Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Padoms:
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 



 
Starptautiskā sadarbībaIemaksas starptautiskajās organizācijās
 
 
 
Iemaksas starptautiskajās organizācijās 2016

Organizācijas nosaukums

Valsts ieguvumi no dalības organizācijā

Mērķis dalībai organizācijā

 

Saite uz organizācijas

mājas lapu

Apstiprināta iemaksas summa  euro

2016. gada budžetā

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām

 

Dalība cieši saistīta ar dalību ES.

Jau kopš 2009.gada tiek spriests par flourogļūdeņražu (hydrofluorocarbons, HFC, saukti arī par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm jeb F-gāzēm) iekļaušanu MP tvērumā. HFC ir vielas, kas arvien plašāk tiek izmantotas kā aukstuma aģenti aizstājot ozona slāni noārdošos aukstuma aģentus. HFC nav ozona slāni noārdošas vietas, bet tiem piemīt siltumnīcefekta potenciāls.

Latvijā kā ES dalībvalstī jau ir spēkā F-gāzu regula (ES 517/2014), kas paredz fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošanas samazināšanu- tieši to, par ko patlaban diskutē Monreālas protokola ietvaros

http://www.multilateralfund.org/default.aspx

94 986

 

Apvienoto Nāciju Organizācija konvencija (ANO) par klimata pārmaiņām Kioto protokols, Iemaksa Kioto elastīgo mehānismu darbībai

Dalība UNFCCC, sniedz iespēju piedalīties un ietekmēt sarunas starptautiskajā  (pasaules) līmenī.

Latvija ir ratificējusi Konvenciju un tās Kioto protokolu, pilntiesīgi uzņemoties šajos starptautiskajos dokumentos noteiktās saistības. Latvija veic pasākumus Konvencijas un Kioto protokola saistību izpildei, ieviešot gan starptautisko, gan ES noteikto, gan nacionālo klimata politiku. ES aktuālās emisiju samazināšanas un ierobežošanas saistības noteiktas Kioto protokola Dohas grozījumos – 1. pielikuma (Annex I) B daļā. ES un tās dalībvalstis ir vienojušās, ka Kioto protokola 2. Saistību periodā noteiktās saistības tās pildīs kopīgi, atbilstoši Kioto protokola 4. pantam.

http://unfccc.int/2860.php

13 200

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

"Ženēvas konvencija "Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos", Protokols pie šīs konvencijas)

 

Ņemot vērā, ka Latvija pārrobežu piesārņojuma kontekstā lielā mērā ir saņēmējs, dalība šajā starptautiskajā nolīgumā ir pietiekami svarīga.

 

1985.gada protokols par ilgtermiņa finansēšanas un sadarbības programmu gaisa piesārņotāju pārrobežu pārneses lielos attālumos monitoringam un novērtēšanai Eiropā (EMEP protokols) Iemaksas konvencijas budžetā par šo pozīciju ir niecīgas - ap 2 600 USD.

1985.gada protokols par sēra emisiju un to pārrobežu plūsmu samazināšanu.

1994.gada protokols par gaistošo organisko savienojumu emisijām un to pārrobežu plūsmām

1994.gada protokols par tālāku sēra emisiju samazināšanu.

1998.gada protokols par noturīgajiem organiskajiem savienojumiem (POPšu protokols

1998.gada protokols par smagajiem metāliem

1998.gada protokols par slāpekļa oksīdiem un to pārrobežu plūsmām.

1999.gada protokols par paskābināšanās, eitrofikācijas un troposfēras ozona izskaušanu (Gēteborgas protokols).

Iemaksas Ženēvas konvencijas pamatbudžetā ir nelielas, lielākās izmaksas noteikti ir konvencijas prasību nodrošināšanai- pirmkārt valsts saistību izpildei pret emisijām un otrkārt- monitoringam un aprēķiniem (personāls LVĢMC

 

Saistīta ar četrām ES direktīvām par emisiju "griestiem", rūpniecisko piesārņojumu, sadedzināšanas iekārtām un gaistošiem organiskiem savienojumiem krāsās. Kopējā ziņošanas sistēma (saskaņā ar konvencijas izstrādātām vadlīnijām) par valstu emisiju kopējiem apjomiem ES un Konvencijai

 

 

http://www.unece.org/env/lrtap/status/lrtap_s.html 

 

 

3 330

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā (Eirobat)

ES saistības sikspārņu saglabāšanā

Līgums sadarbībai visu 53 Eiropā sastopamo sikspārņu sugu aizsardzībai. Visas mūsu sugas īpaši aizsargājamas, gandrīz visas migrē.

 

http://www.eurobats.org/

1 000

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)Vašingtonas konvencija par tirdzniecību ar apdraudētām sugām (CITES) EU-TWIX,

Dalība CITES konvencijā nodrošina iespēju ietekmēt tādu lēmumu pieņemšanu, kas var ietekmēt Latvijā apdraudēto sugu aizsardzību un privātā sektora pārstāvju intereses, kas savā uzņēmējdarbībā izmanto apdraudētās sugas, kā arī atvieglo šādiem uzņēmējiem izplatīt savus produktus starptautiskajā tirgū.

 

 

Atbalsts EU-Twix datubāzes uzturēšanai ir viena no 2016.gadā apstiprinātā Eiropas Savienības rīcības plāna savvaļas sugu nelegālās tirdzniecības apkarošanai darbība, par kuru Latvijas nacionālajā pozīcijā izteikts atbalsts.

Latvija ir viena no 180 konvencijas dalībvalstīm. Kā CITES dalībvalsts Latvija var iesaistīties lēmumu pieņemšanā par apdraudēto vietējo sugu un svešzemju sugu starptautiskās tirdzniecības regulēšanu, tādā veidā veicinot gan dabas aizsardzības, gan sociālekonomisko mērķu sasniegšanu nacionālā un globālā mērogā.

Dalība EUTWIX Dalība nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp CITES ieviešanā iesaistījām iestādēm Eiropā, veicina aizturēto CITES īpatņu identificēšanu, kontroles pasākumu efektivitātes un reaģēšanas ātruma paaugstināšanu.

 

http://www.eutwix.org/

 

https://www.cites.org/

 

4 405

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību, IPBES

Dalība konvencijā nodrošina iespēju iesaistīties dabas aizsardzības politikas veidošanā starptautiskā mērogā, tostarp, sekmējot tādu nacionāli svarīgu dabas aizsardzības problēmu risināšanu, kas prasa pārrobežu sadarbību. Kā konvencijas dalībvalsts Latvija var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē ne tikai dabas aizsardzību, bet arī lauksaimniecības, mežsaimniecības, enerģētikas, transporta un citas tautsaimniecības nozares.

 

 

 

 

 

Likums Par 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību pieņemts LR Saeimā 1995. gada 8.septembrī.

Šīs konvencijas uzdevumi, kas veicami saskaņā ar tajā ietvertajiem atbilstošajiem nosacījumiem, ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana un godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu.

Konvencija ir pamatā visas dzīvās dabas saglabāšanai ES gan arī nacionālā līmenī.

 

Līdzdalība IPBES darbā dod tiešāku pieeju informācijai, rada labākas sadarbības iespējas un sekmē pilnvērtīgāku izpratni par dabas daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātni un politiku, ko attiecīgi tālāk var izmantot nacionālajā vides politikā.

IPBES fondu veido brīvprātīgas iemaksas. IPBES oficiāli nodibināta 2012.gadā kā neatkarīga ANO valstu organizācija, lai pilnveidotu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes izmantošanu dabas aizsardzības politikā.

 

https://www.cbd.int/

 

http://www.ipbes.net/

12 800

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

Ramsāres konvencija par mitrainēm

 

Tikai konvencijas dalībvalstis var noteikt starptautiskās nozīmes mitrājus, un šāds statuss var palīdzēt piesaistīt finansējumu konkrēto teritoriju aizsardzības nodrošināšanai un apsaimniekošanai. Latvijā ir noteiktas 6 šādas teritorijas. Dalība konvencijā atvieglina starptautiskās sadarbības nodrošināšanu gadījumos, kad nepieciešama pārrobežu sadarbība mitrāju aizsardzībai.

Latvija ir viena no 169 konvencijas dalībvalstīm.  Mērķis dalībai konvencijā ir iesaiste starptautiska mēroga lēmumu pieņemšanā, lai nodrošinātu visa veida mitrāju aizsardzību un saprātīgu izmantošanu.

http://www.ramsar.org/

2 365

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

 Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību

 

ES saistības

Līgums aktualizē migrējošo sugu saglabāšanas nozīmīgumu un šim mērķim lietojamo pasākumu saskaņošanu starp areāla valstīm, un, kur tas iespējams un ir mērķtiecīgi, sevišķu uzmanību veltījot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicot individuālā kārtā vai sadarbībā atbilstošus pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to dzīves vides saglabāšanai.

http://www.cms.int/

2 418

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Konvencija cīņai pret tuksnešu paplašināšanos

Valsts prestižs; nav augsnes direktīvas caur, kuru īstenot konvenciju, esam konvencijas 5.pielikuma valsts un neesam atrisinājuši jautājumu ar nacionālo Programmu zemes degradācijas novēršanai, kas sagatavota ar ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta „Latvijas kapacitātes nodrošināšana ANO konvencijas „Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju” ieviešanai” atbalstu.

 

Mērķis ir zemes degradācijas novēršana un/vai tās samazināšana, kā arī daļēji degradēto zemju rehabilitācija. Iestāšanās mērķis bija īstenojot Konvencijas noteiktās prasības veicināt augsnes degradācijas samazinošu un citu vidi saudzējošu lēmumu pieņemšanu un aktivitātes, videi nekaitīgu vielu un tehnikas izmantošanu u.c.

http://www.unccd.int/en/about-the-convention/Pages/About-the-Convention.aspx

3 362

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

Bāzeles konvencija par bīstamo atkritumu pārvietošanu

Jāņem vērā, ka Eiropas Savienība ir minētās konvencijas puse, tāpēc Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāturpina dalība Bāzeles konvencijā.

Dalība šajā starptautiskajā līgumā ir nepieciešama, jo šā līguma nosacījumi ir piemērojami atkritumu eksportam, importam un tranzītam no trešajām valstīm, citi normatīvie akti šādu regulējumu nesatur. Visas ES dalībvalstis un Eiropas Savienība ir konvencijas puses.

 

http://www.basel.int /

2 808

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

Orhūsas konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem

 

Latvija iespējas ietekmēt Konvencijas un Protokola darbu starptautiskā līmenī. Vienlaikus Latvijai saglabāsies lielākā daļa saturisko saistību, kas izriet no Konvencijas un Protokola, jo šīs saistības pārņem arī attiecīgi Eiropas Savienības tiesību akti. Proti, arī Eiropas Savienība ir Konvencijas un Protokola puse. Dalība Konvencijā un Protokolā palīdz nodrošināt Latvijas atbilstību Konvencijas, Protokola un ES tiesību prasībām. Dalības pārtraukšana nebūtu izdevīga, jo mazinātu Latvijas ietekmi starptautiskā līmenī, bet saglabātu lielāko daļu saturisko pienākumu, par kuriem turpmāk starptautiskā līmenī vienotos citas valstis.

Konvencijā un Protokolā ir noteikts nodrošināt sabiedrības tiesības iegūt informāciju, piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

http://ec.europa.eu/environment/aarhus/ 

3 000

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem

 

Valstī ir ierobežojumu kontrole attiecībā uz bīstamajām vielām, nesniedzot informāciju par to bīstamību un drošu izmantošanu tādējādi apdraudot cilvēku veselību un vidi.

Aizsargāt cilvēku veselību un vidi pret potenciālo kaitējumu un veicināt bīstamo vielu lietošanu videi draudzīgā veidā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu starp valstīm.

http://www.pic.int/

1 524

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

Vides programma (Āfrikas – Eirāzijas ūdensputnu trasta fonds un Vides fonds)

ES saistību izpilde.

 

Līgums aktualizē migrējošo sugu saglabāšanas nozīmīgumu un šim mērķim lietojamo pasākumu saskaņošanu starp areāla valstīm, un, kur tas iespējams un ir mērķtiecīgi, sevišķu uzmanību veltījot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicot individuālā kārtā vai sadarbībā atbilstošus pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to dzīves vides saglabāšanai

http://www.unep-aewa.org/

52 610

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)Stokholmas konvencija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

Valstī varēs ražot un lietot noturīgos organiskos piesārņotājus, tādējādi apdraudot cilvēku veselību un vidi.

 

Organizācijas mērķis ir pasargāt cilvēku veselību un vidi no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem

http://chm.pops.int/default.aspx

3 091

 

Baltijas jūras reģiona dienaskārtība 21.gs.

BJVP praktiskā sadarbība norit ekspertu grupās un citos sadarbības ietvaros, (Baltijas jūras monitorings, Ilgtspējīga attīstība, Kodoldrošības un radiācijas drošības u.c.) tādējādi dalības pārtraukšana nebūtu izdevīga

 

Baltija 21’’ ir rīcības programma sadarbības realizācijai ilgtspējīgas attīstības jomā Baltijas jūras valstu reģionā, kuru veido 11 valstis - Dānija, Somija, Vācija, Norvēģija, Polija, Krievija, Zviedrija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Islande. Kā sadarbības partneris ir arī Eiropas Komisija. Baltija 21 ir iesaistītas arī starptautiskās finanšu institūcijas, biznesa asociācijas, reģionālās sadarbības organizācijas, vides nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. “Baltija 21” pamatuzdevums ir sasniegt ilgtspējīgu attīstību reģionā 30 gadu perspektīvā

http://www.baltic21.org/

9 853

 

Starptautiskā atomenerģijas aģentūra

SAEA dalībvalstis ir visas attīstītās valstis, kas veicina radiācijas drošību un kodoldrošību Pasaulē.

Izstājoties no SAEA, Latvijai iespējams piedalīties starptautiskās tehniskās palīdzības projektos, kas nodrošina, tanī skaitā Latvijas institūciju ekspertu apmācības radiācijas drošības jomā. Tā ir gandrīz vienīgā iespēja iegūt šāda veida apmācību, ievērojot, ka Latvijā netiek nodrošinātas šādas apmācības, kā arī nebūs iespējams saņemt dažāda veida aprīkojumu radiācijas drošības jomā

Darbības mērķis: kodolieroču un kodolmateriālu neizplatīšana un atomenerģijas izmantošanas veicināšana miermīlīgiem mērķiem enerģētikā, medicīnā, lauksaimniecībā un labklājības veicināšanai, tai skaitā atbalstīt kodolenerģijas pētniecību un izmantošanu; veicināt zinātnes attīstību un valstu ekspertu apmācību; kontrolēt kodolmateriālu izmantošanu; koordinēt un atbalstīt dažādu tehnisko projektu īstenošanu. SAEA darbojas praktiski visu kodoldrošības un radiācijas drošības jautājumu risināšanā, piemēram, radioaktīvo atkritumu droša apsaimniekošana, personāla un pacientu drošība radiācijas izmantošana medicīnā, gatavība kodolavārijām, vides radioaktīvā piesārņojuma monitorings. Izdot daudzas publikācijas kodoldrošības un radiācijas drošības jomā, kā arī koordinē konvenciju un starptautisko līgumu kodoldrošības jomā izstrādi

https://www.iaea.org/

185 029

 

Eiropas Meteoroloģisko satelītu aģentūra (EUMETSAT)

 

 

Iespējas izmantot augstākās precizitātes satelītinformācija, ko savā darbā izmanto ES valstu meteoroloģiskie dienesti un kurai ir būtiska nozīme savlaicīgai brīdināšanai par bīstamām un stihiskām dabas parādībām, kā arī izstrādājot specializētās prognozes aviācijai un sniedzot nepieciešamo informāciju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

EUMETSAT  sniedz meteoroloģisko satelītu novērojumu datus operatīvā 24/7 režīmā. Novērojumu datu plašais pārklājums laikā un telpā ir īpaši nozīmīgs gadījumos, kad operatīvi nepieciešams sekot līdzi straujām laika apstākļu izmaiņām. Augstā izšķirtspēja ir būtiska, analizējot ļoti lokālas sauszemes vai atmosfēras iezīmes, piemēram, lai novērtētu ledus izplatību un kuģu ceļu stāvokli Rīgas līcī un Baltijas jūrā, lai novērtētu applūdušās teritorijas pavasara palu laikā, lai apzinātu ar sniegu vai veģetāciju klātos apgabalus.

Dalība EUMETSAT ir sniegusi atbalsta funkcijas hidrometeoroloģijas nozares speciālistu kapacitātes paaugstināšanai Latvijā, regulāri katru gadu apmaksājot dalību vairākos treniņu pasākumus.

Izmantojot EUMETSAT datus un sniegto apmācību, LVĢMC ir attīstīti vairāki uz satelītdatiem balstīti pakalpojumi tautsaimniecības nozarēm, kā arī veiktas aktivitātes klimata pārmaiņu adaptācijas pasākumiem (risku apzināšanai un novēršanai), piemēram, monitorēts un sniegtas prognozes krasu vēja brāzmu, krusas, virpuļstabu, spēcīgu lietusgāžu, pērkona negaisa laikā, tādējādi sniedzot neatsveramu atbalstu civilās aizsardzības speciālistiem un valsts drošībai.

 

 

EUMETSAT ir 30 Dalībvalstis un 1 Sadarbības valsts - pasaules mērogs, jo ir intensīva sadarbība arī ar ASV (Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija), Japānu, Indiju un citām valstīm, turklāt dalība EUMETSAT ļauj mums piekļūt arī šo ārējo organizāciju datiem tiešsaistes režīmā

http://www.eumetsat.int/website/home/index.html

502 204

 

Helsinku Konvencija (HELCOM)

 

Attieksme pret starptautisko saistību izpildi un dalības maksas apmēru HELCOM budžetā var ietekmēt Latvijas starptautisko prestižu un iespējas kā līdzvērtīgam partnerim piedalīties ES vides un reģionālās politikas procesos.

Latvija apzinās Baltijas jūras nozīmi piekrastes valstu labklājībai un ekonomiskajai izaugsmei, un HELCOM lomu Baltijas jūras reģiona stratēģisko mērķu panākšanā. Kā ES dalībvalsts Latvija nevar iebilst pret savu ieguldījumu Baltijas jūras reģiona vides stāvokļa uzlabošanā, tātad – pret dalības maksas pieaugumu principā. HELCOM aktivitātes Baltijas jūras reģionā un to sasaiste ar ES un globāla līmeņa politikām ir būtiski pieaugusi - vairākas ES direktīvas, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (turpmāk – direktīva), un politikas ir saistošas astoņām no deviņām HELCOM dalībvalstīm

http://www.helcom.fi/

89 458

 

Eiropas vidējā termiņa laika prognožu centrs (ECMWF)

 

Laika apstākļu prognozes, kā arī zinātniskās un tehniskās izpētes informāciju šo prognožu uzlabošanai.

 

 

ECMWF ir viens no līderiem pasaulē laika apstākļu prognožu modelēšanas jomā vidējā (prognozes 1-2 nedēļām uz priekšu) un ilgā (prognozes mēnesim un sezonai uz priekšu) termiņā. Tā kā šīs jomas attīstīšana prasa ļoti lielus finanšu, informācijas tehnoloģiju un zinātniskos resursus, lielākā daļā Eiropas valstu, kā arī valstis citviet pasaulē, ir apvienojušās, lai konsolidētu šos resursus un radītu augsta līmeņa tautsaimniecībai un izpētei nepieciešamos produktus. LVĢMC sadarbība ar ECMWF (un viņu augstās izšķirtspējas datiem un prognozēm, tehnoloģiskajiem risinājumiem un iespējām) ir viens no stūrakmeņiem visu LVĢMC pakalpojumu nodrošināšanā un starptautiskajā sadarbībā prognožu jomā.

Pateicoties ECMWF, LVĢMC realizēja Vienotās vides informācijas sistēmas (VVIS) projektu, ievērojami palielinājies prognožu un brīdinājumu kvalitāte, pieaudzis brīdinājumu savlaicīgums par bīstamām laika parādībām, analizē un izmanto ECMWF ERA klimatiskos reanalīzes datus COPERNICUS ietvaros (neaizvietojami klimata aktivitāšu veikšanā), izveidoja plūdu prognozēšanas un agrās brīdinājumu sistēmu Gaujas, Lielupes un Ventas baseiniem.

Izmantojot informāciju no ECMWF, LVĢMC attīsta pakalpojumus tautsaimniecības nozarēm, kuru realizēšana citādi nebūtu iespējama, piemēram:

Specializētā informācija Valsts drošības nodrošināšanai un preventīvo pasākumu veikšanai, sniedzot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (t.sk. Jūras meklēšanas un glābšanas dienestam – MRCC).

http://www.ecmwf.int/

82 473

 

 Vispasaules meteoroloģijas organizācija

(WMO)

Dalība WMO veicina Latvijas iekļaušanos plašā starptautiskā sadarbībā, sinhronizējot meteoroloģiskos un hidroloģiskos novērojumus un šiem mērķiem lietotās metodes un tehnoloģijas, kas ir vitāli svarīgi, izstrādājot laika prognozes, brīdinājumus par stihiskām un bīstamām dabas parādībām, tādējādi aizsargājot valsts iedzīvotājus un materiālās vērtības, kā arī sekojot klimata izmaiņām un radot iespējas to nākotnes prognožu izstrādāšanai

 

Latvija ir Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO jeb latviski PMO) locekle kopš 1992.gada.

Dalība PMO veicina Latvijas iekļaušanos plašā starptautiskā sadarbībā, sinhronizējot meteoroloģiskos un hidroloģiskos novērojumus un šiem mērķiem lietotās metodes un tehnoloģijas, kas ir nozīmīgi, izstrādājot laika prognozes, brīdinājumus par stihiskām un bīstamām dabas parādībām, tādējādi aizsargājot valsts iedzīvotājus un materiālās vērtības, kā arī sekojot klimata izmaiņām un radot iespējas to nākotnes prognožu izstrādāšanai.

 

http://www.wmo.int/pages/index_en.html

14 866

 

ES vides institūciju asociācija (IMPEL)

 

Eiropas Savienības direktīvās un regulās noteiktās prasības par starptautisko sadarbību, VVD iespējas konstatētās praktiskās vides likumdošanas ieviešanas problēmas/neprecizitātes komunicēt starptautiskā līmenī un kopā ar citu valstu praktiķiem virzīt to risinājumus uz Eiropas Komisiju vai citām starptautiskām organizācijām; nodrošināta vienota prakse vides normatīvo aktu ieviešanā un īstenošanā un vienots, augsts vides aizsardzības līmenis visās ES dalībvalstīs

Caur IMPEL aktivitātēm tiek īstenota Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam Informatīvā daļā ietvertā rīcība „Palielināt vides aizsardzības sistēmas kapacitāti visos līmeņos t.sk. nodrošināt vides institūciju kapacitātes pieaugumu atbilstoši tautsaimniecības attīstībai un vides riskiem, avārijām, kā arī nodrošināt apmācību un pieredzes apmaiņu vides aizsardzības prasību kontrolējošo iestāžu darbiniekiem.”

 

http://www.impel.eu/

5 000

 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Digitālās ekonomikas politikas komiteja

 

OECD noteiktās saistības un prasības

Digitālās ekonomikas politikas komitejā viens no aktuālākajiem tematiem, kam jāpievērš uzmanība ir jaunu OECD Kiberdrošības rekomendāciju izstrāde, kurā iekļauta jauna pieeja kiberdrošības risku izvērtēšanā, kas ietver plašāku skatījumu uz kiberdrošību, novērtējot arī tās ekonomisko un sociālo ietekmi. Svarīgi nacionālā mērogā izprast šo pieeju un būt gataviem to ieviest praksē

http://www.oecd.org/

10 800

 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas(OECD) Ķimikāliju komiteja

 

OECD noteiktās saistības un prasības

OECD Ķīmijas komitejas ietvaros darbojas 6 darba grupas, tās aptver vairāk nekā 20 OECD rekomendācijas, kur tieši VARAM ir lielākā kompetence. VARAM ir būtiski piedalīties Ķimikāliju komitejas un vismaz 3 tās darba grupu sanāksmēs kā pilntiesīgam dalībniekam

http://www.oecd.org/

10 800

 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas(OECD) papildus programma: Speciālā programma par Ķīmisko vielu kontroli (The Special programme on the Control of Chemicals Control of Chemicals)

OECD noteiktās saistības un prasības

Dalība programmā nozīmē iesaisti ekspertu darbā, t.sk. jauno ķīmisko vielu grupu (nanomateriāli u.c) izvērtēšanā, apgūt pieredzi politikas veidošanā - par lēmumu pieņemšanu bīstamo ķīmisko vielu aizstāšanā ar mazāk bīstamām, par ķīmisko vielu risku samazināšanu, ilgtspējīgas ķīmisko vielu pārvaldības attīstību.

 

http://www.oecd.org/

0

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas(OECD) papildus programma: Bioloģiska resursu pārvaldība ilgtspējīgai lauksaimniecības sistēmai (The OECD Programme: Biological Resource Management for Sustainable Agricultural Systems)

 

 

OECD noteiktās saistības un prasības

Līdzdalība šajā programmā sniegtu Latvijas zinātniekiem un vides / klimata politikas veidotājiem iespēju iepazīties ar jaunākajām tendencēm bioloģiskās daudzveidības  un tautsaimniecības interešu līdzsvarošanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodrošināšanas modernajās metodēs. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana globālā mērogā arvien vairāk tiek skatīta saistībā ar ekonomiskās attīstības mērķiem. Tai pat laikā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzība arvien vairāk no atsevišķu sugu / dzīvotņu aizsardzības virzās uz plašāku ekosistēmu funkcionēšanas izprašanu, sniegto pakalpojumu izvērtēšanu un to aizsardzību

http://www.oecd.org/

0

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 




 
Padoms:
Balso par vienu no variantiem klikšķinot uz tā, vai skaties aptaujas rezultātus.
        
Darba laiks
Pr - Pt: 8.30:17.00
VARAM adrese:
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons:+371 67026533
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota:
20.07.2018
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta