Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Padoms:
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 






 
Darbības jomasNo ĢMO brīvas teritorijas
 
 
 
Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi pašvaldībās

Saistībā ar 2009.gada 18.jūnijā un 1.decembrī veiktajiem grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā un šajos grozījumos noteiktajām tiesībām pašvaldībām pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā pirms šo noteikumu pieņemšanas informējot sabiedrību un publicējot paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu pašvaldības izdotajā laikrakstā, kā arī ievietojot minēto paziņojumu savā mājaslapā internetā un nosūtot informāciju par šo paziņojumu Zemkopības ministrijai un Vides ministrijai, kas šo informāciju ievieto savās mājaslapās internetā (22.pants. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi) VARAM ir ievietojusi šo pašvaldību karti  vizuālajai informācijai (karte atjaunota 28.10.2016.)

Latvija turpina  virzību veidot valsti brīvu no ĢM (turpmāk- ģenētiski modificētu) kultūraugu audzēšanas pielietojot piesardzības principu, lai novērstu riskus videi, t.sk. bioloģiskai daudzveidībai, cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī balstoties uz savām zemkopības tradīcijām, attīstot vietējo demokrātiju un izmantojot ES un nacionālajā likumdošanā noteikto regulējumu.    

Kas ir ģenētiski modificēti organismi (turpmāk - ĢMO)?
ĢMO ir organismi, kuru ģenētisko materiālu mākslīgi modificē, piešķirot tam jaunas īpašības (piemēram, lai palielinātu auga izturību pret slimībām, kukaiņiem vai sausumu, uzlabotu pārtikas kvalitāti, palielinātu kultūrauga ražīgumu).

Kuri augi visbiežāk tiek ģenētiski modificēti?
Kukurūza, kokvilna, sojas pupas, eļļas rapsis un cukurbietes.

Vai ĢMO ir atļauti Eiropas Savienībā?
Lai audzētu un izplatītu importētus ĢMO Eiropas Savienības teritorijā, nepieciešama ES atļauja, par kuras piešķiršanu tiek lemts pēc risku novērtējuma veikšanas.

ĢMO audzēšana ES
ES kopš 1998. gada ir atļauta tikai viena veida ģenētiski modificēta kukurūza — MON 810. 2013. gadā to pārsvarā audzēja Spānijā un mazākos apjomos vēl četrās valstīs – Portugālē, Čehijā, Rumānijā un Slovākijā. Pašlaik ir iesniegti jauni pieteikumi par ĢMO audzēšanu ES, tostarp pieteikums par kukurūzas MON 810 atļaujas atjaunošanu.

Situācija ES
Pašlaik jau 19 ES dalībvalstis, arī Latvija, ir pieprasījušas tās izslēgt no to astoņu ĢM kukurūzas šķirņu audzēšanas ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuru audzēšana ir atļauta ES vai kuru atļauja tās audzēt vēl tiek izskatīta. Joprojām Latvijā nedrīkst audzēt nevienu ĢM kultūru.

Riski
Atšķirībā no tradicionālās selekcijas, gēnu inženierija rada jaunus organismus, kādi dabā nepastāv, un  tas saistīts ar  veselības un vides riskiem.
Lielākie uzņēmumi, kas izstrādā un izplata ģenētiski modificētus kultūraugus, vienlaikus ir  vadošie lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji: Monsanto, BASF, Bayer, Syngenta. Turklāt Monsanto ir arī lielākā sēklu kompānija pasaulē, kurai pieder 35% pasaules sēklu tirgus.
Šobrīd 99% no komercializētiem ĢM kultūraugiem ir modificēti, lai tie būtu izturīgi pret herbicīdiem (lielākoties pret Monsanto ražoto Raundapu) vai lai tie paši izdalītu toksīnu pret noteiktiem kukaiņiem, nevis lai tie būtu auglīgāki vai uzturvielām bagātāki.
Ar ĢM kultūraugu ieviešanu Latvija var neatgriezeniski zaudēt savu ekoloģiskās produkcijas ražotājas un eksportētājas valsts pozitīvo tēlu pasaulē un reizē ar to arī perspektīvu savai izaugsmei darbojoties šajā zaļās ekonomikas nišā.
Svarīgi apzināties, ka mūsu valsts spēja konkurēt ĢMO produktu tirgū salīdzinājumā ar lielvalstīm, kas šādas ĢM tehnoloģijas jau pielieto, ir niecīga.

Vides riski
ĢM kultūraugi var sakrustoties ar tradicionālajiem kultūraugiem un savvaļas augiem, kā arī var notikt ģenētiski modificēto gēnu pārnese uz augsnes baktērijām un dzīvniekiem, kas var ietekmēt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas.
ĢM augu audzēšana ir cieši saistīta ar intensīvo lauksaimniecību. Vēl nav pierādījumu vai  ĢM tehnoloģijas ir videi un cilvēkam drošas.

Ekonomiskais novērtējums
Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesora J.Vanaga vadībā 2007.gadā tika veikts ZM subsidētais zinātniskais projekts “Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā”. Saskaņā ar pētījuma datiem var secināt, ka ĢM kultūraugu audzēšana Latvijā ir ekonomiski neizdevīga, jo kopējie ieņēmumi, kas tiktu iegūti no ĢM kultūraugu audzēšanas, būtu mazāki  par kopējiem ražošanas izdevumiem. Pie izdevumiem jāpieskaita arī ĢM kultūraugu audzēšanas, novākšanas, glabāšanas, transportēšanas, pārstrādes un realizācijas  procesa  uzraudzīšana, kas būtiski palielina izdevumus.

Alternatīvas
Latvijai, ņemot vērā Eiropas Savienības mērogā saglabātās nozīmīgās bioloģiskās daudzveidības  un   vides vērtības, ieviesto piesardzības principu, lai  novērstu riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, augsnes nepiesārņotību, bioloģisko zemnieku saimniecību specifiku un kapacitāti, ir nepieciešams vairāk orientēties uz ekoloģiskās pārtikas audzēšanu, kas ES kopējā tirgū ir konkurentspējīga.

Ekoproduktiem, pretstatā ģenētiski modificētajiem produktiem, viennozīmīgi būs perspektīva noieta tirgos pasaulē. Būtiski, ka ekoproduktu ražošanas procesiem ir raksturīga zema ietekme uz vidi, ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību.

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums
Latvijā spēkā ir Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, kura 22. panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ĢM kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.
Pašvaldība lemjot par aizliegumu ĢM kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, aizliegumu var pamatot ar sekojošiem argumentiem:
- sociālekonomiskie aspekti  (piemēram, iedzīvotāju aptaujas rezultāti konkrētā pašvaldībā, ekonomiskā ietekme uz bioloģiskajiem, konvencionālajiem lauksaimniekiem, ja konstatē ĢMO piejaukumu);
- vides aspekti (aizsargājamās zonas, krustziežu klātbūtne, aplūstošas teritorijas);
- lauksaimnieciskās darbības metodes (piemēram, attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība).

 Atbilstoši likumam aizliegums  tiek noteikts uz laiku, ne īsāku kā uz pieciem gadiem. Pirms saistošo noteikumu pieņemšanas pašvaldība publicē paziņojumu par nodomu aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu.

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 






 
Padoms:
Balso par vienu no variantiem klikšķinot uz tā, vai skaties aptaujas rezultātus.
        
Darba laiks
Pr - Pt: 8.30:17.00
VARAM adrese:
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons:+371 67026533
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota:
07.12.2016
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta