Zaļais publiskais iepirkums (turpmāk – arī ZPI) ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās un viens no vides politikas instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams:

• samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece (vai pakalpojums) atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana – lietošana – pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);
• veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, būvniecībā, vai nodrošināt jaunbūves pieejamību invalīdiem;
• panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek izdarīts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.

Katru gadu valsts un pašvaldību iestādes iepērk daudz dažādu preču un pakalpojumu. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka katru gadu ES dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērējušas vidēji 16% no IKP (Latvijā – ap 17% 2007. gadā). Šāda ietekme uz preču un pakalpojumu tirgu ir pietiekoši liela, lai ne tikai sasniegtu noteiktus vides, finansiālus vai sociālus uzlabojumus, bet arī panāktu videi draudzīgu preču un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu šajā tirgū, tādēļ ZPI pamazām kļuvis par vienu no ES vides, klimata un enerģijas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās kļūst prioritārs uzdevums arī Latvijā.

ES dalībvalstīs iepirkumu normatīvo ietvaru kopš 2004. gada veido divas publiskā iepirkuma direktīvas, kas paredz vides nosacījumu iekļaušanu iepirkuma procedūrās, ja iepirkums pārsniedz noteiktu robežlielumu (slieksni):

• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;
• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Minēto direktīvu prasības iestrādātas dalībvalstu nacionālajos likumos. Latvijā to nosaka attiecīgi Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”.

Ar direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK pieņemšanu radīts tiesiskais pamats „zaļā iepirkuma” organizēšanai. Atbilstoši publiskā iepirkuma direktīvām un, attiecīgi arī Publisko iepirkumu likumam un likumam „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkumos izvirzīt vides prasības piegādātāju spējām, iekļaut tās iepirkuma priekšmetu tehniskajās specifikācijās, tostarp izmatojot attiecīgus standartus un ekomarķējumus, kā arī iekļaut vides un energoefektivitātes faktorus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijos.

Eiropas Komisijas mājas lapā latviešu valodā ir pieejama Videi draudzīga valsts iepirkuma rokasgrāmata, kas sniedz praktiskus padomus zaļā publiskā iepirkuma organizēšanai. 2011.gada 25.oktobrī Eiropas Komisija publicēja Rokasgrāmatas otro papildināto izdevumu.

Latvijā zaļais iepirkums līdz šim nav bijis populārs: tikai 20% no visiem iepirkumiem 2006. gadā reģistrēta vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu dokumentācijā. Vadošajās ES dalībvalstīs (Austrija, Dānija, Nīderlande, Lielbritānija, Somija, Vācija, Zviedrija) šis rādītājs sasniedz 50-70%.

Lai gan kopš 2004. gada, kad tika pieņemtas ES publisko iepirkumu direktīvas, veikti dažādi pasākumi ZPI popularizēšanai, tomēr joprojām pastāv virkne specifisku barjeru, kas līdz šim kavējušas ZPI izplatību Latvijā (informatīvas, ekonomiskas, tehniskas un organizatoriskas barjeras).

Atbilstoši Valdības rīcības plānā iekļautajiem uzdevumiem un, lai mazinātu iepriekšminētās informatīvās barjeras, Vides ministrijas vadībā 2008. gada laikā izstrādāti:

1) „Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās”

Minētie ieteikumi sastāv no 3 sadaļām: ZPI ieviešanas stratēģijas, normatīvā ietvara un vides kritērijiem sešām preču un pakalpojumu grupām (biroja papīrs; tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi; biroja aprīkojums; autotransports; biroja mēbeles; pārtikas preces un ēdināšanas pakalpojumi). Katrā sadaļā skārtas problēmas, ar kurām parasti sastopas publisko iepirkumu veicēji valsts un pašvaldību institūcijās, un parādīti iespējamie risinājumi ZPI veicināšanai.

2) „Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai”

Būvniecībai – ļoti komplicētai preču un pakalpojumu grupai, izstrādāti ieteikumi, kas domāti būvdarbu iepirkumiem, tai skaitā ar būvdarbiem saistītajiem pakalpojumiem. Tie attiecas uz projektēšanas, būvdarbu, būvju ekspluatācijas un nojaukšanas posmu. Katrā no šiem posmiem tiek apskatītas iespējas ietvert vides kritērijus. Kritēriji attiecas uz enerģijas patēriņu, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem un izstrādājumiem, atkritumu saimniecību un ūdens saimniecību, kā arī citiem aspektiem, kas saistīti ar būvniecības ietekmi uz vidi, arhitektu pieredzi, uzraudzību un lietotāja aspektus ieskaitot.

Abu ieteikumu izstrādē izmantotas Eiropas Komisijas ZPI rekomendācijas un vadlīnijas, Starptautiskās Pašvaldību vides aizsardzības padomes (ICLEI) ilgtspējīgā iepirkuma ieteikumi, citu ES dalībvalstu labākās prakses piemēri, kā arī Vides ministrijas ZPI pilotprojekta rezultāti.

Par paveikto darbu sagatavots Informatīvais ziņojums, kas apstiprināts Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra sēdē. Saskaņā ar sēdes protokollēmumu (Prot.Nr.94, 92.§), Vides ministrija nodrošinās regulāru ieteikumos ietvertās informācijas atjaunošanu un papildināšanu, kā arī organizēs informatīvus pasākumus ieteikumu popularizēšanai.

Informatīvais ziņojums un ieteikumi.

Informācija par Eiropas ekomarķējumu

Kas ir zaļais iepirkums, kā to izprast un veikt (publikācija portālā www.lv.lv)