Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 


 
Darbības jomasEmisijas vienību tirdzniecībaEiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas periodi
 
 
 
Emisijas vienību tirdzniecība


INFORMĀCIJA OPERATORIEM:

Līdz 15.jūnijam operatoriem jāiesniedz elektroniski attiecīgajai Valsts Vides dienesta reģionālajai struktūrvienībai:

NODERĪGI OPERATORIEM:

Eiropas Komisija ir izstrādājusi ES ETS 4.perioda bāzlīnijas datu ziņojuma veidlapas aizpildīšanas vadlīnijas (pieejamas šeit, angļu val.). Aicinām ar tām iepazīties pirms veidlapas aizpildīšanas. 
Šīs veidlapas, pirms to iesniegšanas VVD, ir nepieciešams verificēt. Verifikācijas ziņojuma veidlapa ir pieejama šeit. Verifikācijas vadlīnijas pieejamas šeit.
Citas vadlīnijas un šo jomu regulējošos normatīvos aktus lūdzam skatīt zemāk.

Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas 4. periods

Ar 2021.gada 1.janvāri sāksies Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ceturtais periods. Šis periods paredzēts no 2021. līdz 2030.gadam.

Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ceturto periodu 2021.-2030.gads nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 19.marta direktīva Nr.2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814. Direktīvas konsolidētā versija latviešu valodā ir pieejama šeit.

Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ceturtā perioda 2021.-2030.gads nosacījumu ieviešanai un īstenošanai ir izstrādāti šādi Eiropas Komisijas tiesību akti:

Eiropas Komisijas deleģētās regulas, kuras ir publiskotas, bet vēl nav stājušās spēkā (to redakcijas vēl var mainīties):

 

Papildus aicinām iepazīties ar Eiropas Komisijas vadlīnijām ETS 4.periodam. Tās plašāk apraksta konkrētu jautājumu risināšanu un ir papildinošas Direktīvai 2003/87/EK un regulām: 

Atsevišķi normatīvie akti šobrīd vēl ir izstrādes stadijā:

  • Eiropas Komisijas Īstenošanas akts par bezmaksas kvotu piešķiršanas grozījumiem darbības datu izmaiņu gadījumos - plānota apstiprināšana 2019.g.;
  • Eiropas Komisijas Deleģētais akts par Izsoļu nosacījumiem - plānota apstiprināšana 2019.g.;
  • Eiropas Komisijas Īstenošanas akts par iekārtām piešķiramā emisijas kvotu apjoma aprēķinā izmantojamajām līmeņatzīmēm – plānota apstiprināšana 2020.g.;
  • Eiropas Komisijas Īstenošanas akts par Modernizācijas fonda darbību - plānota apstiprināšana 2020.g.
     

Direktīva Nr.2018/410, salīdzinot ar ETS 3. periodu, paredz šādas izmaiņas:

  • Būtiski samazināt emisijas kvotu kopapjomu, lai sasniegtu noteikto mērķi ES ETS radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomam – 43% samazinājums 2030.gadā salīdzinot ar 2005.gada apjomu;
  • ES ETS emisijas kvotu kopapjoma straujāku samazināšanu – sākot ar 2021. gadu – par 2,2 % nevis 1,74 % gadā, kas ir līdzvērtīgs papildu emisiju samazināšanai aptuveni 556 miljonu tonnu apmērā laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam.
  • Izsolāmo kvotu daļu – 57 %, bet gadījumā, ja pieprasījums pēc bezmaksas kvotām rada nepieciešamību līdz 2030. gadam piemērot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu, izsolāmo kvotu īpatsvars būtu jāsamazina par 3 % no kopējā kvotu daudzuma. 
  • Bezmaksas kvotu piešķiršanas sistēmas pārskatīšanu, koncentrējoties uz oglekļa pārvirzes riskam pakļautajām nozarēm (apmēram 50 nozares, kurās pastāv lielāks risks, ka ražošanu varētu pārcelt ārpus ES), paredzot, ka šīs nozares kvotas saņems pilnīgi bez maksas;
  • Nozarēs, kuras oglekļa emisiju pārvirze skar mazāk, bezmaksas kvotu likme sasniegs 30 %. Šīs bezmaksas piešķiršanas pakāpeniska atcelšana mazāk skartajām nozarēm sāksies pēc 2026. gada, izņemot centralizētās siltumapgādes nozari.
  • Jauno iekārtu rezervei novirzāmo bezmaksas kvotu apjoma palielinājumu, kur sākotnēji ietilps pašreizējā laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam neizlietotās kvotas un 200 miljoni kvotu no Tirgus stabilitātes rezerves (TSR), un līdz pat 200 miljoni kvotu tiks atgrieztas TSR, ja tās nebūs izmantotas laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam.
  • Emisijas kvotu apjoma piešķīruma pilnīgu atbilstību ražošanas apjomam, kur emisijas kvotu piešķiramais apjoms tiks grozīts, ņemot vērā ražošanas apjoma izmaiņas, kas ir lielākas par 15% un emisijas kvotu piešķiršanai izmantoto līmeņatzīmju atjaunināšanu, lai atspoguļotu tehnoloģisko progresu kopš 2008. gada;
  • Turpinājumu dalībvalstu iespējai kompensēt netiešās oglekļa izmaksas saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem;
  • Izveidot vairākus finansēšanas mehānismus, lai palīdzētu rūpniecībai un elektroenerģijas nozarei inovācijas un investīciju jomā:
    1) Inovācijas fonds, ar ko tiks atjaunota programma "NER300", lai turpinātu atbalstīt mazoglekļa inovāciju atjaunojamo energoresursu jomā un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektos. “NER300” darbības joma tiks paplašināta, iekļaujot rūpniecības nozares (tostarp oglekļa uztveršanu un izmantošanu), un sākotnējais apjoms, ko veido bezmaksas kvotas un izsolē iegūtie līdzekļi, ir 400 miljoni kvotu. Ja izsolāmo kvotu īpatsvara uz noteikumiem balstīts samazinājums nav nepieciešams, vai arī ja nepieciešamais samazinājums nepārsniedz 3 %, fonda līdzekļus var palielināt par maksimums 50 miljoniem kvotu.
    2) Modernizācijas fonds, kas tiks finansēts, izsolot 2 % no kopējām kvotām, ar mērķi veicināt energoefektivitāti un enerģētikas nozares modernizāciju tajās dalībvalstīs, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 60 % no ES vidējā rādītāja (t.sk., Latvijā). Ja izsolāmo kvotu īpatsvara uz noteikumiem balstīts samazinājums nav nepieciešams, vai arī ja nepieciešamais samazinājums nepārsniedz 3 %, fonda līdzekļus varēs palielināt par maksimums 0,5 %. Lielāko daļu fonda resursu izmantos tam, lai atbalstītu investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem avotiem, energoefektivitātes uzlabošanā, enerģijas uzglabāšanā un energotīklu modernizēšanā, papildus tam, lai atbalstītu taisnīgu pāreju no oglekļa atkarīgos reģionos. Netiks iekļauti enerģijas ražošanas projekti, kuros tiek izmantots cietais fosilais kurināmais, izņemot centralizētajai siltumapgādei dalībvalstīs, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā bija mazāks par 30 % no ES vidējā rādītāja. Ja tiek izmantota šī iespēja, investīcijām, kuras paredzētas minētās dalībvalsts enerģētikas nozares modernizācijai un nav saistītas ar cieto fosilo kurināmo, ir jāizmanto vismaz tādas pašas vērtības kvotas.

Emisijas kvotu noteikšanas procedūra esošām iekārtām

Oglekļa dioksīda riskam pakļauto nozaru saraksta noteikšana

Bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 



 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
10.12.2019
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta