Plānotās aktivitātes Austrumu pierobežas attīstībai nosaka 2025.gada 14.janvārī Ministru kabinetā apstiprinātais Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2025.gada 20.janvāra rīkojumu Nr. 32) (MK protokols).

Plāna izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, kā arī citu uzdevumu veikšanai Ministru kabineta paspārnē darbojas Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskā komiteja (izveidota ar Ministru prezidenta 2024. gada 30. aprīļa rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-158).

Plāna galvenie pasākumi un rezultāti:

Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls

OECD 2025.gadā publicējusi analītisku dokumentu “Eiropas Austrumu pierobežas reģionu pievilcības pastiprināšana”, kas apskata Eiropas Savienības austrumu pierobežas valstu/reģionu izaicinājumus un nepieciešamos/iespējamos risinājumus.

Ziņojumā uzsvērts, ka ES Austrumu pierobežas reģioni (APR) saskaras gan ar ilgi pastāvošām, strukturālām problēmām, gan ar jaunām, ģeopolitiskām problēmām, kas apdraud to ilgtermiņa pievilcību un attīstību. Šajos apgabalos pastāvīgi ir zemāki tādi ekonomiskie rādītāji kā IKP uz vienu iedzīvotāju un inovācijas, vienlaikus tajos ir arī strauja demogrāfiskā lejupslīde, vāja infrastruktūra un nepietiekami izmantots tūrisma potenciāls. Krievijas agresijas karš Ukrainā šajās pierobežas teritorijās ir radījis vēl lielāku sasprindzinājumu, pastiprinot ieguldījumu apjoma samazināšanos, pakalpojumu sniegšanas nepilnības un pārrobežu traucējumus. Reakcija valsts līmenī bieži vien neatbilst šo reģionu īpašajām vajadzībām, jo netiek pienācīgi novērtēta pielāgotu, teritoriālu pieeju nozīme. Piemērojot OECD reģionu pievilcības novērtēšanas sistēmu, atklājas gan aspekti, kas var apdraudēt reģionu pievilcību, gan neizmantoti resursi, piemēram, dabas kapitāls, kultūras mantojums un cenas ziņā pieejama dzīvošana, kas varētu būt revitalizācijas pamatā. Reaģējot uz to, APR valstis izmanto dažādas vietai pielāgotas stratēģijas, tostarp veido reģionālus inovāciju centrus, veic ieguldījumus infrastruktūrā ar divējādu lietojumu un saskaņo izglītību ar nozares vajadzībām. Piemērs tam, kā Latvija, Igaunija, Somija, Polija un Lietuva īsteno šīs pārmaiņas, ir drošības apsvērumu iekļaušana reģionu attīstībā. Lai stiprinātu APR noturību un pievilcību, turpmākajai politikai jābūt daudzdimensionālai, balstītai uz datiem un elastīgai visās nozarēs. Efektīva pārvaldība, iekļaujoša plānošana un makroreģionālā sadarbība ir būtiska, lai pārveidotu APR par dinamiskām, drošām un ilgtspējīgām teritorijām. Šajā dokumentā ir izklāstīti stratēģiskie ieteikumi, lai veiktu šos pasākumus un nodrošinātu ilgtermiņa sociālekonomisko konverģenci ES ģeopolitiskajā pierobežā.

Dokuments latviešu valodā (Valsts valodas centra nodrošināts tulkojums)

Saite uz dokumentu oriģinālvalodā: https://www.oecd.org/en/publications/reinforcing-the-attractiveness-of-europe-s-eastern-border-regions_4fcb80c2-en.html