Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), īstenošana Latvijā:
- Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasības ir pārņemtas ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu (28.10.2010.);
- Jūras vides stāvokļa novērtējums (2018) pieejams šeit;
- Jūras vides stāvokļa sākotnējais novērtējums (2012) pieejams šeit;
- Jūras monitoringa programma (2014) pieejams šeit;
- Pasākumu programmas izstrāde laba jūras vides stāvokļa panākšanai:
- LVAFA finansētā projekta „Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai” (2014) noslēguma atskaite;
- LVAFA finansētā projekta „Priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai” (2015) noslēguma ziņojums. - Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020.gadā
- EJZF projekts “Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā”
Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija
1974. gada 22.martā Helsinkos visas, toreiz septiņas, tā laika Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, lai rastu risinājumu industrializācijas un cita veida cilvēka darbības izraisītajai, arvien pieaugošajai vides krīzei. Vienošanās starp Baltijas jūras valstīm bija pirmais šāda veida dokuments pasaulē: pirmā visaptverošā konvencija jūras vides aizsardzībai, kas aptver jūras piesārņojuma novēršanu gan no sauszemes un gaisa, gan arī aizliedz piesārņošanu no kuģiem un aicina sadarboties naftas un cita veida kaitīgā piesārņojuma likvidēšanā. 1992. gadā Diplomātiskajā konferencē Helsinkos tika parakstīta jaunā, papildinātā un modernizētā konvencija (spēkā kopš 2000.gada 17.janvāra).
Konvencijas puses ir: Dānija, Igaunija, Eiropas Savienība, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija un Krievijas Federācija.
Latvija abas konvencijas parakstīja 1992.gadā, bet LR Saeima tās ratificēja 1994.gada 3. martā ar likumu “Par 1974. gada un 1992. gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”
Konvencijas mērķu īstenošanai nodibināta Baltijas jūras vides aizsardzības komisija - Helsinku Komisija (HELCOM)
HELCOM galvenais uzdevums ir konvencijas ieviešanas uzraudzība un lēmumu pieņemšana, lai īstenotu konvencijas pamatmērķi - Baltijas jūras piesārņojuma samazināšanos no visiem iespējamiem avotiem. Konvencijas mērķu īstenošanai tiek izstrādātas HELCOM rekomendācijas u.c. ieteikuma rakstura dokumenti.
Baltijas jūras valstu vides ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji 2007. gada 15. novembrī Polijas pilsētā Krakovā apstiprināja stratēģisku rīcības plānu, lai būtiski samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un līdz 2021.gadam atjaunotu tās labu ekoloģisko stāvokli. Visaptverošā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas.
2021.gada oktobrī HELCOM Ministru sanāksmē Lībekā (Vācijā) tika apstiprināts aktualizētais Baltijas jūras rīcības plāns.