Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 
 
Darbības jomasPašvaldībasInformācija pašvaldībām
 
 
 
Biežāk uzdotie jautājumi par pašvaldību darbību

1.  Kas aizvieto novada pašvaldības izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā?

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 67.pantu pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, izpilddirektora pienākumus var veikt domespriekšsēdētājs. Šajā gadījumā, ja domes priekšsēdētājs ir prombūtnē un viņu aizvieto priekšsēdētāja vietnieks, tad viņš vienlaicīgi veic arī izpilddirektora pienākumus.

Pašvaldībās, kurās ar domes lēmumu izpilddirektors ir iecelts amatā, viņa prombūtnes laikā izpilddirektora pienākumus veic izpilddirektora vietnieks vai  cita administrācijas amatpersona. Par šo amatpersonu ir jāpieņem attiecīgs domes lēmums saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktu.

Izpilddirektora pienākumus nevar pildīt domes deputāts (priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks), izņemot likuma „Par pašvaldībām” 67.pantā noteikto gadījumu.

2. Kā  pareizi  būtu  jāformulē:„Novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs” vai  „Novada Domes priekšsēdētājs” ?

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka vārdam priekšsēdētājs jāpievieno pilns attiecīgā novada pašvaldības nosaukums, piemēram, Cēsu novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs.

3. Vai nepieciešams noteikt pieņemšanas laikus pašvaldības amatpersonām?

Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu deputāta pienākums ir ne retāk kāreizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. Tā ir obligāta likuma prasība, kas attiecas arī uz domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku (-iem). Pašvaldības nolikumā jānosakadomes deputātiem, domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam (-iem) iedzīvotāju pieņemšanas laiki un vieta. Savukārt Iesnieguma likuma 8.panta otrajā daļā noteikts, ka amatpersonām apmeklētāji jāpieņem ne retāk kā reizi mēnesī.Šie nosacījumi attiecināmi uz izpilddirektoru, viņa vietnieku (-kiem), kā arī citām pašvaldības administrācijas amatpersonām, kuras norādītas pašvaldības nolikumā un kurām noteiktsiedzīvotāju pieņemšanas laiks un vieta.

4. Vai var organizēt deputātu pieņemšanas pēc iepriekšēja pieraksta?

Deputātu pieņemšanu pēc iepriekšēja pieraksta var organizēt. Ministrija norāda, ka pašvaldībai jāņem vērā Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkta prasība, kurā noteikts, ka deputāta pienākums ir ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkotiedzīvotāju pieņemšanu.Pašvaldības nolikumā jāparedz pieņemšanas kārtība, laiks un vieta, kurā deputāts pieņem iedzīvotājus.

5. Vai vietējā laikrakstā var publicēt tikai saistošo noteikumu nosaukumu, apstiprināšanas datumu un norādi - ar pilnu tekstu var iepazīties internetā vai pašvaldībā?

Nevar! Jo tādā gadījumā nebūs ievēroti likuma „Par pašvaldībām” 45. panta piektās daļas nosacījumi – dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, izliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldē. 

6. Kas novada pašvaldībā pieņem lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu?

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 76.panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē (iestāde saskaņā ar APL 1.panta pirmo daļu ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona). Kārtība, kādā tiek pieņemts lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu, nosakāma pašvaldības un iestādes nolikumā. Ieteicams pašvaldībai izveidot Administratīvo aktu strīdus komisiju, kas nodrošinātu pašvaldības administrācijas autonomās kompetences jomā atbilstoši augstākstāvošiem normatīvajiem aktiem izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros. Komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka pašvaldības domes apstiprināts komisijas nolikums.

7. Vai  ir saglabāti esošie pagastu un pilsētu nosaukumi?

Izveidojot novadu, tajā apvienotās pilsētas un pagasti ieguva novada teritoriālās vienības statusu (novada pilsēta, novada pagasts), saglabājot savu līdzšinējo nosaukumu, piemēram, Balvu novada Bērzpils pagasts, Inčukalna novada Vangažu pilsēta).

8. Vai bija kādi kritēriji novadu veidošanai?

Veidojot novadus tika ņemti vērā šādi kritēriji:

  • novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;
  • novada pašvaldība nodrošina likumā „Par pašvaldībām” un citos likumos noteikto funkciju izpildi;
  • attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;
  • ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus;
  • novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;
  • novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.panta trešo daļu Saeima par novadu noteica arī atsevišķas teritorijas, kas  neatbilda pēdējiem diviem kritērijiem, tomēr atbilda visiem pārējiem nosacījumiem. 

9. Vai novada dome var izmantot kādu no pilsētas, pagasta, bijušā rajona ģerboņiem?

Novadu domes, kuras līdz šim nav apstiprinājušas  novada ģerboni Latvijas valsts Heraldikas komisijā, nav tiesīgas izmantot kādu no esošajiem pilsētas, pagasta vai bijušā rajona ģerboņiem.

Likuma "Par pašvaldībām" 21.panta pirmās daļas 7.punktā noteikts, ka tikai pašvaldības dome var noteikt pilsētas, novada simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts Heraldikas komisiju.

Konsultācijas minētajos jautājumos var saņemt Latvijas valsts Heraldikas komisijā (tālr.67092161 vai mob.tālr. 28316882, e-pasts: ramona.umblija@president.lv)

Atbilstoši likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 7. un 8.pantam, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, ir tiesīgas lietot mazo valsts  ģerboni  zīmogos, stūra spiedogos, uz veidlapām un citiem dokumentiem.

10. Vai administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir samazinājies domēs ievēlēto deputātu skaits?

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem pavisam deviņās republikas pilsētu domēs un 109 novadu domēs šajās vēlēšanās ievēlēti 1752 deputāti.

Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, pašvaldībās ievēlēto deputātu skaits administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir samazinājies vairāk nekā divas reizes. Pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti 4179 deputāti. 

11. Vai pēc novadu izveidošanas tagad visi jautājumi jārisina novada administratīvajā centrā?

Novada administratīvā centra atrašanās vietu nosaka katras novada pašvaldības dome. Novada pagasti un novada pilsētas nodrošina to pakalpojumu pieejamību, ko līdz šim sniedza pilsētas vai pagasta pašvaldība. Papildus novada dome var izveidot  vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas arī citās novada administratīvās teritorijas vietās, kur pirms tam pakalpojumi nebija pieejami. Par to izveidošanu jālemj novada domei.

Lai saņemtu nepieciešamos pašvaldības pakalpojumus, iedzīvotāji var vērsties jebkurā, sev tuvākajā pakalpojumu sniegšanas vietā neatkarīgi no savas dzīvesvietas novada teritorijā.

Pēc 2009.gada 1.jūlija pakalpojumu sniegšanas vietas  nosaukums ir pilsētas pārvalde vai pagasta pārvalde.

12. Kādi pakalpojumi būs pieejami pagasta/pilsētas pārvaldēs?

Pagasta/pilsētas pārvaldei jānodrošina likuma "Par pašvaldībām" 69.1 pantā noteiktie pakalpojumi, tai skaitā, pašvaldības kompetencē esošu izziņu izsniegšana, informācijas sniegšana par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem, valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumu pieņemšana, pašvaldības sociālo pabalstu izmaksu nodrošināšana, iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām pieņemšana un atbildes iesniedzējiem sagatavošanas organizēšana, informācijas pieejamība par domes pieņemtajiem lēmumiem.

Novada pašvaldība var noteikt papildu pakalpojumu veidus, kas jānodrošina pagasta/pilsētas pārvaldēm.

13. Vai novada pašvaldības teritorijā var tikt izveidotas vairākas bāriņtiesas?

Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 2.panta piektajā daļā noteiktajam, vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības-kopīgu bāriņtiesu.

Šādos gadījumos nosakāma katras bāriņtiesas darbības teritorija. Nosakot bāriņtiesu skaitu, kā arī katras attiecīgās bāriņtiesas sastāvu, pašvaldības dome nodrošina, lai visiem attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem bāriņtiesa būtu pēc iespējas ērti pieejama. Bāriņtiesas darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās.

14. Kāda ir procedūra, ja vēlas likvidēt pagasta pārvaldi?

Ja novada Dome saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu ir izveidojusi pašvaldības iestādi – pagasta pārvaldi un vēlas to likvidēt, tad novada Domei šajā jautājumā jāpieņem motivēts lēmums, nosakot, kurā vietā turpmāk konkrētās teritoriālās vienības iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumus. Pirms tam nepieciešams izzināt konkrētās teritoriālās vienības iedzīvotāju viedokli. Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 69.¹ panta trešajai daļai šādam lēmumam nepieciešama reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atļauja, tāpēc lēmumā jānorāda, ka lēmums stājas spēkā pēc atļaujas saņemšanas no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra.

15. Vai bijušo pagastu pašvaldību arhīvus nepieciešams pievienot novada pašvaldības arhīvam? Vai šie arhīvi var palikt pagastu pārvaldēs?

Jā, bijušo pagastu pašvaldību arhīvi jāpievieno novada pašvaldības arhīvam. Novada dome nosaka atbildīgo amatpersonu par arhīviem un lietvedību novada pašvaldībā un novada pagastos. Novada pagastu atbildīgās amatpersonas par visiem aktīvā lietvedībā esošajiem dokumentiem, tai skaitā arī elektroniskajiem datiem un dokumentiem, sastāda dokumentu nodošanas – pieņemšanas aktu. Lietas, veicot to esības pārbaudi, tiek nodotas jaunizveidotās novada pašvaldības par arhīviem un lietvedību atbildīgajai amatpersonai. Pēc arhīvu lietu pieņemšanas, novada pašvaldībai savstarpēji vienojoties ar pagasta pārvaldi, arhīva lietas var palikt glabāšanā pagasta pārvaldē.

Dokumentu nodošanas – pieņemšanas akta viens eksemplārs jāiesniedz novada pašvaldībā, bet otrs – zonālajā valsts arhīvā.

16. Kā novada pašvaldības nolikumā rakstīt novada Domes izveidoto iestāžu nosaukumus?

Pašvaldības nolikumā iestāžu nosaukumi rakstāmi, tiem pievienojot pilnu attiecīgā novada pašvaldības nosaukumu, piemēram,  Ikšķiles novada pašvaldības Tīnūžu tautas nams, Rēzeknes novada pašvaldības Audriņu vidusskola.

17. Kādā veidā iestāde reģistrējama Valsts ieņēmumu dienestā?

Ja novada Dome izveido jaunu no pašvaldības budžeta finansētu iestādi, tā reģistrējama VID kā nodokļu maksātāja, ievērojot Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumus nr.150 „Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”. Iestāde kā nodokļu maksātāja  10 dienu laikā no to izveidošanas dienas reģistrējama VID teritoriālajā iestādē, iesniedzot lēmumu par budžeta iestādes izveidi.

18. Ja novada pašvaldības nolikumā ir noteikts, ka pašvaldības  izpilddirektors ir novada domes izveidotās iestādes (centrālās administrācijas) vadītājs, vai par šo faktu ir nepieciešams atsevišķs domes lēmums?

Lai pašvaldības izpilddirektors vienlaikus varētu ieņemt iestādes – centrālās administrācijas – vadītāja amatu, saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktu pašvaldības domei jāpieņem lēmums, atļaujot novada pašvaldības izpilddirektoram vienlaikus ieņemt iestādes – centrālās administrācijas – vadītāja amatu.

Ja šāda atļauja dota, novada pašvaldības nolikumā jānorāda, ka iestādes – centrālās administrācijas – vadītājs ir novada pašvaldības izpilddirektors.

Centrālās administrācijas nolikumā ir jānorāda novada pašvaldības izpilddirektora kā centrālās administrācijas vadītāja kompetence un jāparedz, kas īsteno centrālās administrācijas darbības tiesiskuma un lietderības kontroli (novada dome, domes priekšsēdētājs vai domes priekšsēdētāja vietnieks).  

19. Vai pašvaldības nolikumā var iekļaut normu – domes lēmumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad domes priekšsēdētājs tos ir parakstījis, ja vien domes lēmumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās laiks?

Jā! Pašvaldības nolikumā var iekļaut minēto normu. Jāņem vērā, ka novada domes izdotie administratīvie akti un saistošie noteikumi stājas spēkā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma un likuma „Par pašvaldībām” nosacījumiem.

20. Kādā veidā adresātam nosūtāmi pašvaldības pieņemtie lēmumi?

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu adresātam pa pastu nosūtīts nelabvēlīgs administratīvais akts noformējams kā ierakstīts pasta sūtījums. Kārtība, kādā pašvaldības citi lēmumi nosūtāmi (izsniedzami) personām, uz kurām tie attiecas, nosakāma pašvaldības nolikumā.

21. Kā nosaukt dokumentu, ko izsniedz personai, kas atspoguļo domes sēdē nolemto? 

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 41.pantupašvaldības dome pieņem:

  • ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);
  • iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi, instrukcijas);
  • individuālos aktus (administratīvie akti un citi pārvaldes lēmumi);
  • citus lēmumus.

Tātad personai, uz kuru attiecas domes sēdē pieņemtais lēmums, izsniedz  vai nu saistošos noteikumus, vai administratīvo aktu, vai domes sēdes protokola, kurā atspoguļots domes lēmums, kas attiecas uz konkrēto personu, izraksts. Jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 37.panta pirmās daļas 9.punktu, domes sēdes protokolā ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts. Līdz ar to domes sēdes protokola izrakts ir oficiāls pašvaldības dokuments.

Saistošo noteikumu, administratīvo aktu un citu domes lēmumu izsniegšanas un publiskošanas kārtība paredzama pašvaldības nolikumā.

22. Vai skolas direktors neatrodas interešu konfliktā, ja viņš ievēlēts par domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju, bet ārsts  ievēlēts par Sociālo lietu komitejas vadītāju?

Izglītības, kultūras un sporta komitejas nolikumā jāparedz, ka skolas direktors nepiedalās komitejas lēmumu, kas attiecas uz viņa skolu, pieņemšanā, bet Sociālo lietu komitejas nolikumā jāparedz, ka šīs komitejas vadītājs nepiedalās komitejas lēmumu, kas attiecas uz veselības aprūpi, pieņemšanā. Bez tam, jāņem vērā likuma „Par pašvaldībām” 58.panta pirmā daļa, kurā noteikts, ka komitejas priekšsēdētājs nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes (kapitālsabiedrības, struktūrvienības) vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīgā komiteja. Tātad, pašvaldības nolikumā jānosaka cits izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu darba kontroles mehānisms.

 

Informācija aktualizēta 2010.gada 15.oktobrī.

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 


 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
28.01.2020
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta