Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) ir viens no tiem vides aizsardzības politikas instrumentiem, kas aptver un ietekmē visdažādākās ar vidi saistītās jomas. IVN ir jāuztver kā procedūra, kas ir piemērojama, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai.
Pretstatā normatīvajiem aktiem, kas regulē kādu konkrētu vides sektoru, piemēram, ūdeni vai gaisu, IVN ir vērsts uz visu vidi ietekmējošo jautājumu izvērtēšanu. Šis izvērtēšanas process ir jāuzsāk pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Veicot IVN būtu jānovērtē šādas paredzētās darbības izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē:
-
tās kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību,
-
bioloģisko daudzveidību,
-
augsni, gaisu, ūdeni un klimatu,
-
ainavu, kultūras un dabas mantojumu,
-
materiālās vērtības, kā arī
-
visu augstāk minēto jomu mijiedarbību.
Svarīga loma ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir atvēlēta sabiedrībai, kurai ir dotas plašas iespējas līdzdarboties vides jautājumu izvērtēšanā, kā arī ietekmēt lēmuma pieņemšanas gaitu un galarezultātu.
Prasības ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai Latvijā nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”. Šajos normatīvajos aktos ir pārņemtas Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošās prasības, kas izriet no Eiropas Padomes 1985.gada 27.jūnija direktīvas 85/337/EEK par dažu valsts un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Eiropas Padomes 1997.gada 3.marta direktīvas 97/11/EK, ar kuru groza direktīvu 85/337/EEK par dažu valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu u.c. direktīvām.
IVN procedūru saskaņā ar likumu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB).
Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pielikumā „Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams” ir uzskaitītas darbības, kurām obligāti piemērojama IVN procedūra, bet 2.pielikumā „Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums” uzskaitītas darbības, kurām jāveic sākotnējo izvērtējumu. Sākotnējo izvērtējumu veic Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem un tā rezultātu nosūta VPVB, kurš pieņem lēmumu, vai darbībai ir piemērojama pilna IVN procedūra. Par ietekmes sākotnējo izvērtējumu paredzētās darbības ierosinātājs maksā valsts nodevu, kuras apmēru nosaka MK 2007.gada 9.oktobra noteikumi Nr.689 „Noteikumi par valsts nodevu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu”.
Ja paredzētajai darbībai IVN nav nepieciešams, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai. Kārtību, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus, nosaka Ministru kabineta 2004.gada 17. februāra noteikumi Nr.91 „Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums”. Noteikumu pielikumā ir arī uzskaitītas darbības, kurām ir nepieciešami tehniskie noteikumi.
Ja paredzētajai darbībai nav jāveic IVN, bet tā skar vai var ietekmēt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), darbības ietekme tiek novērtēta saskaņā ar MK 2011. gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.300 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)”.
IVN tiek veikts ne vien plānotām darbībām, bet arī dažādiem plānošanas dokumentiem, kuru īstenošanai varētu būt būtiska ietekme uz vidi, piemēram, teritorijas plānojumiem, nozaru politikas pamatnostādnēm, plāniem un programmām u.c. Eiropas Savienības mērogā to nosaka Parlamenta un Padomes 2001.gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EC “Par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu”. Šīs direktīvas prasības stratēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam ir noteiktas likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”. Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem to sagatavošanas laikā, pirms dokumenti tiek iesniegti pieņemšanai. Stratēģiskā novērtējuma process līdzīgi kā IVN process paredz sabiedrības informēšanu un publisko apspriešanu, kā arī iespējas sniegt plānošanas dokumenta izstrādātājam savus ierosinājumus.
