Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 
 
Darbības jomasTeritorijas attīstības plānošanaNacionālā līmeņa telpiskā plānošanaPiekrastes telpiskās attīstības plānošana
 
 
 
Aktuālie projekti

Projekts “Land-Sea-Act” jeb „Sauszemes – jūras resursu sasaiste Zilās Izaugsmes sekmēšanai piekrastē” (Nr. #R098)

Projekts “Land-Sea-Act” tiecas tuvināt piekrastes pārvaldībā un plānošanā iesaistītās puses (mērķgrupas), lai rakstu risinājumus jūras plānošanai un jūru saistītās ekonomikas jeb “zilās” ekonomikas izaugsmes izaicinājumiem un izstrādātu Zilās izaugsmes un piekrastes daudzlīmeņu pārvaldības programma. Projekts palīdzēs nacionālajām, reģionālajām un vietējām institūcijām un dažādām mērķgrupām:

  • uzlabot starpvalstu sadarbību un veicinās zināšanu apmaiņu, lai veicinātu Zilās ekonomikas izaugsmi;
  • paaugstināt informētību, zināšanas un prasmes, lai veicinātu Zilās ekonomikas izaugsmi un integrētu piekrastes attīstību;
  • līdzsvarot jauno jūras izmantošanas veidu (t.sk. vēja parku jūrā) attīstību ar piekrastes kopienu interesēm, uzlabojot piekrastes pārvaldību. 

Projekta īstenošana:  2019. gada janvāris –2021. gada jūnijs

Projekta budžets:       2.21 miljoni euro, ieskaitot 1,76 miljonus euro ERAF līdzfinansējuma

Projektu līdzfinansē Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma 2014.-2020.gadam 

Projektā plānotas šādas darbības:

1. darba paka „Projekta koordinēšana un administrēšana”

2. darba paka „Telpiskie risinājumi attīstības un dabas aizsardzības līdzsvarošanai Baltijas jūras piekrastē”:
2.1. Darba pakas koordinējošas sanāksmes
2.2. Vēja parku jūrā, piekrastes tūrisma attīstības un ainavas vizuālās kvalitātes sabalansēšana Dienvidkurzemes piekrastē, Latvijā.
2.3. Kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošana Zilajai izaugsmei Gdaņskas līcī, Polijā 
2.4. Plānošanas risinājumi klimata adaptācijai un piekrastes tūrisma attīstībai Fehnmarn salā, Vācijā
2.5. Integrētā piekrastes pārvaldība tūrisma un mobilitātes plānošanai Viru-Nigula pašvaldībā, Igaunijā
2.6. Apmācību semināri par plānošanas konceptiem, pieejām un rīkiem.

3. darba paka „Uzņēmējdarbības attīstība vitālai piekrastei un Zilajai izaugsmei”
3.1. Darba pakas koordinējošas sanāksmes
3.2. Tūrisma uzņēmējdarbības attīstīšana Holbaek ostā, Dānijā
3.3. Reģionālas jūras stratēģijas izstrāde Gēteborgas reģionā, Zviedrijā
3.4. Zilās izaugsmes progresa uzraudzības rīka izstrāde
3.5. Priekšlikumi Zilās izaugsmes rīcības plānam Baltijas jūras reģionā.

4. darba paka „Priekšlikumi Zilās izaugsmes un piekrastes  daudzlīmeņu pārvaldības programmai”:
4.1. Starptautiskas ekspertu sanāksmes pieredzes apmaiņai dažādos līmeņos
4.2. Gadījumu izpēšu rezultātu analīze un sintēze
4.3. Priekšlikumu sagatavošana Zilās izaugsmes un piekrastes  daudzlīmeņu pārvaldības programmai
4.4. Baltijas jūras reģiona piekrastes Zilās izaugsmes pieredzes pārnes ES kontekstā, organizējot augsta līmeņa semināru Briselē
4.5. Baltijas jūras reģiona piekrastes plānotāju un praktiķu konferences organizēšana Rīgā

Projektā paredzēti šādi rezultāti:

  • Paaugstināta mēŗkgrupu kapacitāte un sadarbība Baltijas jūras reģionā saistībā ar Zilās ekonomikas izaugsmes veicināšanas un telpiskās plānošanas jomās;
  • 6 tematiskas gadījuma izpētes dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs, iekļaujot ziņojumu par stratēģiskiem risinājumiem līdzsvarotu jūras-sauszemes resursu izmantošanu, t.sk. vadlīnijas pašvaldību un valsts sadarbībai jūras un piekrastes resursu izmantošanai, ainavu plānošanas vadlīnijas pašvaldībām un rekomendācijas uzņēmējdarbības (īpaši tūrisma) veicināšanai piekrastē (Latvijas gadījuma izpēte Dienvidkurzemes piekrastē), ziņojums par kultūras vērtību integrēšanas iespējām jūras telpiskajā plānošanā un Zilās ekonomikas izaugsmē (Polijas gadījuma izpēte), ziņojums par pielāgošanos klimata pārmaiņām veicinot ilgtspējīga tūrismu (Vācijas gadījuma izpēte), ziņojums par kompromisiem mobilitātes un tūrisma plānošanā (Igaunijas gadījuma izpēte), vadlīnijas mazo ostu uzņēmējdarbības attīstībai (Dānijas gadījuma izpēte) un Ģēteborgas reģiona jūras stratēģijas izstrāde piekrastes ekonomikas attīstībai (Zviedrijas gadījuma izpēte).
  • Vadlīnijas un dažādi metodiskie norādījumi dažādām piekrastes mērķgrupām par jūras-sauszemes mijiedarbību jūras telpiskajā plānošanā, teritorijas attīstības plānošanā sauszemē un Jūras ekonomikas izaicinājumu risināšanai
  • 2 augsta līmeņa pasākumi par Zilo izaugsmi piekrastes attīstībā

Partneri:

11 partneri no 6 valstīm (Vācija, Zviedrija, Dānija, Igaunija, Latvija, Polija)

Vadošais partneris:

1.    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvija

Partneri:
2.    Västra Götaland apriņķa administratīvā pārvalde, Zviedrija
3.    Fehmarn pašvaldības Vides pārvalde, Vācija
4.    Holbækpašvaldība, Dānija
5.    Gētegorgas reģiona pašvaldību asociācija, Zviedrija
6.    Tallinas universitāte, Igaunija
7.    Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanogrāfijas institūts, Polija
8.    Hamburgas starptautiskais ekonomikas institūts (HWWI), Vācija
9.    Biedrība „Baltijas Vides forums”, Latvija 
10.  Biedrība „Baltijas Environmental forum”, Vācija
11.  Piekrastes pilsētu un pašvaldību asociācija, Polija 

Asociētie partneri:

  • Latvijas piekrastes pašvaldību apvienība
  • Haljala pašvaldība Igaunijā

Kontaktinformācija vadošajam partnerim:

Projekta koordinēšana:
Mārtiņš Grels
Tālr. (+371) 66016 733
martins.grels@varam.gov.lv

Komunikācija:
Margarita Vološina
Tālr. (+371) 66016 712
margarita.volosina@varam.gov.lv

Finanses:
Aigars Rūdulis
Tālr. (+371) 67026511
aigars.rudulis@varam.gov.lv

Sociālie mediji: #LandSeaAct

Projekta mājaslapa – https://land-sea.eu/


INTERREG Central Baltic - Projekts "Piekraste mums" (Coast4us)


Pētījumu un projektu rezultāti

Projekta pieteikuma sagatavošanas (Seed money) projekts #S019 “Land-Sea-Act - Zili-zaļās infrastruktūras un ekosistēmas pakalpojumu pieeja, plānojot jūras un sauszemes mijiedarbību Baltijas jūras reģionā”


KALME - Klimats, Adaptācija, Līdzsvars, Mainība, Ekosistēmas – valsts pētījumu programma par Klimata maiņas ietekmi uz Latvijas ūdeņu vidi. Programmas ietvaros laikā no 2006. – 2009.gadam vairāk kā Latvijas 90 zinātnieki pētīja klimata izmaiņu ietekmi uz Latvijas ezeriem, upēm, Baltijas jūru un tās piekrasti, izstrādāja zinātniski pamatotus ieteikumus adaptācijai un klimata maiņas seku mazināšanai.

Kopumā programmu veido 10 darba paketes, no kurām 4.darba paketē ir iekļauti pētījumi par krasta eroziju Dr.hab.geogr. Gunta Eberharda vadībā, izpildē piedaloties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātniekiem.

Programmas 4.darba paketes ietvaros ir izveidots Latvijas jūras krasta procesu atlants, kas raksturo krasta procesus 20. un 21.gadsimtā.

KALME ietvaros tika apkopota Informācija par erozijai pakļautajiem jūras krastiem, kur uzskaitīti apdraudētie krasta joslā esošie saimnieciskie, kultūrvēsturiskie u.c. objekti, kā arī tuvāko 30 – 50 gadu laikā iespējami apdraudētie objekti.


Piekrastes apbūves vadlīnijas ar mērķi atjaunot un attīstīt vienotu piekrastes vizuāli emocionālo tēlu, ievērtējot reģionālās un lokālās teritoriju īpatnības 2011.gadā ir izstrādājusi Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku Ceļotājs”.

Vadlīnijas ir domātas zemes īpašniekiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, visiem būvniecības procesa dalībniekiem un piekrastes pašvaldībām, kuri plāno un īsteno piekrastes apbūvi, saskaņojot tradicionālās un mūsdienu vērtības. Tās apraksta vispārējus apbūves principus Latvijas Baltijas jūras piekrastē, katrā no vēsturiskās apbūves pārskata sadaļām īsi raksturojot reģionālās atšķirības, īpatnības apbūvei Vidzemē, Ziemeļkurzemē un Dienvidkurzemē.

Vadlīnijas var izmantot kā pamatu, lai detalizēti izstrādātu konkrētas teritorijas apbūves noteikumus, saskaņā ar teritorijas plānojumu, vēsturisko izpēti vai citiem pieejamiem dokumentiem teritorijā.


Velotūrisma praktiķa un pakalpojumu sniedzēja rokasgrāmata ir domāta kā praktisks padomdevējs tiem, kuri jau sniedz vai nākotnē tikai plāno sniegt ar velotūrismu saistītus pakalpojumus, vai arī veido savas teritorijas (tuvākās apkārtnes, pagasta, aizsargājamas dabas teritorijas, novada, reģiona) velotūrisma piedāvājumu.

Rokasgrāmatā ietvertas tēmas, kas atbilst pašvaldību un reģionālās plānošanas institūciju līmenim. Tādēļ to var izmantot arī pašvaldību un tūrisma informācijas centru (TIC) darbinieki, dažādu reģionālo plānošanas institūciju darbinieki, kā arī NVO pārstāvji – tūrisma asociācijas un biedrības, kas savā teritorijā plāno attīstīt ar velotūrismu saistītās jomas un pakalpojumus.

Rokasgrāmatu Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju” ietvaros izveidojusi Vidzemes Tūrisma asociācija.


Vadlīnijas erozijas seku mazināšanai ir izstrādātas Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā „Piekrastes un jūras plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās”. Metodiskā materiāla izstrādātājs ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Vadlīniju virsmērķis ir sniegt teorētisku un praktisku atbalstu piekrastes pašvaldībām un zemes īpašniekiem lēmumu pieņemšanā, teritorijas apsaimniekošanā un attīstības plānošanā, lai mazinātu jūras krasta erozijas seku ietekmi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Vadlīniju kopsavilkums un plašāka informācija pieejama šeit.


Metodika par jūras un sauszemes funkcionālās sasaistes nodrošināšanu izstrādāta projektā „Piekrastes un jūras plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās” ietvaros un metodikas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu sauszemes un jūras telpiskās plānošanas savstarpējo sasaisti un sniegt metodiskos ieteikumus nacionālās telpiskās plānošanas politikas pilnveidošanai. Metodika nav juridiski saistošs dokuments, bet ir paredzēta kā darba materiāls, kas turpmāk izmantojams kā sava veida vadlīnijas jūras un piekrastes teritoriju sekmīgai attīstības plānošanai.


Eiro Velo 13 velomaršruts piekrastē
Euro Velo 13 Iron Curtain Trail jeb Eiro Velo 13 Dzelzs priekškara maršruta izveides mērķis bija jauna Eiro Velo maršruta izveide „Dzelzs priekškara” robežu teritorijās, tajā skaitā Latvijas piekrastē. Eiro Velo 13 velomaršruts Latvijā vijas gar Latvijas piekrasti sākot no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, taču kopumā tas šķērso 20 Eiropas valstis vairāk kā 10 000 km garumā. Projekta īstenošanas laikā līdz 2012.gadam, konsultējoties ar visu Latvijas piekrastē iesaistīto pašvaldību speciālistiem, tūrisma profesionāļiem un uzņēmējiem tika apzināts jaunais maršruts, kā arī esošā un nepieciešamā infrastruktūra un finansējums tā attīstībai. Sīkāka informācija par šo projektu pieejama šeit.

Centrālās Baltijas programmas INTERREG IV A projekts „Velomaršrutu tīkla attīstība un uzlabošana Centrālbaltijas teritorijā" (CentralBalticCycling), kas noslēdzās 2014. gada aprīlī, bija turpinājums Eiro Velo 13 un citu velomaršrutus tīkla attīstībai, veicot detalizētāku izpēti Vidzemes piekrastes daļā un dodot iespēju tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem izmantot jaunas velotūrisma iespējas. Sīkāka informācija par CentralBalticCycling projektu pieejama šeit.

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 

 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
05.06.2020
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta