Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas vadībā 18. aprīlī Kuldīgā norisinājās Latvijas – Lietuvas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas sēde, kurā tika izskatīti abu valstu divpusējās sadarbības aktuālie jautājumi transporta, migrācijas kontroles un valstu robežu aizsardzības, kā arī kopīgo upju apsaimniekošanas, lauksaimniecības un pārtikas produktu importa kontroles jomās.
Uzrunājot abu valstu starpvaldību komisijas delegācijas, ministre I. Bērziņa norādīja, ka pārrobežu sadarbības komisija ieņem nozīmīgu vietu starp vairākiem divu valstu sadarbības formātiem un tā ir pierādījusi sevi, kā efektīvs mehānisms pierobežu iedzīvotājiem svarīgu praktiskās sadarbības jautājumu un šķēršļu risināšanā. Ministre atzīmēja, ka arī pēc 25 gadiem šis abu valstu sadarbības instruments turpina veiksmīgi darboties, nodrošinot pastāvīgu dialogu starp Latvijas un Lietuvas valsts iestādēm un pierobežu reģionu pašvaldībām.
Šīs sēdes ietvaros norisinājās diskusijas par abām valstīm aktuālo Baltkrievijas režīma izraisīto migrācijas krīzi, atzīmējot nepieciešamību turpināt efektīvi aizsargāt Eiropas Savienības ārējo robežu, pretdarbojoties Baltkrievijas režīma īstenotajam hibrīda apdraudējumam. Kā arī vienojās par Lietuvas un Latvijas robežsardzes dienestu sadarbību nepieciešamības gadījumā uz laiku atjaunojot valstu iekšējās robežas. Latvijas un Lietuvas atbildīgie dienesti vienojās koordinēt kopīgas darbības pārrobežu dronu atklāšanas iekārtu sistēmas izveidē.
Tāpat abas puses pārrunāja transporta jomas jautājumus: iepriekš veiksmīgi veikto pierobežas ceļu rekonstrukciju; “RailBaltica” projekta virzību abās valstīs un dzelzceļa satiksmes iespējas pārrobežu posmos, kā arī identificēja jaunus aktuālus sadarbības virzienus – tostarp iespējas pielāgot abu valstu sabiedriskā transporta maršrutu laikus un pagarināt atsevišķus autobusu maršrutu reisus, lai nodrošinātu ērtāku savienojumu ceļošanai pāri robežai.
Sēdes laikā tika pārrunātas arī vairākas vides problēmas, kas ietekmē ūdens kvalitāti un ekosistēmas Lielupes upju baseinā, kas ir kopīgs Latvijai un Lietuvai, un vienojās sadarboties risinājumu meklēšanā un ieviešanā valsts iestāžu līmenī, kā arī veidot speciālistu darba grupas starp vietējām pašvaldībām.
Starpvaldību komisijas abu valstu zemkopības nozares speciālisti uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešama koordinēta rīcība visos līmeņos, lai izvairītos no Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produkcijas nonākšanas ES tirgū.
Sēdes laikā tika sniegta informācija par situāciju abu valstu austrumu pierobežā. Puses vienojās, ka, ņemot vērā konstatētās kopējās problēmas Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģionos, ir nepieciešams izveidot tiem atbalstu Eiropas līmenī. Tā ietvaros, stiprinot iekšējo un ārējo drošību ES valstu austrumu pierobežā, ir jāveic pasākumi, lai saglabātu šo teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību. Abas puses veicinās šī priekšlikuma virzību ES līmenī, informējot otru pusi par progresu šajā jomā.
Turklāt, klātesošie tika iepazīstināti ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam ieviešanas progresu un rezultātiem. Programma ir apstiprinājusi 33 projektus pirmā projektu konkursa ietvaros, kuru mērķis ir veicināt Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionu attīstību, padarot tos pievilcīgākus dzīvošanai, mācībām, darbam un tūrismam. Piemēram, projekts “Green Secrets” izveidos unikālo ceļojumu maršrutu “Zaļie un sajūtu noslēpumi”. Jaunais tūrisma maršruts piedāvās izzināt Iecavas muižas parka un tā Zaļā labirinta noslēpumus, izbaudīt Elejas muižas parka apstādījumu un labiekārtotās apkārtnes skaistumu. Žemaitijas reģions gaidīs apmeklētājus Ventas, Tytuvėnu, Kurtuvenu, Varnių reģionālajos parkos un Kamanos dabas rezervātā, kur dažāda vecuma dabas entuziasti varēs doties pastaigā pa dabas takām, sajūtu dārziem, iekštelpu sajūtu un interaktīvām izziņas telpām.
Savukārt, projekts “ActiveAging” risinās kopīgus izaicinājumus, ar kuriem saskaras seniori un personas ar īpašām vajadzībām (sociālā izolācija, veselības problēmas, fiziskā pasivitāte un saspringtas sociālās attiecības). Lai pavērtu ceļu iekļaujošākai sabiedrībai, tiks organizēti dažādi integrācijas pasākumi, semināri un inovatīvas kopīgas apmācības, kas īpaši paredzētas senioriem. Turklāt tiks izveidotas iekļaujošas telpas mākslai, dejai, mūzikai, teātrim, sportam, tūrismam, veselībai, valodu un datorprasmju apgūšanai, kā arī citām saistošām aktivitātēm. Pozitīvā pieredze par senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām veselīgu dzīvesveidu tiks izplatīta festivālā "Aktīva novecošanās" un kopīgā fotoizstādē "Veselības stāsti", kuru papildinās senioru veselīgas novecošanas pieredzes stāsts.
Abu valstu starpvaldību komisijas delegāciju pārstāvji vienojās aktīvi piedalīties komisijas turpmākajā darbā, sekmējot komisijas sēdē pieņemto lēmumu īstenošanu, kā arī identificējot un analizējot citus potenciālos pārrobežu sadarbības šķēršļus starp abām valstīm.
Starpvaldību komisija tika izveidota 1999. gadā, līdz ar starpvaldību līguma parakstīšanu, lai veicinātu Latvijas un Lietuvas sociāli – ekonomisko attīstību un kopēju stratēģisko mērķu sasniegšanu, nodrošinātu reģionu sadarbību specifisko pierobežas teritoriju problēmu risināšanā un sadarbības virzienu noteikšanu.
Sēdē piedalījās Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lietuvas Republikā Solveiga Silkalna un Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Valdas Lastauskas, kā arī abu valstu nozaru ministriju speciālisti, plānošanas reģionu pārstāvji un pašvaldību vadītāji.