Tīmekļvietņu piekļūstamības vadlīnijas

Izstrādājot tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, tiešsaistes pakalpojumus un citus digitālos resursus, parasti pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ļoti šauram dizaina aspektam – šo resursu vizuālajai pievilcībai, atstājot novārtā jautājumus, kas attiecas uz to lietojamību. Tomēr tieši lietojamība nosaka to, cik kvalitatīva veidosies lietotāju mijiedarbība ar digitālo saturu. Turklāt pieredze liecina, ka arī lietojams digitāls saturs var būt pievilcīgs.

Digitālā satura lietojamību nosaka tā piekļūstamības līmenis, kas tiek vērtēts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām WCAG (Web Content AccessibillityGuidelines). To mērķis ir veicināt tādu digitālo resursu izveidi, ko bez jebkādiem ierobežojumiem varētu izmantot ikviens lietotājs. Jo uzskats, ka piekļūstamība ir saistoša tikai cilvēkiem ar dažādām veselības problēmām – redzes, dzirdes, kustību un garīgajiem traucējumiem, ir maldīgs. Digitālā satura piekļūstamību mūsdienās ierobežo arī daudzi citi faktori, piemēram, digitālā pratība un ierīču veiktspēja.

Regulējums attiecībā uz tīmekļvietņu piekļūstamības regulējumu

Digitālā satura piekļūstamības ierobežojumi ir tieši attiecināmi uz atsevišķu lietotāju diskrimināciju pēc noteiktām pazīmēm. Lai to novērstu, 2018. gada rudenī tika pieņemts Eiropas Savienības regulējums, kas nosaka, ka no 2020. gada 23. septembra piekļūstamām ir jābūt visām valsts institūciju tīmekļvietnēm un no 2021.gada 23.jūnija – mobilajām lietotnēm.

Ievērojot šī regulējuma prasības, ir izstrādāts arī Latvijas nacionālais standarts LVS EN 301549:2021 “IKT produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības”. Ar tā aktuālo versiju var iepazīties Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” tīmekļvietnē. Standarts, līdzīgi kā daudzi citi dokumenti, tiek regulāri pilnveidots, tāpēc vienmēr pievērsiet uzmanību dokumenta numuram, nosaukumam un apstiprināšanas datumam.

2019.gada 17.aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2019/882 - Eiropas Piekļūstamības akts (European Accessibility Act, EAA) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Tiesību akts tiks piemērots no 2025. gada 28. jūnija un attieksies uz noteiktām preču un pakalpojumu grupām, kā piemēram - datoriem, planšetdatoriem, viedtālruņiem un to operētājsistēmām, pašapkalpošanās termināļiem (bankomātiem, biļešu automātiem, rindas kārtas numuriņu automātiem u.c.). Direktīvas prasības būs saistošas arī publiskiem iepirkumiem, ja tiek iepirktas likuma darbības jomā ietilpstošās preces un pakalpojumi, t.sk. gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumi (piem., rūteri, modemi) un elektronisko sakaru pakalpojumi. Latvijā šobrīd ir izstrādāts likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”, kas vēl jāpieņem Saeimā.

Tīmekļvietņu piekļūstamības novērtējuma vadlīnijas

Šīs tīmekļvietņu piekļūstamības novērtējuma vadlīnijas ir izstrādātas ar mērķi nodrošināt tīmekļvietņu atbilstību piekļūstamības prasībām atbilstoši Eiropas Savienības regulējuma, kā arī iepriekš minētā standarta 9., 10. un 11. punktos norādītajām prasībām. To pamatā ir metodoloģija, kas ļauj gūt vispārīgu priekšstatu par tīmekļvietņu piekļūstamību, ņemot vērā WCAG vadlīniju 2.1 versijas AA līmeņa rekomendācijas.

Vadlīnijas paredzētas tīmekļvietnes izvērtēšanai 11 būtiskākajos piekļūstamības aspektos un novērtējums ir uzskatāms par atbilstošu Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr.445 “Kārtība, kādā iestāde ievieto informāciju internetā” prasībām, jo tā ietvaros pastiprināta uzmanība tiek pievērsta četriem piekļūstamības pamatprincipiem. Tie paredz, ka digitālajam saturam ir jābūt:

• uztveramam (attēlu, multimediju satura un cita digitālā satura atspoguļošanas alternatīvu pieejamība);
• darbināmam (iespēja piekļūt digitālajam saturam un izmantot to brīvi – ne vien ar datorpeli, bet arī ar tā dēvētajām palīgtehnoloģijām, piemēram, TAB taustiņu);
• saprotamam (digitālā satura atspoguļošana vienkāršā valodā, lai tas būtu saprotams ikvienam lietotājam, arī cilvēkiem ar dažādiem uztveres traucējumiem);
• robustam (iespēja salāgot digitālo saturu ar dažāda veida iekārtām, piemēram, ekrāna lasīšanas ierīcēm, viedtālruņu virtuālajiem balss asistentiem un u.tml.).

Lai gūtu visaptverošu priekšstatu par tīmekļvietnes piekļūstamību, ir jāveic pilnvērtīga tās izvērtēšana atbilstoši visām WCAG 2.1 vadlīniju prasībām, kas paredz automatizēto un lietotāju testu izmantošanu.

Veicot tīmekļvietņu piekļūstamības novērtējumu, svarīgi rūpīgi sekot līdzi šajās vadlīnijās aprakstīto piekļūstamības aspektu pārbaudes instrukcijām. Lai būtu vieglāk izvērtēt, vai un cik piekļūstams ir katrs no aspektiem, kas ir jāpārbauda šī novērtējuma ietvaros, pirms sākt testēšanu, vērts iepazīties ar labās prakses piemēriem šo aspektu piekļūstamības nodrošināšanā.

Veicot piekļūstamības izvērtējumu, rezultātus digitāli apkopojiet atbilstoši šajās vadlīnijās iekļautajam protokolam. Šim nolūkam īpaši piemērotas ir MS Excel formāts, bet var izmantot arī MK Word veidni.

Turpmākie soļi

Kad tīmekļvietnes novērtējums atbilstoši 11 galvenajiem šajās vadlīnijās aprakstītajiem piekļūstamības aspektiem ir veikts, ir laiks izvērtēt rezultātus un izstrādāt turpmākās rīcības plānu.

Ja tīmekļvietnē ir konstatēti piekļūstamības ierobežojumi, šis plāns ir visai skaidrs – nepilnības ir jānovērš, turklāt – jo ātrāk, jo labāk. Tomēr arī tad, ja šādi ierobežojumi nav konstatēti, par piekļūstamību aizmirst nevar. Jo tas, ka šodien visi tīmekļvietnes elementi ir piekļūstami, nenozīmē, ka tie tādi būs arī rīt, parīt un aizparīt.

Tīmekļvietnes ir ļoti nozīmīgs kanāls organizāciju komunikācijas uzturēšanai ar to esošo un potenciālo mērķa auditoriju, tāpēc to saturs nepārtraukti tiek aktualizēts – tajās tiek publicēti jaunumi, veidotas jaunas sadaļas, jauni dizaina elementi. Kļūdīties ir ļoti vienkārši, par ko liecina arī līdzšinējā pieredze.

Tāpēc piekļūstamībai ir jākļūst par organizācijas ikdienu. Par tās dzīvesveidu. Tas nozīmē, ka tīmekļvietnes novērtējums atbilstoši piekļūstamības vadlīnijām ir jāuztver gluži kā obligātā veselības pārbaude, kas ir jāveic regulāri, piemēram, reizi gadā.

Sistemātiska novērtējuma rezultātu apkopošana un analīze ļauj arī objektīvi izvērtēt, vai tīmekļvietnei būtu nepieciešams veikt pilnīgu pieklūstamības novērtējumu atbilstoši WCAG 2.1 vadlīniju prasībām. Un, vai tās izvērtēšanai nebūtu jāizmanto arī lietotāju testi. Jo ir svarīgi paturēt prātā, ka šī novērtējuma ietvaros tiek pārbaudīta tīmekļvietnes atbilstība tikai 11, nevis visiem piekļūstamības aspektiem, attiecīgi – arī pozitīvu novērtējuma rezultātu gadījumā tajā var būt novērojami piekļūstamības ierobežojumi.

Papildu resursi

Lai veiktu vispārīgu tīmekļvietnes piekļūstamības novērtējumu, kas paredz kvalitatīvu tās atbilstoši galvenajiem piekļūstamības aspektiem, pietiek ar šajās vadlīnijās aprakstītajiem novērtējuma veikšanai nepieciešamajiem rīkiem. Savukārt, ja vēlaties gūt lielāku izpratni par piekļūstamas tīmekļvietnes izveides principiem, tostarp veikt padziļinātu savas tīmekļvietnes novērtējumu, jums lieti noderēs zemāk apkopotie resursi. Tie ir pieejami tikai angļu valodā.

• Padziļināta tīmekļvietņu piekļūstamības novērtējuma apraksts atbilstoši WCAG 2.1 vadlīnijām.
• Video instrukcija padziļināta tīmekļvietnes piekļūstamības novērtējuma veikšanai atbilstoši WCAG 2.1 vadlīnijām.
• Rīks , kas ļauj atlasīt WCAG 2.1. vadlīniju punktus par konkrētiem piekļūstamības aspektiem, kas jāņem vērā, tos vērtējot, kā arī palīdz saprast, kuriem tieši šo vadlīniju punktiem atbilst konkrētā problēma.
• WCAG 2.1 vadlīniju skaidrojums no dažādu lietotāju skatu punkta.
• Informatīvais ziņojums “Par piekļūstamības prasību ievērošanu valsts pārvaldē 2020. gadā”
• Informatīvais ziņojums par publisko personu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību 2021. gada periodā.
• Informatīvais ziņojums par publisko personu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību 2022. gada periodā

Materiāla izstrādei ir saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr.2.2.1.1/19/I/002 “Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta” finansējums.