Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Padoms:
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 







 
Darbības jomasKlimata pārmaiņas
 
 
 
Globālo klimata pārmaiņu novēršana

Globālo vides aizsardzības problēmu risināšana ir ļoti sarežģīta. Labvēlīgu rezultātu sasniegšanai nepieciešama koordinēta rīcība starp visām pasaules valstīm. Veiksmīgi realizētas globālās vides politikas rezultātus varēs novērot tikai pēc 50 - 100 gadiem.

Latvija uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanai, parakstot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Konvencija) 1992.gadā Riodežaneiro un ratificējot to LR Saeimā 1995.gadā.

Konvencijas mērķis ir sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. SEG ir dabiskās un antropogēnās atmosfēras gāzveida sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu. Tās ir oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6), kā arī netiešās SEG – oglekļa monoksīds (CO), slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS).

Atbilstoši Konvencijas 1997. gada 11. decembra Kioto protokolam, kuru Latvija parakstīja 1998. gadā un LR Saeima ratificēja 2002.gadā, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citu valsti jāpanāk, ka antropogēnie tiešie SEG (t.i., CO2, CH4, N2O, HFC, PFC un SF6) izmeši, izteikti kopējā formā, laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam būs 8% zem 1990.gada izmešu līmeņa. Kioto protokols paredz trīs elastīgos mehānismus SEG izmešu samazināšanai – kopīgi īstenojamos projektus, tīrās attīstības mehānismus un starptautisko emisiju tirdzniecību.

Saskaņā ar Konvenciju, dalībvalstīm, t.sk. Latvijai, katru gadu Līgumslēdzēju pušu Konferencei ir jāsniedz ikgadējais pārskats par SEG izmešiem un to piesaisti Valstī, kā arī Līgumslēdzēju pušu Konferencēs noteiktajos termiņos jāsagatavo nacionālie ziņojumi, kuros dota informācija ne tikai par SEG izmešiem un to piesaisti, bet arī Konvencijas saistību īstenošanas labā veiktiem un iecerētiem politikas pasākumiem.

Ikgadējos pārskatus par antropogēno siltumnīcefekta gāzu izmešiem un piesaisti gatavo Latvijas Vides aģentūra, izmantojot Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) izdotos metodiskos norādījumus, nacionālo datu bāzi, kopējo atskaites formātu un Centrālās statistikas pārvaldes publikāciju un datu bāžu datus.

Pirmais Nacionālais ziņojums šīs konvencijas ietvaros Latvijā tika sagatavots 1995.gadā. Tajā dots pilnīgs SEG izmešu pārskats tikai bāzes – 1990.gadam, kā arī dotas izmešu prognozes 2000.gadam. Otrais Nacionālais ziņojums tika sagatavots 1998.gadā. Tajā doti SEG izmešu pārskata rezultāti par 1995.gadu, koriģēti 1990.gada rezultāti atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes prasībām, sniegtas izmešu prognozes līdz 2020.gadam, kā arī raksturota klimata pārmaiņu samazināšanas politika Latvijā. 2001. gadā tika sagatavots un Ministru kabinetā apstiprināts Trešais Nacionālais ziņojums . Tajā sniegta informācija par SEG izmešiem un piesaisti laika posmam no 1995. līdz 2000.gadam, kā arī salīdzinājumam doti dati par 1990.gadu. Ziņojumā dotas tiešo SEG izmešu un CO2 piesaistes prognozes līdz 2020.gadam. Jaunākās prognozes liecina, ka SEG izmeši 2010.gadā, īstenojot Bāzes scenāriju, būs 45% zem 1990.gada līmeņa, bet scenārijā “ar pasākumiem” īstenošanas gadījumā SEG izmešu apjoms būs 51% zem 1990.gada līmeņa, tādējādi Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā noteiktās saistības. Ceturtais Nacionālais ziņojums, kuru sagatavoja 2006.gadā, sniedz informāciju par SEG emisijām un piesaisti laikposmam 1990. – 2003.gads. Jaunākie prognožu aprēķini parāda, ka SEG emisijas pēc scenārija “ar pasākumiem” 2010.gadā samazināsies par 46%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, bet pēc scenārija “ar papildu pasākumiem” – par 49%; 2020.gadā šie skaitļi būs attiecīgi 35% un 45%. Ceturtais Nacionālais ziņojums vienkopus apvieno informāciju gan par valsts politisko struktūru, gan par Latvijas klimata svārstībām, kā arī par ekonomiskās attīstības īpatnībām un tautsaimniecības nozaru attīstības virzību. Ziņojumā dots arī vispārīgs ieskats ikgadējo SEG emisiju pārskata rezultātos laikposmam 1990. - 2003.gads. Ziņojumā ir apkopota informācija par jaunākajiem politiskajiem līdzekļiem un pasākumiem SEG emisiju samazināšanā Latvijā, sniedzot ieskatu gan par starptautiskajām finansiālajām atbalsta programmām, gan arī par pēdējos trīs gados realizētajiem, uzsāktajiem, kā arī tuvākā nākotnē plānotajiem pasākumiem katrā SEG emisiju radošajā nozarē. Katrai nozarei tika sagatavotas atsevišķas prognozes, lai novērtētu SEG emisiju un piesaistes tendences nākotnē, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un sociālās attīstības līmeni, kā arī īstenotās un apstiprinātās politikas un pasākumus. Ziņojumā ir apkopota informācija par klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, jutīguma novērtējums un pielāgošanās pasākumi un sniegts pārskats par pēdējos gados veiktajiem pētījumiem un novērojumiem klimata pārmaiņu novērtēšanā un novēršanā. Vides problēmu risinājuma efektivitāte ir tieši atkarīga no šajā procesā iesaistīto cilvēku zināšanu līmeņa, izpratnes par atbildību un iespējām dot savu ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu novēršanā, tādēļ vienkopus ir koncentrēta informācija par visām izglītības iestādēm, organizācijām un programmām Latvijā, kuras informē sabiedrību par šīm problēmām.

1997.-1998.gadā, pamatojoties uz dažādu tautsaimniecības nozaru stratēģiskajiem dokumentiem, tika sagatavots Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plāns. Lai tiktu īstenotas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokola un Eiropas Savienības tiesību aktu par klimata pārmaiņām prasības, 2004.-2005.gadā tika izstrādāts jauns politikas plānošanas dokuments - Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005. - 2010. gadam, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr. 220. Programmā apskatīta valsts politika un pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un ierobežošanā un oglekļa dioksīda piesaistes veicināšanā, pasākumi Eiropas Savienības tiesību aktu un politikas īstenošanā klimata pārmaiņu jomā, Kioto protokola elastīgo mehānismu piemērošana, tiesiskie un institucionālie pasākumi Kioto protokola saistību īstenošanai un SEG emisiju un CO2 piesaistes prognozes līdz 2020.gadam.

Klimata pārmaiņu samazināšanas programma izstrādāta saskaņā ar Ministru prezidenta 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.142 “Par klimata pārmaiņu samazināšanas programmu”, un programmas saturs veidots atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā, prasībām. Programmā ir iestrādāti ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola mērķi un prasības, tai skaitā prasība, ka laikposmā no 2008. līdz 2012.gadam antropogēno SEG emisiju apjoms Latvijā nepārsniegs 92% no 1990.gada līmeņa

Lai sniegtu Latvijas sabiedrībai informāciju par klimata pārmaiņām, ar Pasaules vides fonda (Global Environment Facility) atbalstu ir sagatavots informatīvs materiāls par klimata pārmaiņām.

    2008.gada 23.janvārī Eiropas Komisija publicēja Klimata enerģētikas paketi un ar to saistītos dokumentus. Paketē iekļauti šādi normatīvie akti:

    • Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) direktīvas pārskats;
    • Lēmums emisiju samazināšanai nozarēs, ko neaptver ETS;
    • Atjaunojamo energoresursu direktīvas projekts;
    • Direktīvas projekts oglekļa uztveršanai un noglabāšanai un ietekmes novērtējums.

Klimata pārmaiņu risku novērtējums un rekomendācijas par pielāgošanās nepieciešamību prioritārajām klimata pārmaiņu ietekmētajām nozarēm veikts pētījuma „Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu 2009.-2015.gadam īstenošanas ziņojuma ietvaros” ietvaros (autors PhD cand Ieva Bruņeniece, Baltijas vides foruma projekts „BaltClim” 2012). 

2015. gadā ir sagatavoti pētījumi „LATVIJAS SEG EMISIJU UN PIESAISTES PROGNOŽU SAGATAVOŠANA 2015., 2020., 2025., 2030., 2035. UN 2050. GADAM GALVENAJĀS TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARĒS”  un „Latvijas tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu sagatavošana 2015., 2020., 2025., 2030., 2035. un 2050. gadam ZIZIMM sektoram saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Kioto protokola un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktām prasībām” , kuros ir apkopota informācija par tiešo un netiešo SEG emisiju prognožu aprēķināšanu enerģētikas, transporta, rūpniecisko procesu lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektoru attīstības scenārijos uz 2015., 2020., 2025., 2030. un 2035. gadu, ņemot vērā spēkā esošās un plānotās klimata politikas rīcībpolitikas “scenārijam ar esošiem pasākumiem” un „scenārijam ar papildus pasākumiem”. Pētījuma rezultāti izmantoti Latvijas nacionālo ziņojumu sagatavošanai starptautiskajām organizācijām -Eiropas Komisijai un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.



Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 






 
Padoms:
Balso par vienu no variantiem klikšķinot uz tā, vai skaties aptaujas rezultātus.
        
Darba laiks
Pr - Pt: 8.30:17.00
VARAM adrese:
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons:+371 67026533
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota:
30.08.2016
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta