     
            
    Darba laiks
    Pr: 8.30:18.00
    Ot - Cet: 8.30:17.00
    Pt: 8.30:16:00
    VARAM adrese
    Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
    Telefons: +371 66016740
    Fakss:+371 67820442
    E-pasts: pasts@varam.gov.lv
         
    Lapa atjaunota
    14.12.2018
     Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta