Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 




 
Darbības jomasZaļais publiskais iepirkums
 
 
 
Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Jautājums

Atbilde

Kas ir zaļais publiskais iepirkums jeb ZPI?

Zaļais publiskais iepirkums (turpmāk – arī ZPI) ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldības iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju, ar kura palīdzību iespējams:

●         samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece vai pakalpojums atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana → lietošana → pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);

●         veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, samazinot toksisko ķīmisko vielu saturu tīrīšanas līdzekļos uzlabo dzīves un darba vides apstākļus, transports ar samazinātu izmešu apjomu veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos un saslimstības ar elpvadu slimībām riska samazināšanos;

●         panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek veikts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.

 

Kas regulē ZPI?

Latvijā zaļā publiskā iepirkuma principus nosaka Ministru kabinets. Tas regulē kārtību, kādā tiek piemērots zaļais publiskais iepirkums un kontrolēta tā izpilde, kā arī nosaka preču grupas, kurām tiek piemērots zaļais publiskais iepirkums, un prasības un kritērijus zaļo publisko iepirkumu konkursa dalībnieku atbilstības vērtēšanai (19. pants, PIL). Arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 28. pants nosaka, ka veicot iepirkumus, kuriem šī likuma ietvaros nav noteiktas īpašas prasības, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pēc iespējas jāvadās atbilstoši zaļā publiskā iepirkuma principiem (Sabiedrisko pakalpojumu…, 2017).

 

No 2017. gada 1. jūlija ZPI piemērošanas kārtību Latvijā nosaka MK noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Šie noteikumi arī nosaka preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma procedūra (1. pielikums):

1. Biroja papīrs.

2. Drukas iekārtas.

3. Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra.

4. Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi.

5. Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi.

6. Iekštelpu apgaismojums.

7. Ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

 

Noteikumi arī nosaka ZPI kritērijus preču un pakalpojumu grupām, kurām ZPI piemērojams brīvprātīgi, piemēram, biroja ēku būvniecība, elektroenerģija un ceļu būve.

 

Kā piemērojams Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikuma 4. sadaļā norādītais atlases kritērijs (piegādātājs pēdējo trīs gadu laikā nav pārkāpis tādu produktu piegādes līgumu nosacījumus, kuri noslēgti saistībā ar zaļajiem publiskajiem iepirkumiem)?

Minētais atlases kritērijs tulkojams kontekstā ar PIL 46. panta trešās daļas 2. punkta regulējumu, līdz ar to pasūtītājs, veicot pārtikas produktu piegādes vai ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, ir tiesīgs izvirzīt prasības attiecībā uz pretendenta tehniskajām un profesionālajām spējām tādejādi, ka piegādātājam iepriekšējo trīs gadu laikā jābūt iegūtai pieredzei tādu pārtikas produktu piegādes līgumu izpildē, kuros izvirzītas prasības attiecībā uz zaļo publisko iepirkumu. Savukārt, lai pierādītu atbilstību minētajam atlases kritērijam, pretendentam būtu jāiesniedz savas pieredzes apraksts un atsauksmes no pasūtītājiem.

Kādos gadījumos, piemērojot Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” prasības, pasūtītājs kā vienīgo piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju ir tiesīgs noteikt cenu?

Saskaņā ar PIL 51. panta ceturto daļu pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts PIL 9. un 10. pantā noteiktajā kārtībā vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē. Ņemot vērā minēto PIL regulējumu, pasūtītājs kā piedāvājuma izvēles kritēriju ir tiesīgs noteikt tikai cenu, ja pasūtītājs, savās tehniskajās specifikācijās iekļaujot visas noteikumos minētās prasības, šo tehnisko specifikāciju ir sagatavojis detalizēti.

Vai Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) regulējums ir obligāti jāpiemēro iepirkuma procedūrā, kuras galvenais iepirkuma priekšmets (piemēram, būvdarbi) nav iekļauts Noteikumu 1.pielikumā, bet kāda no iepirkuma priekšmeta sastāvdaļām (piemēram, iekštelpu apgaismojums) ir prece vai pakalpojums, kuram Noteikumu regulējums piemērojams obligāti? 

Saskaņā ar Noteikumu regulējumu pasūtītājam attiecībā uz Noteikumu 1. pielikumā ietvertajām preču un pakalpojumu grupām ir pienākums piemērot Noteikumu prasības.

Līdz ar to pasūtītājam, veicot iepirkumu, kura ietvaros tiek iepirktas arī tādas preces vai pakalpojumi, uz kuriem obligāti attiecināmas zaļā publiskā iepirkuma prasības, ir pienākums uz noteikto iepirkuma priekšmeta daļu attiecināt Noteikumu 1. pielikumā ietvertās prasības attiecīgajai preču vai pakalpojumu grupai.

Piemēram, ja tiek organizēts būvdarbu iepirkums, kura ietvaros tiek veikta arī iekštelpu apgaismojuma nomaiņa, pasūtītājam ir pienākums, sagatavojot iekštelpu apgaismojuma nomaiņas tehnisko specifikāciju, iekļaut tajā norādījumus un vides aizsardzības pasākumu prasības, kas noteiktas Noteikumu 1. pielikumā attiecībā uz iekštelpu apgaismojuma nomaiņu vai renovāciju.

Kas ir ekomarķējumi un kā tos pielietot ZPI?

Saskaņā ar ES iepirkuma direktīvām (2014/24/ES un 2014/24/ES) un PIL (21.pants), ja pasūtītājs plāno iegādāties būvdarbus, preces vai pakalpojumus ar īpašām vides aizsardzības prasībām, tas var tehniskajās specifikācijās, piedāvājuma izvēles kritērijos vai iepirkuma līguma izpildes noteikumos prasīt ekomarķējumu kā pierādījumu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu atbilstībai ZPI prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu, un ir piemērotas, lai noteiktu iepirkuma priekšmetā esošo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturojošās pazīmes;

2) marķējuma prasības sagatavotas pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

3) marķējums apstiprināts, izmantojot atklātas un caurskatāmās procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas, t.sk. valsts institūcijas, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;

4) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

5) marķējuma prasības nosaka persona, uz kuru piegādātājam, kas piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.

 

Šīm prasībām atbilst I tipa jeb ISO 14024 ekomarķējumi, kuru pamatā esošos kritērijus noteikusi neatkarīga iestāde un kuru uzrauga, izmantojot sertifikācijas un revīzijas procesu. Šie marķējumi ir labi pārredzams, ticams un neatkarīgs informācijas avots. Marķējumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

●        uz marķējumu attiecināmo prasību pamatā ir zinātniski pierādījumi;

●        ekomarķējumu pieņem, piedaloties visām ieinteresētajām personām, piemēram, valsts iestādēm, patērētājiem, ražotājiem, izplatītājiem un vides aizsardzības organizācijām;

●        tas ir pieejams visām ieinteresētajām personām.

 

Publiskā iepirkuma veicēji var pieprasīt, lai tiktu ievēroti konkrēta ekomarķējuma pamatā esošie kritēriji un lai ekomarķējumu varētu izmantot kā vienu no atbilstības pierādījumu veidiem. Taču iepirkuma veicējiem nav tiesību pieprasīt, lai produktam būtu specifisks ekomarķējums - arī citi ekomarķējumi un cita veida pierādījumi, piemēram, tehniskā dokumentācija, kas pierāda atbilstību izvirzītajām prasībām, ir jāņem vērā.

Jaunās publiskā iepirkuma direktīvas paredz, ka pretendenti kā pierādījumu iesniegt pašdeklarācijas vai citus trešās puses neapstiprinātus pierādījuma veidus drīkst tikai tad, ja spēj pierādīt, ka viņi nevarēja iegūt ekomarķējumu no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ.

 

Kas ir aprites cikla izmaksas?

Daudzās preču grupās, īpaši būvniecībā, transporta un elektropreču sektoros, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nepietiek tikai ar sākotnējo investīciju novērtējumu. Arī produktu lietošanas laikā var rasties būtiskas izmaksas. Tā piemēram, būvējot ēku, būtu jāņem vērā ne tikai tās projektēšanas un būvniecības izmaksas, bet arī uzturēšanas un enerģijas izmaksas.

 

Šo pilnīgo izmaksu novērtēšanai tiek izmantota aprites cikla izmaksu aprēķina metode, kas ļauj novērtēt produkta vai projekta pilna aprites cikla laikā radītās izmaksas:

i) izmaksas, kas saistītas ar iegādi;

ii) lietošanas izmaksas, piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš;

iii) apkopes izmaksas;

iv) aprites cikla beigu izmaksas, piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas.

 

Ar dzīves cikla izmaksu aprēķina starpniecību iespējams ne tikai samazināt sākotnējās investīcijas un tekošās izmaksas, bet arī mazināt radīto ietekmi uz vidi. Ar dzīves cikla izmaksu aprēķina palīdzību ikviens var izvēlēties ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu ilgtermiņā, jo sākotnēji augstākā videi draudzīgas preces cena tiek kompensēta ar daudz zemākām lietošanas un utilizācijas izmaksām, kopumā samazinot ar preces lietošanu saistītās izmaksas. Atsevišķām preču grupām, piemēram, ēkām ekspluatācijas izmaksas var veidot līdz pat 85 % no to aprites cikla izmaksām.

 

Lai saņemtu precīzu paredzamo izmaksu atainojumu, svarīgi ņemt vērā preces aprites cikla ilgumu – jo ilgāks preces kalpošanas laiks, jo retāk ir nepieciešams to nomainīt, kas arī nodrošina ietaupījumu. To var labi redzēt piemērā ar apgaismojumu – lai arī LED spuldzes ir dārgākas par kvēlspuldzēm, tās kalpo 15 reizes ilgāk un patērē tikai desmito daļu no elektroenerģijas. Tādēļ, lietojot LED spuldzes, šo spuldžu aprites cikla laikā ir iespējams krietni ietaupīt.

 

Lai atvieglotu pasūtītāju darbu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi ACI aprēķina rīku enerģiju patērējošām precēm un būvniecības projektiem.

 

Šis rīks var tikt izmantots piedāvājumu izvērtēšanā, lai noskaidrotu produkta kopējās aprites cikla (iegādes un lietošanas) izmaksas, kas iestādei/organizācijai radīsies produkta iegādes un kalpošanas laikā. Šis rīks var arī palīdzēt labāk plānotu iepirkumus un salīdzināt cik “zaļais” produkts izmaksātu salīdzinājumā ar konvenciālo produktu.

 

Energoefektivitātes prasības zaļajā iepirkumā

Īpaša vieta ekomarķējumu vidū ir Energy Star marķējumam, kas ir ES atzīts energoefektivitātes marķēšanas. PIL 55. pants nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes, iegādājas tikai augstas energoefektivitātes preces un pakalpojumus. Ievērojot MK noteikumus Nr. 180, biroja aprīkojumam (drukas iekārtas, printeri, datortehnika un IKT infrastruktūra) ir jāizvirza prasība atbilstībai Energy Star marķējumam. Īpašie kritēriji, kas ir marķējuma pamatā katrai produktu kategorijai, un produktu datu bāze ir pieejami ES Energy Star marķējuma tīmekļa vietnē (www.eu-energystar.org).

 

Kas ir zaļmaldināšana?

Zaļmaldināšana ir nepamatoti vai maldinoši apgalvojumi par produkta, pakalpojuma, tehnoloģiju vai uzņēmuma ietekmi uz vidi. Ar tā palīdzību uzņēmumi vai produkti tiek pozicionēti videi draudzīgāki, nekā tie patiesībā ir. Augot pieprasījumam pēc videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, pieaug arī uzņēmumu vēlme savu produkciju tirgū pozicionēt kā videi draudzīgu. Līdz ar to zaļmaldināšanu arī izmantot, lai atšķirtu uzņēmuma produktus vai pakalpojumus no saviem konkurentiem, solot augstāku efektivitāti vai citus sociālekonomiskos ieguvumus.

Privātpersonas, sastopoties ar šādu negodīgu komercpraksi, ar sūdzību var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Savukārt valsts pārvaldes iestādēm šādas prasības ir jāparedz līgumā. Pārtikas preču piegādes vai ēdināšanas pakalpojumu gadījumā pārbaudes veic arī Pārtikas un veterinārais dienests.

Vai var uzskatīt, ka veikts zaļais iepirkums, ja pasūtītājs norādījis, ka iepirkumam jāatbilst videi draudzīgas būvniecības pamatprincipiem, bet pretendents iesniedzis apliecinājumu, ka tie tiks ievēroti? Tehniskajā specifikācijā nav norādīts nekas no tā.

Nē, šādu iepirkumu nevar uzskatīt par atbilstošu zaļā iepirkuma prasībām. Pasūtītājam, veidojot iepirkuma dokumentāciju, tehniskajā specifikācijā jānorāda konkrētas prasības un katrai no  prasībām jānorāda arī atbilstošās prasības ievērošanas pārbaudes metodes. Pretendentam apliecinājumā jānorāda, kā tiks ievērotas tās prasības, kuras izvirzītas tehniskajā specifikācijā: zem katras no apliecinājuma pozīcijām nepieciešami atbilstoši pierādījumi. Deklaratīvs apliecinājums par videi draudzīgas būvniecības pamatprincipu ievērošanu, turklāt bez sasaistes ar pasūtītāja tehnisko specifikāciju, nav pietiekošs, lai iepirkumu atzītu par ZPI prasībām atbilstošu.

Vai jāpiemēro visi kritēriji, vai var izvēlēties tikai dažus?

Jāpiemēro visi ZPI kritēriji, kas noteikti MK Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” noteikumu 1. pielikumā.

Vai var uzskatīt, ka veikts zaļais iepirkums, ja pasūtītājs tehniskajā specifikācijā norādījis, ka pārbūvējamā ēka jāprojektē kā “gandrīz nulles enerģijas” ēka ar energoefektīvu apgaismojumu?

Nē, ja tehniskajā specifikācijā minētās prasības deklarētas tikai vispārīgā formā.

Lai iepirkumu atzītu par zaļā iepirkuma prasībām atbilstošu, pasūtītājam:

●         jāizvirza noteikti atlases kritēriji, kas ļauj pārliecināties par pretendenta spējām projektēt zema enerģijas patēriņa ēku;

●         tehniskajā specifikācijā jānorāda konkrētas prasības ēkas un apgaismojuma energoefektīviem risinājumiem. Tāpat jānorāda prasību izpildes pārbaudes metodes;

●         piedāvājumu izvērtēšanas kritērijos jāiekļauj arī zaļā iepirkuma kritēriji un to īpatsvaram jābūt ne mazākam par 20 % no punktu kopskaita.

Iepirkuma dokumentācijas veidošanai ieteicams izmantot ZPI vadlīnijas, skat.: https://drive.google.com/file/d/1zV02f5Dc6DUP5bJVo3I53c6UxPTvBWWd/view

Šobrīd izstrādājam iepirkuma dokumentāciju vienam no būvdarbu iepirkumiem - jaunas biroju ēkas būvniecībai.

Izskatot MKN Nr.353 par ZPI prasībām un kritērijiem, piemērojamo kritēriju un prasību klāsts ir ļoti plašs.

Lūdzu Jūsu viedokli, cik daudz un kādi kritēriji un prasības būtu jāiekļauj būvdarbu iepirkumā, lai to akceptētu kā zaļo iepirkumu.

Atbilstību zaļajam iepirkumam nevar vērtēt tikai pēc piemēroto kritēriju skaita. Jāvērtē:

●         to atbilstība konkrētajam projektam;

●         vai tie veido pārskatāmu sistēmu katrā no būvdarbu posmiem;

●         vai tie samazina būtisku projekta ietekmi uz vidi.

Iepirkuma dokumentācijas veidošanai ieteicams izmantot ZPI vadlīnijas, skat.: https://drive.google.com/file/d/1zV02f5Dc6DUP5bJVo3I53c6UxPTvBWWd/view


Iepirkuma ietvaros tiek iepirkts iekšējās elektroenerģijas apgādes sistēmas apkopes un remonta pakalpojums, kura ietvaros tiks nodrošināta gaismas ķermeņu un to spuldžu nomaiņa – vai gaismas elektroenerģijas apgādes sistēmas apkopes un remonta pakalpojumam arī būtu jāpiemēro ZPI prasības?

Jā, ja pakalpojuma ietvaros ir gaismas ķermeņu/spuldžu nomaiņa, tad uz gaismas ķermeņiem/spuldzēm attiecas atbilstošās ZPI prasības un kritēriji. Uz to pakalpojuma daļu, kas saistīta ar esošās elektroenerģijas apgādes sistēmas apkopi un remontu, šādu prasību nav.

Projekta ietvaros pārbūvējam skolas sporta stadionu, kur paredzēts ierīkot ārējo apgaismojumu. Vai šim iepirkumam ir jāpiemēro zaļais iepirkums attiecībā uz ārējo apgaismojumu?

Nē, skolas sporta stadiona – sporta laukuma ārējā apgaismojuma ierīkošanai zaļais iepirkums obligāti nav piemērojams.
ZPI piemērošanu āra apgaismojumam nosaka MKN Nr. 353. 1. pielikuma (preču un pakalpojumu grupas, kurām ZPI piemērojams obligāti) 7. sadaļa: Ielu apgaismojums un satiksmes signāli, kura ievaddaļā ir noteikta šī pielikuma darbības sfēra: gājēju ceļu un veloceliņu funkcionālais apgaismojums, kā arī ielas braucamas daļas apgaismojumu.

PIL 42. panta (4) daļā norādīts, ka Pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja no dienas, kad pasūtītājs vienpusēji atkāpies no šā panta otrās daļas 1. punktā minētā publiska piegādes, pakalpojuma vai būvdarbu līguma, vispārīgās vienošanās par piegādi, pakalpojumiem vai būvdarbiem vai pakalpojumu vai būvdarbu koncesijas līguma, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši. Savukārt MK noteikumos Nr. 353. 1. pielikuma 4. sadaļā pie Pretendentu atlases norādīts:  Ja līgumslēdzējs (piegādātājs) pēdējo trīs gadu laikā nav pārkāpis tādu produktu piegādes līgumu nosacījumus, kuri noslēgti saistībā ar ZPI.

Ievērojot normatīvo aktu subordināciju, kur likums ir augstākstāvošs tiesību akts kā Ministru Kabineta noteikumi, jāievēro Publisko iepirkumu likums un jāattiecina 12 mēnešu periodu. Šo pretrunu novērsīsim tuvākajā laikā.

MK noteikumos Nr. 353. 1. pielikuma 4. sadaļā pie piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem attiecībā uz videi draudzīgu transportu ir norāde uz EURO 5 vai V atgāzu emisiju standartu, bet savukārt VARAM tīmekļa vietnē pieejamās vadlīnijās atbilstošā punktā ir norāde uz atbilstību EURO 6 vai VI atgāzu emisiju standartu.

Šobrīd Vadlīniju projekti ir saskaņošanas procesā un atbilstošais kritērijs būs EURO 5 vai V atgāzu emisiju standarts.

Kāda ir atbilstības pārbaudes metode par EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartu ievērošanu?

Par atbilstīgu iesakām norādīt tādu produktu piegādi, ko veiks ar transportlīdzekļiem, kas atbilst vismaz EURO 5 vai V atgāzu emisijas standartiem. Pretendentam jāiesniedz to transportlīdzekļu saraksts, ko izmantos pārtikas produktu piegādei, un šo transportlīdzekļu tehnisko datu lapas, kurās norādīti attiecīgie emisiju līmeņi. Atgādinām, ka līguma darbības laikā produktu saņēmējam ir jāpārliecinās, ka produktus piegādā ar sarakstā norādītajiem transportlīdzekļiem.

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 





 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
20.11.2018
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta