Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Padoms:
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 



 
Fondi un investīcijasEiropas Ekonomikas zonas un Norvēģu finanšu instrumentsEiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas Finanšu instruments 2009.-2014. gadāEEZ FI programma „Nacionālā klimata politika”
 
 
 
Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” iepriekš noteiktais projekts “Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu”

 

 


VARAM īstenotā projekta ietvaros LVĢMC izstrādājis nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus un izveidojis klimata pārmaiņu analīzes rīku

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) projekta ietvaros ir izstrādājis klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai līdz 2100. gadam, kā arī ir izveidojis klimata pārmaiņu analīzes rīku. Pētījuma mērķis ir apzināt un novērtēt līdzšinējās klimata pārmaiņas un šo pārmaiņu nākotnes scenārijus Latvijā. Līdz ar to laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam LVĢMC analizēja līdzšinējās klimatisko parametru (gaisa temperatūra, atmosfēras nokrišņi, vēja ātrums un virziens) un indeksu pārmaiņas, kā arī modelēja nākotnes izmaiņu dinamiku.
Pirmo reizi ir veikta tik apjomīga un detalizēta klimatisko apstākļu vēsturisko datu analīze Latvijas teritorijā, iekļaujot datus no visām pieejamajām LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijām par pēdējiem 50 gadiem (no 1961. līdz 2010. gadam). Kā arī sadarbībā ar Somijas Meteoroloģijas institūtu (FMI) pirmo reizi ir aprēķinātas augstas detalizācijas nākotnes klimata pārmaiņu prognozes Latvijai līdz 2100. gadam atbilstoši mērenu un augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem.
Līdzšinējo klimatisko apstākļu analīze uzskatāmi demonstrē, ka pēdējā pusgadsimta laikā Latvijā ir notikusi pasiltināšanās, kā arī atmosfēras nokrišņu daudzuma palielināšanās, savukārt nākotnes pārmaiņu scenāriju prognozēs novērojama šo izmaiņu tendenču turpināšanās (1. attēls). Tādējādi šī pētījuma rezultāti sniedz informāciju par ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem, kas ietekmēs praktiski visas tautsaimniecības nozares Latvijā.
Ar pētījuma rezultātiem ir iespējams iepazīties ziņojumā “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijā”: http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf 
 

1. attēls Globālo klimata modeļu ansambļa prognozētās gada vidējās gaisa temperatūras vērtību izmaiņu projekcijas (izmaiņas °C attiecībā pret 1971.-2000. g. vērtībām)
Šī pētījuma rezultāti par līdzšinējām un prognozētajām klimata pārmaiņām karšu un grafiku veidā ir attēloti interaktīvā klimata pārmaiņu rīkā. Šim rīkam ir būtiska nozīme sabiedrībā, vairojot izpratni par klimata pārmaiņām tieši Latvijas teritorijā, turklāt rīkā ietvertā informācija ir brīvi lejupielādējama, tādējādi tas var tikt izmantots kā līdzeklis turpmākiem klimata pārmaiņu pētījumiem. Klimata pārmaiņu analīzes rīka tīmekļa vietne: http://www2.meteo.lv/klimatariks/

Papildus informācija pieejama rīka tīmekļa vietnes lejasdaļā pieejamajā rokasgrāmatā, kā arī neskaidrību un jautājumu gadījumā lūdzam rakstīt uz klimata.atlants@lvgmc.lv.
Nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrāde un klimata pārmaiņu analīzes portāla izveide ir veikta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ietvaros.
 


Projekta ietvaros veikto pētījumu nodevumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar SIA “Baltkonsults”, SIA “Estonian. Latvian & Lithuanian Environment”, SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”, LVMI “Silava” un biedrību “Zaļā Brīvība” ir izstrādājusi pētījumus par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu (turpmāk – Pētījumi) sešās jomās kā ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzība, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība (turpmāk – Pētāmās jomas).

Pētījumu ietvaros, balstoties uz zinātnisko literatūru, datu analīzi un ekspertu intervijām, tika identificēti galvenie ar Pētāmām jomām saistītie klimata pārmaiņu riski un nozīmīgākās ietekmes uz Pētāmām jomām Latvijā. Izmantojot risku matricas analīzes pieeju, detalizētāk tika analizēti Pētāmām jomām būtiskākie klimata pārmaiņu riski un ieguvumi. Analizēto klimata pārmaiņu risku kontekstā tika noteikta Pētāmo jomu ievainojamība un tās līmeņi, izstrādāti priekšlikumi Pētāmo jomu pielāgošanās indikatoriem, kā arī ieteikti un prioritārā kārtībā saranžēti pasākumi, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmes vai arī lai tām pielāgotos Pētāmajās jomās.

Pētījumi tika izstrādāti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas „Nacionālā klimata politika” projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ietvaros.

Ar Pētījumu saturu plašāk var iepazīties:


Projekta ietvaros LVĢMC veic nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrādi Latvijai

Projekta ietvaros Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) veic detalizētu vēsturisko meteoroloģisko novērojumu datu analīzi, kā arī izstrādā nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai.

Klimats ir viens no noteicošajiem vidi ietekmējošiem faktoriem, kas lielā mērā ietekmē visas tautsaimniecības jomas. Projekta laikā jau pētītas līdzšinējās klimata pārmaiņas, bet ne mazāk svarīgi ir iegūt zinātniski pamatotu priekšstatu par iespējamām klimata izmaiņām un to dinamiku arī nākotnē. Projektā LVĢMC analizēja klimata parametru (gaisa temperatūra, atmosfēras nokrišņi, vēja ātrums) izmaiņas divos nākotnes klimata pārmaiņu scenārijos, kas atbilst vidējiem un augstiem siltumnīcefekta gāzu emisiju apmēriem.


 
Analizējot nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju prognozes, var secināt, ka Latvijas teritorijā RCP 4,5 scenārija apstākļos gadsimta beigās gaisa temperatūra būs par vidēji 3-4°C, savukārt RCP 8,5 scenārija apstākļos – par 5-6°C augstāka par 1961.-1990.g. perioda vidējām vērtībām (1. attēls). Prognozes paredz arī minimālās un maksimālās gaisa temperatūras paaugstināšanos.

Scenāriju prognozes iezīmē kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos Latvijā, kas pēc RCP 4,5 klimata pārmaiņu scenārija līdz gadsimta beigām varētu sasniegt ap 13%, bet pēc RCP 8,5 scenārija ap 16% virs 1961.-1990. gada vidējās ilggadīgās vērtības. Apskatot prognozētās atmosfēras nokrišņu daudzuma izmaiņas sezonālā un teritoriālā griezumā, mērenu klimata pārmaiņu apstākļos, visbūtiskākā atmosfēras nokrišņu daudzuma palielināšanās Latvijas teritorijā gaidāma ziemas (23-38%) un pavasara (10-25%) sezonās, un visnozīmīgāk nokrišņu daudzums palielināsies Vidzemē un Kurzemes centrālajā daļā (2.attēls).


 
Lai raksturotu klimata pārmaiņu virzību, un lai labāk apzinātu iespējamos riskus un sekas klimata ietekmētās tautsaimniecības jomās, LVĢMC veiks arī dažādu klimatisko parametru rādītāju un indeksu nākotnes izmaiņu aprēķinu. Šo rādītāju un indeksu izmaiņas palīdzēs prognozēt ekstremālo parādību biežumu, intensitāti un teritoriālo izplatību, kā arī tie ir nepieciešami, lai plānotu un veiktu adaptācijas pasākumus klimata ietekmētajās tautsaimniecības nozarēs.



Projekta ietvaros organizēti četri ekspertu pieredzes un zināšanu apmaiņas semināri

Līdz 2017. gada 30. jūnijam Latvijā ir jāizstrādā Nacionālā klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija (turpmāk – Stratēģija). Šāda veida pielāgošanās politikas dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi, tādēļ Stratēģijas sagatavošanas procesā nozīmīgi ir dalīties pieredzē un zināšanās, kā arī apmainīties viedokļiem gan ar nozaru ministriju, gan zinātnisko institūciju  pārstāvjiem, gan Stratēģijas izstrādē iesaistītajiem ārvalstu un vietējiem  ekspertiem. Lai nodrošinātu starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību, kā arī gūtu zināšanas no ārvalstu ekspertiem, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ietvaros, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir organizējusi četrus ekspertu pieredzes apmaiņas seminārus:

  • Š.g. 19.-20. maijā norisinājās ekspertu seminārs “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai”, kura mērķis bija pieredzes un zināšanu apmaiņa saistībā ar klimata pārmaiņu novērtēšanu – nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju datu sagatavošanu un modelēšanu, analīzi un interpretāciju. Seminārā tika skaidrota ilgtermiņa klimata pārmaiņu prognožu nepieciešamība un nozīme pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas attīstīšanā un ieviešanā. Seminārā piedalījās ārvalstu eksperti no Norvēģijas Klimata pakalpojumu centra un Meteoroloģijas institūta, un Somijas Meteoroloģijas institūta, kā arī vietējie eksperti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas u.c.

     
    Foto: E. Forland (Norvēģijas Meteoroloģijas institūts) iepazīstina ar Norvēģijas pieredzi  klimata pārmaiņu novērtēšanā


    Foto: Semināra dalībnieki piedalās diskusijā par pašreizējām klimata pārmaiņām un to novērtēšanu

    Semināra dienas kārtība un prezentācijas pieejamas šeit. 
  • Š.g. 23. maijā norisinājās ekspertu seminārs “Pielāgošanās monitoringa sistēmas attīstība”, semināra mērķis bija pieredzes un zināšanu apmaiņa saistībā ar klimata pārmaiņu pielāgošanās monitoringa sistēmas izveidi. Seminārā ar savu pieredzi un zināšanām dalījās ārvalstu eksperti no Igaunijas Vides pētījumu centra, Lielbritānijas Klimata pārmaiņu komitejas, Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorāta, Norvēģijas Vides aģentūras un Somijas Meteoroloģijas institūta, kā arī vietējie eksperti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas u.c. 
     

    Foto: D.Thompson (Lielbritānijas Klimata pārmaiņu komiteja) iepazīstina ar Lielbritānijas pieredzi pielāgošanās pasākumu novērtēšanā


    Foto: H.Tuomenvirta (Somijas Meteoroloģijas institūts)  iepazīstina ar Somijas pieredzi   pielāgošanās monitoringa sistēmas izveidē

    Semināra dienas kārtība un prezentācijas pieejamas šeit. 
  • Š.g. 1. jūlijā norisinājās ekspertu seminārs “Metodoloģiskās pieejas risku un ievainojamības novērtēšanai”, kura mērķis bija pieredzes un zināšanu apmaiņa saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmju un risku novērtēšanu, novēršanu un pārvaldību, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Seminārā ar praktisko pieredzi un pieejām klimata pārmaiņu risku novērtēšanā un pārvaldībā dalījās ārvalstu eksperti no Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorāta un Norvēģijas Bioekonomikas izpētes centra, kā arī vietējie eksperti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Latvijas Universitātes, Jelgavas pilsētas Pašvaldības operatīvās informācijas centra, AS “Sadales tīkls”, AS “Latvenergo”. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar sākotnēji identificētajiem klimata pārmaiņu riskiem galvenajās Latvijas nozarēs, kā lauksaimniecība un mežsaimniecība, ainavu plānošana un tūrisms, veselība un labklājība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi.

    Semināra dienas kārtība un prezentācijas pieejamas šeit.
  • Š.g. 15. septembrī norisinājās ekspertu seminārs “Pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu identificēšana un izmaksu – ieguvumu analīze”, kura mērķis bija pieredzes un zināšanu apmaiņa ar norvēģu un vietējiem ekspertiem par izmaksu efektīvu pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu analīzi un piemērošanu ilgtermiņā Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Seminārā ar pieredzi dalījās norvēģu eksperti no Norvēģijas Transporta ekonomikas institūta un Norvēģijas Svalbāras universitātes centra, kā arī tika prezentēti un pārrunāti nozaru ekspertu identificētie un novērtētie pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi un indikatori ainavu plānošanā un tūrismā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā,  veselībā un labklājībā.
     

    Foto: N. R. Sælthun (Norvēģijas Svalbāras universitātes centrs) iepazīstina ar Norvēģijas pieredzi pielāgošanās pasākumu novērtēšanā


    Foto: J. Gūža (SIA “Baltkonsults”) iepazīstina ar rezultātiem risku un ievainojamības novērtēšanā un pielāgošanās pasākumu identificēšanā ainavu plānošanas un tūrisma jomā 

    Semināra dienas kārtība un prezentācijas pieejamas šeit. 


Seminārs par klimata pārmaiņu radīto risku pārvaldību – Norvēģijas piemērs

29.04.2016.

2016. gada 16. – 17. februārī Oslo norisinājās Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. – 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” ietvaros finansēts pieredzes apmaiņas seminārs, kuru organizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorātu (turpmāk – DSB).

2014. gada vidū VARAM uzsāka darbu pie Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādes, kas norit projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” (turpmāk – Projekts) ietvaros. Pielāgošanās ir vērsta uz klimata pārmaiņu radīto risku (stipri nokrišņi, aukstuma un karstuma viļņi, jūras līmeņa paaugstināšanās u.c.) samazināšanu un iespējamo ieguvumu (garāks veģetācijas periods, samazināts siltumenerģijas patēriņš u.c.)  izmantošanu. Pielāgošanās politikas veidošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sistēmisku klimata pārmaiņu radīto risku un ieguvumu izvērtēšanu un vadību. Šāda veida pielāgošanās politikas dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi, tādēļ nozīmīgi ir iegūt zināšanas un pārņemt citu valstu pieredzi šāda dokumenta izstrādē. 

Pieredzes apmaiņas semināra mērķis bija pieredzes, zināšanu un viedokļu apmaiņa starp Latvijas un Norvēģijas ekspertiem, par klimata pārmaiņu radīto risku pārvaldību un praktiskajiem risinājumiem to mazināšanā. Seminārā piedalījās 5 dalībnieki no Latvijas, kas pārstāvēja VARAM un VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru” un 9 dalībnieki no Norvēģijas, kas pārstāvēja DSB, Norvēģijas Vides aģentūru,  Oslo pašvaldību, Norvēģijas Ūdens resursu un enerģijas direktorātu,  Norvēģijas apdrošinātājus.
 

Foto: J. Šīre (LVĢMC) informē par Projekta ietvaros veikto plūdu risku modelēšanu (© I. Bruņeniece)

Semināra ietvaros Norvēģu speciālisti dalījās savā pieredzē un zināšanās par pielāgošanās politikas un pasākumu sistēmas izveidi specifiskām un nozīmīgām jomām kā būvniecībai, transportam, infrastruktūrai un ūdens resursu pārvaldībai (saistībā ar plūdiem un nokrišņiem). Tika minēti piemēri risku un ievainojamības zinātniskajiem un praktiskajiem aspektiem valsts un pašvaldību līmenī, kā arī izpētes, informācijas un risinājumu sasaistei. Apmainoties pieredzēm, starp Latvijas un Norvēģijas speciālistiem raisījās produktīvas sarunas un diskusijas, kā arī tika nodibināti kontakti turpmākai sadarbībai.

Seminārs tika finansēts no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta Divpusējās sadarbības fonda līdzekļiem.

Semināra dienaskārtība pieejama šeit.

Seminārā sniegtās prezentācijas pieejamas šeit.


 

LVĢMC veiks plūdu riska modelēšanu un izveidos plūdu informācijas un agrās plūdu brīdināšanas sistēmu

11.02.2016.

Katru pavasari, sniegam un ledum kūstot, Latvijā notiek pavasara pali, kam raksturīgs gadā lielākais ūdenīgums un palieņu applūšana (Latvijas upēm galvenokārt raksturīgi martā, aprīlī). Savukārt plūdi ir teritorijas pārplūšana, ko var izraisīt ne tikai palu ūdeņi, bet arī spēcīgas, ilgstošas lietusgāzes, vētras, dambju pārrāvumi u.c. Latvijā pavasara pali, kad upēs izveidojas ledus sastrēgumi, izraisa plūdus, kad applūst plašākas teritorijas, tai skaitā ēkas un infrastruktūras objekti. Pēdējos gados īpaši lieli un postoši plūdi izveidojās, piemēram, 2010. gada un 2013. gada pavasaros (1. att.).

 

1.att. Plūdi Lielupē 2013. gada 14. Aprīlī

Lai mazinātu plūdu negatīvo ietekmi, 2015. gadā tika uzsākts projekts “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ar mērķi veikt plūdu riska modelēšanu, izveidot plūdu informācijas sistēmu un agro plūdu brīdināšanas sistēmu Lielupes, Ventas un Gaujas (ieskaitot Salacas) upju baseinos.
Sadarbībā ar Somijas Vides institūtu (Finnish Environment Institute (SYKE)) ir nodrošināta LVĢMC darbinieku apmācība, ieviešot Latvijā jaunu modelēšanas rīku - HEC-RAS hidraulisko modeli plūdu draudu un plūdu riska karšu izstrādei. Līguma ietvaros ir izstrādāta rokasgrāmata darbam ar modeli, veiktas kopumā piecas projektā iesaistīto LVĢMC darbinieku apmācības, kurās apgūtas prasmes patstāvīgai plūdu modelēšanai nākotnē – sākot no nepieciešamās informācijas ieguves, apkopošanas un datu apstrādes (gultnes uzmērījumu, kartogrāfisko, statistikas un ĢIS datu, kā arī hidrauliskā modeļa ģeometrijas izstrāde un kalibrācija), līdz pat gatavu plūdu draudu un plūdu riska karšu izveidei norādītajās teritorijās atbilstoši sākotnēji definētajām varbūtībām (200, 100 un 10 gadu plūdi), kartēs ietverot gan plūdu riska teritorijas (ceļi, polderi, zemes lietojumveids), gan riska objektus (dzīvojamās mājas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas), gan arī iedzīvotāju blīvumu. Veikti provizoriskie plūdu radīto ekonomisko zaudējumu aprēķini.
Balstoties uz modelēšanas rezultātiem, tika izstrādāti  Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu plūdu riska pārvaldības plāni 2016. - 2021. gadam. Iegūtajiem rezultātiem tiks nodrošināta sabiedrības piekļuve, izmantojot Plūdu informācijas sistēmu.

 

2.att. Lielupes plūdu karte Jūrmalas un Babītes ezera teritorijai

Sadarbībā ar Somijas Vides institūtu notiek arī darbs pie hidroloģiskā prognožu modeļa (Water Simulation and Forecast System (WSFS)) izveides Lielupes, Ventas un Gaujas upju baseinos. Pašlaik, balstoties uz vēsturiskajiem novērojumu datiem, WSFS modelis ir kalibrēts Latvijas apstākļiem. Katru dienu, WSFS modeļa sistēmā atjaunojoties hidroloģiskajai un meteoroloģiskajai novērojumu informācijai un prognozēm, modeļa rezultāti ļauj LVĢMC speciālistiem kvalitatīvāk un savlaicīgāk identificēt Latvijas upju hidroloģiskās situācijas izmaiņas (3. att.). Nākotnē WSFS sistēma dažādos iespējas prognozēt situācijas attīstību plūdu gadījumos (lietusgāžu un pavasara palu izraisīti plūdi, tai skaitā ledus sastrēgumu izraisīti plūdi) un ļaus racionālāk plānot preventīvās darbības glābšanas dienestiem. Savukārt agrās brīdināšanas sistēma ļaus savlaicīgi sniegt informāciju par hidroloģisko apstākļu izmaiņām, tai skaitā sniedzot arī informāciju par iespējamo teritoriju applūšanu.
Plūdu informācijas sistēmas izstrādes rezultātā pašvaldībām un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tiks radīta iespēja valstiskā līmenī definēt kritiskos līmeņus pašvaldību teritorijās, kā arī ar sistēmas palīdzību varēs uzlabot glābšanas dienestu reaģēšanas ātrumu ārkārtas situācijās un savlaicīgāk plānot preventīvās darbības plūdu draudu gadījumos. Tāpat plūdu informācijas sistēmas ietvaros iespējams nodrošināt arī sabiedrību ar hidroloģiskajām prognozēm un publiski pieejamu vispusīgu informāciju par iespējamajiem plūdu riskiem.

 

3.att. Ūdens līmeņa prognoze 90 dienām Lielupē pie Mežotnes


LVĢMC veic vēsturisko klimatisko datu analīzi un arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrādi Latvijai

11.02.2016.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ietvaros Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) veic vēsturisko klimatisko datu analīzi un arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrādi Latvijai.

Klimats jeb laika apstākļu raksturojums ilglaicīgā laika periodā ir ļoti nozīmīgs faktors daudzās tautsaimniecības nozarēs, kas tiešā vai pastarpinātā veidā ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā globālās klimata pārmaiņas, kas lielā mērā vērojamas arī visā Eiropas reģionā, īpaši būtiski ir novērtēt dažādu meteoroloģisko parametru ilgtermiņa izmaiņas arī Latvijā, analizējot gan šo izmaiņu dinamiku laikā, gan teritoriālo izplatību. Tādēļ LVĢMC projekta ietvaros veic trīs meteoroloģisko parametru (gaisa temperatūras, nokrišņu, kā arī vēja virziena un ātruma) padziļinātu klimatisko analīzi, lai noteiktu šo parametru izmaiņas Latvijā pēdējo 50 gadu laikā. Pētījuma gaitā iegūtie rezultāti jau skaidri parāda vairākas tendences, piemēram, gaisa temperatūras paaugstināšanos, kas īpaši strauji noris ziemas un pavasara mēnešos. Arī veģetācijas perioda garumā (skat. 1. attēlu) pēdējo 50 gadu periodā vērojamas pozitīvas izmaiņu tendences – veģetācijai labvēlīgais laika periods gada laikā kļūst aizvien garāks.

 

1. attēls Veģetācijas perioda garums (dienas) Latvijā laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam

Līdzšinējie pētījuma rezultāti liecina, ka arī nokrišņu raksturs pēdējo 50 gadu laikā Latvijā ir būtiski mainījies. Kopumā nokrišņu daudzums Latvijā ir stabili palielinājies, bet arvien biežāk tiek novēroti stipri (skat. 2. attēlu) un ļoti stipri nokrišņi, ir palielinājies arī maksimālais vienas diennakts un maksimālais 5 diennakšu nokrišņu daudzums, kas tiek uzskatīts par plūdus izraisošu gadījumu indikatoru.

 

2. attēls Dienu skaits gadā ar stipriem (≥10 mm) nokrišņiem Latvijā laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam
 
Šāda padziļināta vēsturisko datu rindu analīze ir nozīmīga, lai apzinātos līdzšinējo klimata pārmaiņu apmērus, raksturu un dinamiku, kas ir fundamentāli svarīgi, lai spētu novērtēt un pilnvērtīgi adaptēties nākotnē gaidāmajām klimata pārmaiņām. Turpmāk šī apjomīgā projekta izstrādes gaitā ir plānots modelēt nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai līdz pat 2100. gadam. Pētījums tiks izstrādāts, balstoties uz jaunākā Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas (IPCC) Novērtējuma ziņojumā (AR5) pieņemtajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācijas izmaiņu scenārijiem.

Iegūtie rezultāti ļaus novērtēt līdzšinējās klimata izmaiņas kontekstā ar gaidāmajām nākotnes klimata izmaiņām, kas kalpos par atbalsta rīku, izvērtējot un izstrādājot priekšlikumus nepieciešamo pielāgošanās pasākumu nodrošināšanai dažādās tautsaimniecības jomās.

 


Latvijas Jūras telpiskā plānojuma 1.redakcijas sabiedriskā apspriešana

28.01.2016.

Š.g. 31. janvārī noslēdzas Jūras telpiskā plānojuma (JTP) 1.redakcijas un Vides pārskata projekta publiskā apspriešana, kuras ietvaros sabiedrības pārstāvji tika aicināti iesniegt komentārus, ieteikumus vai iebildumus par plānojumu un tā ietekmju novērtējumu. Sabiedriskās apspriešanas laikā norisinājās arī četras reģionālās sanāksmes, kurās interesenti, eksperti un nozaru pārstāvji varēja klātienē diskutēt par plānojumā noteikto.


Lai plašākai sabiedrībai skaidrotu jūras telpiskā plānojuma nepieciešamību un tā izstrādes procesu, plānojuma izstrādes ietvaros ir izveidots videomateriāls un izstrādātas informatīvas faktu lapas.

Videomateriāls pieejams šeit!

Faktu lapas pieejamas šeit!

Jūras telpiskā plānojuma 1.redakcija un Vides pārskata projekts un papildus informācija ir pieejama:

http://jurasplanojums.net/
/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=13487
https://twitter.com/jurasplanojums


Īstenots Divpusējās sadarbības fonda pieredzes apmaiņas pasākums Norvēģijā

19.10.2015.

2015. gada 6. – 7. oktobrī Oslo norisinājās Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. – 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” ietvaros finansēts pieredzes apmaiņas pasākums, kuru organizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar Norvēģijas Vides aģentūru (turpmāk – Aģentūra).

2015. gada sākumā VARAM uzsāka darbu pie Jūras telpiskā plānojuma Latvijas Republikas teritoriālajiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem izstrādes, kas norit projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” (turpmāk – Projekts) ietvaros. Šāda veida plānošanas dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi, tādēļ nozīmīgi ir iegūt zināšanas un pārņemt citu valstu pieredzi šādu dokumentu izstrādē. 

Pieredzes apmaiņas pasākuma mērķis bija Aģentūras zināšanu pārnese Latvijas ekspertiem par Jūras plānojuma izstrādes procesu un tā ieviešanas mehānisma izveidi. Pasākumā piedalījās 8 dalībnieki no Latvijas, kas pārstāvēja VARAM, biedrību “Baltijas Vides forums”, Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, un 7 dalībnieki no Norvēģijas, kas pārstāvēja Aģentūru un Norvēģijas Klimata un vides ministriju.

 

Pasākuma ietvaros Aģentūras speciālisti dalījās savā pieredzē un zināšanās par integrēto jūras apsaimniekošanas plānu izstrādi Norvēģijā, kas aizsākās 2009. gadā, un tiks pilnībā ieviesta 2021. gadā, kā arī par starpnozaru sadarbību ministriju un aģentūru līmenī, tiesisko regulējumu, jūras un piekrastes savstarpējās sasaistes nodrošināšanu, uzsverot ekosistēmu pieeju un valstij svarīgās tautsaimniecības jomas: naftas un gāzes ieguvi, kuģošanu, zivsaimniecību, ārzonas vēja parkus. Norvēģu speciālisti tika iepazīstināti ar Latvijas jūras telpiskās plānošanas sistēmu, tās veidošanas un ieviešanas posmiem, kā arī Jūras telpiskā plānojuma izstrādes gaitu, jūras telpas izmantošanas stratēģiskajiem scenārijiem un ekosistēmas pieejas pielietošanu plānojuma izstrādē.

Tā kā pasākums notika Projekta ietvaros, un jūras plānošanā liela nozīme ir klimata pārmaiņu ietekmēm gan uz ekosistēmām un sugām, gan tautsaimniecības sektoriem, tad norvēģu speciālisti un Latvijas eksperti dalījās savā pieredzē klimata risku izvērtējumā, politikas un lēmumu pieņemšanas procesā, zinātnieku iesaistē un pētījumu rezultātu izmantošanā, nodrošinājumā ar datiem un finansēm, atbildības sadalījumu. Jāatzīmē, ka Norvēģijā pielāgošanās klimata pārmaiņām problemātika lielā mērā ir pašvaldību atbildības joma, jo saistīta ar praktiskiem risinājumiem uz vietas.

Apmainoties pieredzēm, starp Latvijas un Norvēģijas speciālistiem raisījās produktīvas sarunas un diskusijas, kā arī tika nodibināti kontakti turpmākai sadarbībai.

Pasākums tika finansēts no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta Divpusējās sadarbības fonda līdzekļiem.

Pasākumā sniegtās prezentācijas pieejamas šeit.


Projekta ietvaros izsludināts iepirkums

07.08.2015.

2015. gada 24. jūlijā tika izsludināts VARAM publiskais iepirkums “Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana”. Iepirkuma nolikums un tehniskā specifikācija pieejama šeit.

Pētījuma īstenošana atbilst Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. – 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” mērķim – atbalstīt Latviju visaptverošas nacionālās klimata politikas izstrādē un Projekta mērķim – izstrādāt priekšlikumu Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai.

Pētījuma mērķis ir risku un ievainojamības novērtēšana, kā arī atbilstošu un izmaksu efektīvu pielāgošanās pasākumu identificēšana 6 dažādās jomās - būvniecības un infrastruktūras plānošana, lauksaimniecība un mežsaimniecība, civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzības plānošana, ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, veselība un labklājība.

Pētījumā plānotā analīze balstīsies uz datiem par klimata pārmaiņu esošajām tendencēm un nākotnes izpausmēm, to ietekmi uz atsevišķām Latvijas tautsaimniecības jomām. Šajā kontekstā viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir ekstremālās dabas parādības, un ar tām saistītie riski, kas var radīt lielus ekonomiskus zaudējumus gan konkrētām nozarēm, gan tautsaimniecībai kopumā, un apdraud iedzīvotāju veselību un labklājību. Lai atbildīgās institūcijas varētu pietiekami sagatavoties ekstremālu klimata parādību izpausmēm, savlaicīgi un efektīvi izplānot gan iespējamās preventīvās rīcības, gan nepieciešamo koordināciju katastrofu gadījumos, nepieciešams veikt klimata risku un to ietekmju novērtējumu atbilstoši noteiktajām rekomendācijām risku analīzē, kā arī ņemot vērā starptautiskos zinātniskos uzstādījumus un dokumentāciju.

Pētījumā iegūtie rezultāti tiks izmantoti Latvijas pielāgošanās monitoringa sistēmas indikatoru datubāzes izstrādē, kurā tiks ietverta informācija par klimata ietekmēm un klimata risku un ieguvumu novērtējums attiecīgajās jomās, lai turpmāk veiksmīgi izveidotu nacionālo pielāgošanās politikas un pasākumu sistēmu.

Publiskais iepirkums tiek veikts, lai nodrošinātu Projekta aktivitātes 2.3. "Tematiskie pētījumi, risku un ievainojamību novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana" īstenošanu.


Latvijas telpiskā plānojuma izstrādei veltīta konference

01.06.2015.

Projekta ietvaros š.g. 21. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar biedrību “Baltijas Vides Forums” jau 6. gadu pēc kārtas organizēja Eiropas Jūras dienai veltītu konferenci. Šī gada tēma tika veltīta Jūras telpiskā plānojuma izstrādei, plānošanas sniegtajām attīstības iespējām un izaicinājumiem.

Latvija pirmo reizi izstrādā savu Jūras telpiskā plānojumu, kas palīdzēs sabalansēt ekonomisko, sociālo un vides attīstību Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvi ekonomiskajā zonā.  Konferencē varēja uzzināt, kāpēc jūras telpa jāplāno, kā pie mums norit plānojuma izstrāde, kā arī smelties pieredzi no Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kuri arī pašreiz izstrādā šāda veida plānojumus.

Konferences dienaskārtība pieejama šeit.

Papildus informācija par plānojuma izstrādi ir pieejama:

http://jurasplanojums.net/
/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=13487
https://twitter.com/jurasplanojums

 


Jūras telpiskā plānojuma izstrāde

07.04.2015.

Projekta ietvaros norit aktīvs darbs pie “Jūras telpiskā plānojuma Latvijas Republikas teritoriālajiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem” izstrādes.

Jūras telpiskā plānojuma projekta izstrāde tika uzsākta 2015. gada 1. janvārī un ilgs līdz 2016. gada 29. februārim. Plānojuma projektu izstrādā un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtēšanas procesu veic biedrība „Baltijas Vides Forums”, pildot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dotos uzdevumus. Jūras telpiskā plānojuma izstrādes procesā notiek sadarbība ar „Latvijas Hidroekoloģijas institūtu” ekosistēmas pieejas pielietošanā un VAS „Latvijas Jūras administrācija” projekta grafiskās daļas un datu bāzes izstrādē.

Lai sekmētu atklātu un efektīvu sabiedrības līdzdalību Jūras telpiskā plānojuma izstrādes procesā, sabiedrībai ir nodrošinātas iespējas izteikt savus priekšlikumus un viedokli rakstiski, kā arī piedalīties reģionālajās sanāksmēs, diskusijās un Plānojuma projekta divās sabiedriskajās apspriešanās. Informācija par jau notikušajiem un plānotajiem pasākumiem Jūras telpiskā plānojuma ietvaros pieejama: http://jurasplanojums.net/.

Papildus informācija par Plānojuma projekta izstrādi ir pieejama:
/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=13487
https://twitter.com/jurasplanojums


Projekta otrā Vadības komitejas sēde

27.02.2015.

2015. gada 18. februārī Tonsbergā (Norvēģijā) norisinājās projekta otrā Vadības komitejas sēde, kuras laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā projekta īstenotājs kopā ar projekta partneriem – Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorātu, Valsts SIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru” un Zemkopības ministriju pārrunāja projekta ieviešanas progresu. Sēdes darba kārtībā bija jautājumi par aktivitāšu turpmāko īstenošanas gaitu, potenciālo norvēģu partneru iesaisti un devumu projekta aktivitāšu ieviešanā, kā arī tika pārrunāti 2015. gadā plānotie pieredzes apmaiņas semināri un publicitātes pasākumi.

 


08.12.2014.

Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar projekta “Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” mērķi, aktivitātēm un sagaidāmajiem rezultātiem, 2014. gada 26. novembrī norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizēta Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projektu atklāšanas konference.

Konferences ietvaros tika diskutēts par aktuālajiem Latvijas klimata politikas jautājumiem, turpmāko klimata politikas veidošanas attīstību un tās pilnveidošanas iespējām, kā arī par projektā jau paveikto un turpmāk plānoto.
 
Pasākumā piedalījās vietējie un ārvalstu projekta partneri, eksperti un zinātnieki, akadēmiskās un pārvaldes institūcijas, kuru darbs tieši vai netieši saistīts ar klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām, nevalstiskās organizācijas, mediju pārstāvji un citi interesenti.
 
Konference tika finansēta no programmas “Nacionālā klimata politika” projekta „Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” līdzekļiem.

Konferences video materiāli: 1. daļa
                                              2. daļa
                                              3. daļa
                                              4. daļa

Projekta konferences prezentācijas aplūkojamas šeit.

 


2014. gada 11. augustā tika izsludināts VARAM publiskais iepirkums „Jūras telpiskā plānojuma Latvijas Republikas teritoriālajiem un Eiropas Ekonomiskās Zonas ūdeņiem” projekta un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrāde.

Ar iepirkuma nolikumu var iepazīties šeit!

Publiskais iepirkums tiek veikts, lai nodrošinātu projekta aktivitātes 2.2. Jūras telpiskās plānošanas pētījumi īstenošanu.

Informācija par projekta aktivitāti:

Galvenais uzdevums ir izstrādāt jūras telpiskā plānojuma projektu, kas noteiks valsts intereses un iespējamos attīstības scenārijus jūras telpai un tai pieguļošajai sauszemes daļai, kā arī šīs telpas izmantošanas nosacījumus, izvērtējot klimata pārmaiņu ietekmi un riskus.

Izstrādājot jūras plānojumu, tiks novērtēta klimata pārmaiņu ietekme uz dažādiem ar jūras un tai piegulošo sauszemes teritoriju izmantošanu saistītiem tautsaimniecības sektoriem, kā arī izstrādāti risinājumi, lai maksimāli mazinātu klimata pārmaiņu draudus šo sektoru attīstībai.
Piemēram:
- Enerģētika – ekstrēmo laikapstākļu radītais apdraudējums enerģētikas infrastruktūrai;
- Transports – vētru biežuma pieaugums;
- Zivsaimniecība – zivīm nozīmīgu biotopu stāvokļa pasliktināšanās, zivju resursu krājas samazināšanās mainīgo vides faktoru ietekmē, invazīvo sugu draudi vietējām sugām u.c.;
- Vide – krasta un vēja erozijas pastiprināšanās, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, jūras eitrofikācija.

Jūras plānojuma ietvaros tiks veikta arī atjaunojamo energoresursu potenciāla izvērtēšana, kas veicinās to izmantošanu un īpatsvara palielināšanu Latvijas energoresursu bilancē.

Jūras plānojums tiks sagatavots, klimata pārmaiņu kontekstā izvērtējot datus un informāciju par esošo jūras izmantošanu, īpašas nozīmes teritorijām un objektiem, jūras vides stāvokli, hidrogrāfiju, kā arī tendencēm jūras telpas izmantošanā dažādos tautsaimniecības sektoros un mērķiem, kas izriet no nozaru attīstības plānošanas dokumentiem. Jūras plānojuma sagatavošanas gaitā apkopotā informācija kalpos par pamatu jūras zonējuma izstrādei.

Projektā paredzētas šādas galvenās darbības un rezultāti:

1) Jūras telpiskā plānojuma projektu izstrāde, kuras ietvaros tiks sagatavota:
    a) Stratēģiskā teksta daļa;
    b) Grafiskā daļa jeb zonējums;
    c) Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums.

2) Ekosistēmas pieejas pielietošana plānošanas procesā, ko nodrošinās Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) eksperti. Ekosistēmas pieeja nodrošina, ka plānošanas procesā tiek ņemta vērā jūras vides informācija un attiecīgās ekosistēmas pastāvēšanai nepieciešamie nosacījumi. Ekosistēmas pieejas pielietošana sekmē jūras resursu racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām. LHEI, sadarbojoties ar jūras telpiskā plānojuma izstrādātājiem un atbildīgo ministriju (VARAM), izstrādās ziņojumu par ekosistēmu pieeju jūras telpiskā plānojuma sagatavošanā.

3) Lai nodrošinātu jūras telpiskā plānojuma atbilstību esošajiem normatīvajiem aktiem un nodrošinātu efektīvu sadarbību ar iesaistītajām institūcijām, VARAM piesaistīs ekspertus, kurš arī uzraudzīs plānojuma izstrādes procesu un nodevumu kvalitāti.

Jūras plānojuma izstrādē tiks nodrošināta kompleksa pieeju sociālo, ekonomisko un vides un klimata pielāgošanās pārvaldības jautājumu risināšanā. Plānošanas procesā:
- noteiks jūras izmantošanu un prioritātes jūrā, ņemot vērā arī atjaunojamās enerģijas ieguvi;
- veicinās pāreju no sektorālas jūras telpas regulēšanas un kontroles uz integrētu jūras plānošanu, kas noteiks labākos tehniski un ekonomiski pamatotus risinājumus, lai sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām;
- stiprinās dažādu nozaru interešu saskaņotību un sinerģiju, lai racionālāk un daudzpusīgāk izmantotu jūras telpu;
- mazinās iespējamos zaudējumus jūras ekosistēmām, veicot potenciālo slodžu ietekmes analīzi plānotām darbībām jūrā klimata pārmaiņu ietekmē;
- sakārtos un padarīs caurskatāmu sektoru interešu saskaņošanu;
- tiks veicināta krasta erozijas mazināšana, kas ir viena no būtiskajiem klimata pārmaiņu pastiprinātajām problēmām Latvijas piekrastē;
- nodrošina jūras datu un informācijas integrētu izmantošanu.

Aktivitātes īstenošanu nodrošina projekta īstenotājs VARAM sadarbībā ar LHEI.
Norvēģijas partneris DSB aktivitātes ietvaros piesaistīs ekspertus, kas sniegs atbalstu aktivitātes īstenošanā, kā arī veiks rezultātu izvērtējumu pēc aktivitātes pamata īstenošanas.


Resursi par jūras telpisko plānošanu atrodami šeit! 


2014. gada 28. jūlijā notika projekta pirmā Vadības komitejas sēde, kurā tikās projekta īstenotāja VARAM un projekta partneru pārstāvji. Sēdes darba kārtībā bija jautājumi par projekta aktivitāšu īstenošanu, publicitātes pasākumiem un turpmāko sadarbību.

Pielikumā skat. Vadības komitejas sēdes prezentāciju

 


Projektu īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar projekta partneriem – Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorātu, valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un Zemkopības ministriju.

Projekta budžets ir 1 209 305 EUR.

Projekts tiek īstenots laikā no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 30. aprīlim.

Projekta mērķis ir izstrādāt priekšlikumu Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai.

Galvenās projekta mērķa grupas ir ministrijas, kā arī citas valsts institūcijas, zinātniskie nodibinājumi, izglītības iestādes un pašvaldības.

 

Projekta iznākuma rādītāji:

  • Izstrādāts klimata pārmaiņu ietekmes un pielāgošanās scenārijs 2050.-2100.gadam;
  • Izstrādāti 13 ziņojumi par rādītājiem, riskiem un pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

 

Projekta galvenās aktivitātes un apakšaktivitātes:

1.      Klimata pārmaiņu ietekmes un pielāgošanās scenārija izstrādāšana 2050.–2100.gadam un esošo un potenciālo zinātnisko datu noteikšana pielāgošanās monitoringa sistēmai:

1.1.   Klimata pārmaiņu un ietekmju scenāriju izstrāde laikposmam līdz 2100. gadam;

1.2.   Pielāgošanās monitoringa sistēmas indikatoru datubāzes izstrāde.

 

2.      Integrēto klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumu pētniecība un to ietekmes izpēte un nepieciešamo pielāgošanās pasākumu noteikšana visjutīgākajām nozarēm:

2.1.   Plūdu riska karšu izstrāde Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabaliem;

2.2.   „Jūras telpiskā plānojuma Latvijas Republikas teritoriālajiem un EEZ ūdeņiem” projekta un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde;

2.3.   Tematiskie pētījumi, risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana šādās jomās:

2.3.1. būvniecība un infrastruktūras plānošana;

2.3.2. lauksaimniecība un mežsaimniecība;

2.3.3. civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzības plānošana;

2.3.4. ainavu plānošana un tūrisms;

2.3.5. bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi;

2.3.6. veselība un labklājība.

2.4.   Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrāde;

2.5.   Nacionālā klimata pārmaiņu un pielāgošanās tiešsaistes portāla izveide.

 

Projekta ietvaros tiks organizētas 3 konferences, kā arī 5 semināri.

 

Informācija par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu: www.eeagrants.lv

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 




 
Padoms:
Balso par vienu no variantiem klikšķinot uz tā, vai skaties aptaujas rezultātus.
        
Darba laiks
Pr - Pt: 8.30:17.00
VARAM adrese:
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons:+371 67026533
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota:
21.04.2018
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta