Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 
 
Publikācijas un pētījumiPublikācijasPublikācijas investīciju jomā
 
 
 
Vides ministrijas Investīciju programma, 2005-2009

Ievads

 Investīciju programma izstrādāta, ievērojot prioritātes, kas noteiktas “Nacionālajā vides politikas plānā, 2004 — 2008”, un paredzot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu pieejamību u.c. iespējas, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. Galvenais programmas uzdevums ir nodrošināt vides likumdošanas prasību ieviešanu un Pievienošanās ES līgumā ietverto saistību izpildi vides aizsardzības jomā.

 Lielākajā daļā Latvijas apdzīvoto vietu netiek nodrošināti kvalitatīvi, vides aizsardzības prasībām atbilstoši ūdenssaimniecības (dzeramā ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana un attīrīšana) un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi. Daudzu pašvaldību apkures sistēmas darbina neefektīvas iekārtas, kas izmanto kurināmo ar augstu sēra saturu, radot piesārņojumu un nespējot nodrošināt siltumapgādi nepieciešamajā kvalitātē. Nevienmērīga sociālās infrastruktūras attīstība un ierobežota sabiedrisko pakalpojumu pieejamība īpaši lauku rajonos un mazpilsētās padara tos nepievilcīgus dzīvošanai un uzņēmējdarbībai. Lai nodrošinātu kvalitatīvus, vides aizsardzības prasībām atbilstošus pakalpojumus, nepieciešamas investīcijas kā notekūdeņu savākšanas/attīrīšanas un ūdensapgādes, tā arī sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes infrastruktūrā.

 Patlaban aptuveni 8,7% Latvijas teritorijas ir iekļautas dažāda aizsardzības režīma aizsargājamās teritorijās, taču, lai nodrošinātu ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzību, kas tiek prasīts ES direktīvās, aizsargājamo teritoriju platība varētu palielināties līdz 10% no valsts teritorijas. Cita starpā, tas nozīmē papildu ieguldījumus aizsargājamajās dabas teritorijās, lai nodrošinātu aizsardzības režīmu ievērošanu.

 Iepriekšējās saimnieciskās un militārās darbības rezultātā Latvijā palikušas intensīvā piesārņojuma zonas, no kurām piesārņojums izplatās gan gruntsūdeņos, gan virszemes ūdeņos, gan pazemes ūdeņos, apdraudot iedzīvotāju veselību. Daudzām teritorijām nav iespējams noteikt par piesārņojumu juridiski atbildīgās personas, turklāt daļa šo teritoriju nonākušas pašvaldību pārziņā, kam nav līdzekļu piesārņoto teritoriju sanācijai.

 Lai ieviestu likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” normas, vispirms nepieciešams nodrošināt Salaspils kodolreaktora likvidāciju un demontāžu, kā arī radioaktīvo atkritumu apglabāšanu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijām.

Likuma “Par piesārņojumu” ieviešanā būtiska nozīme ir ražošanas procesu un produktu nelabvēlīgās ietekmes uz vidi un cilvēku veselību samazināšanai. Ražošanas uzņēmumos nepieciešams nodrošināt ekonomisku enerģijas resursu un izejvielu patēriņu, kā arī veicināt tīrākas ražošanas principu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanu.

Vides ministrija par nozares prioritārajām investīciju apakšprogrammām 2005.-2009. gadam izvirzījusi šādas apakšprogrammas:

  • Ūdenssaimniecības attīstība,
  • Sadzīves atkritumu apsaimniekošana,
  • Bīstamo atkritumu apsaimniekošana,
  • Aizsardzība pret jonizējošo starojumu un kodoldrošība,
  • Dabas aizsardzība,
  • Piesārņoto teritoriju sanācija,
  • Tīrāka ražošana un labākie tehniskie paņēmieni,
  • Gaisa aizsardzība,
  • Vides aizsardzības institūciju stiprināšana.

 

1. tabula.

Plānotā finansējuma sadalījums atbilstoši vides investīciju apakšprogrammām, milj. LVL

 

Apakšprogramma

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

Kopā

Ūdenssaimniecības attīstība

47,00

53,50

58,83

62,74

60,32

282,39

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana

6,13

10,37

8,28

4,83

2,06

31,67

Bīstamo atkritumu apsaimniekošana

3,67

3,71

3,27

2,16

0,50

13,30

Aizsardzība pret jonizējošo starojumu un kodoldrošība

2,53

6,10

7,91

3,83

0,70

21,06

Dabas aizsardzība

3,83

3,33

0,95

0,46

0,00

8,57

Piesārņoto teritoriju sanācija

0,00

0,00

4,55

4,75

4,75

14,05

Tīrāka ražošana un labākie tehniskie paņēmieni

0,04

0,05

0,06

0,00

0,00

0,15

Gaisa aizsardzība

0,95

3,87

6,25

12,58

0,00

23,65

Vides aizsardzības institūciju stiprināšana

4,90

1,48

0,97

0,33

0,33

8,01

KOPĀ

69,05

82,41

91,07

91,67

68,66

402,86

 

2. tabula.

Plānotā finansējuma sadalījums atbilstoši finanšu avotam, milj. LVL

 

Finanšu avots

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

Kopā

Kohēzijas (ISPA) fonds

33,37

24,84

10,52

2,93

0,00

71,66

ERAF1

10,32

8,10

3,42

0,00

0,00

21,84

Kohēzijas fonds

3,28

26,88

59,90

75,65

64,27

229,98

LIFE programma2

1,72

1,68

0,19

0,00

0,00

3,59

Transition Facility

0,98

0,05

0,03

0,00

0,00

1,06

Eiropas Kopiena

0,62

0,00

0,62

0,00

0,00

1,23

SAEA3

0,30

0,50

1,10

0,60

0,05

2,55

Kopā ārvalstu finanšu palīdzība, milj. LVL

50,58

62,06

75,78

79,18

64,32

331,91

Valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, milj.LVL

18,34

20,22

15,26

12,49

4,35

70,66

Valsts pamatbudžeta dotācija īpašiem mērķiem, milj. LVL

0,13

0,13

0,03

0,00

0,00

0,29

KOPĀ, milj. LVL

69,05

82,41

91,07

91,67

68,66

402,86

 

Programma izstrādāta pamatojoties uz:

  • Kohēzijas fonda stratēģiju vides sektoram, 2004-2006;
  • Attīstības plānu un tā Programmas papildinājumu, 2004-2006;
  • ES direktīvas 91/271/EEC "Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu" specifisko ieviešanas un finansēšanu plānu;
  • ES direktīvas 98/83/EC "Par dzeramā ūdens kvalitāti" specifisko ieviešanas un finansēšanas plānu;
  • ES direktīvas 1999/31/EC "Par atkritumu poligoniem" specifisko ieviešanas un finansēšanas plānu;
  • ES direktīvas 91/689/EEC “Par bīstamajiem atkritumiem” specifisko ieviešanas un finansēšanas plānu.

Piezīme: investīciju apjomu atbilstoši plānošanas reģioniem nevar norādīt, jo ūdenssaimniecības infrastruktūras projekti grupēti atbilstoši upju baseiniem, atkritumu apsaimniekošanas projekti — atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, savukārt bīstamo atkritumu, kodoldrošības un aizsardzības pret jonizējošo starojumu, kā arī vides aizsardzības institūciju stiprināšanas projekti attiecas uz visu Latvijas teritoriju.

 

1 ERAF-Eiropas Reģionālās attīstības fonds
2 LIFE-Eiropas Kopienas Finanšu instruments videi (The Financial Instrument for the Environment)
3 SAEA-Starptautiskā atomenerģijas aģentūra

 

Apakšprogramma

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

Kopā

Ūdenssaimniecības attīstība

47,00

53,50

58,83

62,74

60,32

282,39

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana

6,13

10,37

8,28

4,83

2,06

31,67

Bīstamo atkritumu apsaimniekošana

3,67

3,71

3,27

2,16

0,50

13,30

Aizsardzība pret jonizējošo starojumu un kodoldrošība

2,53

6,10

7,91

3,83

0,70

21,06

Dabas aizsardzība

3,83

3,33

0,95

0,46

0,00

8,57

Piesārņoto teritoriju sanācija

0,00

0,00

4,55

4,75

4,75

14,05

Tīrāka ražošana un labākie tehniskie paņēmieni

0,04

0,05

0,06

0,00

0,00

0,15

Gaisa aizsardzība

0,95

3,87

6,25

12,58

0,00

23,65

Vides aizsardzības institūciju stiprināšana

4,90

1,48

0,97

0,33

0,33

8,01

KOPĀ

69,05

82,41

91,07

91,67

68,66

402,86

 

Pievienotie faili:
 
Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 

 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
05.06.2020
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta