Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 
 
Darbības jomasKlimata pārmaiņas
 
 
 
Klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas ir viens no mūsdienu lielākajiem globālajiem izaicinājumiem, kas rada arvien nozīmīgākus izaicinājumus cilvēku veselībai, drošībai, labklājībai, kā arī tautsaimniecībai un dabai kopumā. Globālās temperatūras pieauguma ierobežošanai ir nepieciešama visaptveroša visu pasaules valstu rīcība siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā.

Veidojot klimata pārmaiņu politiku, tiek ņemti vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) publicētie ziņojumi un vadlīnijas. IPCC apvieno visas pasaules zinātniekus kontekstā ar klimata pārmaiņu jautājumu pētniecību. IPCC sagatavotie ziņojumi balstās uz pierādītiem un zinātniski pārbaudītiem pētījumiem. IPCC pētījumi apliecina, ka cilvēka darbības izraisītā globālā sasilšana jau ir sasniegusi 1°C paaugstināšanos virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa un turpina pieaugt par aptuveni 0,2°C pēdējo desmit gadu laikā. Tādēļ, ja starptautiskā līmenī klimata politikas jomā netiks darīts pietiekami daudz, laika posmā no 2030. līdz 2052. gadam globālā sasilšana var sasniegt 1,5°C un turpināt pieaugt, radot nozīmīgas sekas dabai un cilvēkiem.

IPCC ziņojums par globālo sasilšanu 1,5°C robežās apstiprina, ka temperatūrai globāli paaugstinoties par  1°C, sagaidāms, ka aptuveni 4 % pasaules sauszemes teritoriju pārveidosies par cita tipa ekosistēmām. Savukārt, ja globālā sasilšana sasniegs 2°C, ekosistēmu maiņa skars jau 13 % pasaules sauszemes teritorijas. Paredzams, ka izzudīs 99 % no pasaules koraļļu rifiem. Globālā sasilšana par 1,5–2°C spēj iedarbināt procesus, kuru rezultātā izkusīs Grenlandes ledus sega un turpinās kust arī ledus Arktikā, nākamo gadsimtu laikā paaugstinot jūras līmeni pat par vairākiem metriem, tiešā veidā ietekmējot piekrastes teritorijas visā pasaulē.  Pašreizējās rīcības, lai samazinātu SEG koncentrāciju atmosfērā un ierobežotu pasaules vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, nav pietiekoši efektīvas, tāpēc pasaules vidējā temperatūra turpina paaugstināties. Līdz ar to valstīm ir jāievieš pasākumi SEG emisiju samazināšanai, kā arī jāuzlabo savas spējas pielāgoties klimata pārmaiņām.

Starptautiski klimata pārmaiņu politikas pamatnosacījumi tika noteikti 1992. gadā  ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Konvencija) ietvaros. Latvija Konvenciju ratificēja 1995. gadā. Konvencijas mērķis ir sasniegt SEG koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā, tādējādi ierobežojot globālo sasilšanu.

2015. gada decembrī Parīzē visu Konvencijas Līgumslēdzējpušu konferencē tika pieņemts nozīmīgs ilgtermiņa dokuments – Parīzes nolīgums (Paris Agreement). Nolīguma mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2°C robežas salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes. Parīzes nolīgums paredz sekmēt investīciju novirzīšanu oglekļa mazietilpīgai un klimatnoturīgai attīstībai. Latvija Parīzes nolīgumu ratificēja 2017. gadā.

Latvijas pienākumi Parīzes nolīguma kontekstā būs īstenot saistības, ko paredz Eiropas Savienības (ES) nacionāli noteiktais devums (NDC), kas paredz ES dalībvalstu kopīgo apņemšanos samazināt SEG emisijas par vismaz 40 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus ES ietvaros ir noteikti kopējie ES SEG emisiju samazināšanas mērķi, un tie ir sadalīti divās daļās – ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā  (turpmāk – ES ETS) aptvertie sektori un ES ETS neaptvertie sektori (turpmāk – ne-ETS). ES noteiktie kopīgie mērķi:

  • ES ETS operatoriem kopīgi visā ES ir jāsamazina SEG emisiju apjoms par 21 % līdz 2020. gadam un par 43 % līdz 2030. gadam (salīdzinot ar ES ETS aptverto sektoru SEG emisiju apjomu 2005. gadā) (turpmāk – ES ETS mērķis);
  • kopējais ES ne-ETS SEG emisiju apjoms ir jāsamazina par 10 % līdz 2020. gadam un par 30 % līdz 2030. gadam (salīdzinot ar šo ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā) (turpmāk – ne-ETS mērķis).

ES ETS mērķa izpildes organizēšana ir Eiropas Komisijas atbildība. Šī mērķa izpildei ir apstiprināti ES ETS darbības nosacījumi un noteikta ES ETS operatoru atbildība. Attiecībā uz ne-ETS mērķa izpildi, Latvijai laika periodā no 2021. gada līdz 2030. gadam ir nepieciešams nodrošināt 6% ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā.  

2019. gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas Zaļais kurss”, kas  paredz izstrādāt un ieviest visaptverošas Eiropas līmeņa politikas iniciatīvas. Tā mērķis ir palīdzēt ES līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Lai Latvija īstenotu noteiktos mērķus saistībā ar virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu ir pieņemti vairāki būtiski nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti.

Vienlaikus saskaņā ar Konvenciju un Parīzes nolīgumu, visām valstīm, t.sk. Latvijai ikgadēji ir jāsagatavo un jāiesniedz SEG inventarizācija, ik pēc diviem gadiem pārskats par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm, un ik pēc četriem gadiem  ir jāsagatavo nacionālie ziņojumi, kuros sniegta informācija ne tikai par vēsturiskajām un prognozētajām SEG emisijām un to piesaisti, bet arī veiktajiem un iecerētajiem politikas pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanai, klimata pārmaiņu ietekmi, jutīguma novērtējumu, pielāgošanās pasākumiem, pētījumiem un sistemātiskiem novērojumiem, izglītību, apmācībām u.c. informāciju.

 

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 

 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
14.07.2020
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta