Jūras plānojums Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajiem iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras atļautā izmantošana un izmantošanas nosacījumi.

Jūras plānojums tiek izstrādāts ievērojot vides aizsardzības, teritorijas attīstības plānošanas un jūras telpiskās plānošanas principus. Plānojums aptver visu Latvijas jurisdikcijā esošo Baltijas jūras daļu, sākot no krasta līnijas līdz ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējai robežai. Plānošanas procesā tiek ņemta vērā arī ar jūru funkcionāli saistītā sauszemes daļa, nodrošinot tā saucamo jūras un sauszemes sasaisti. Plānojuma robežas noteiktas saskaņā ar noslēgtajiem valsts robežlīgumiem un de facto robežām, kuras ikdienas darbā izmanto Baltijas jūras hidrogrāfijas dienesti, aizņemot 28,5 tūkstošus km2 plašu akvatoriju, kas sastāda gandrīz 7,6% no kopējās Baltijas jūras teritorijas.

Jūras plānojums ir stratēģiska veida dokuments, kurš noteiks ietvaru nozaru attīstībai jūrā. Šajā plānošanas ciklā tā saucamais „plānošanas horizonts” ir noteikts 2030.gads un nepieciešamības gadījumā plānojumu varēs pārskatīt reizi sešos gados. Plānojuma izstrādes laikā ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un sagatavots vides pārskats.

Lai sagatavotu sākotnējo plānojuma piedāvājumu (1. redakciju) un veiktu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ministrija piesaistīja biedrību „Baltijas vides forums”, zem kuras vadītā konsorcija tika sapulcināti jūras nozaru eksperti.
Plānojuma izstrādē tika iesaistīti pārstāvji no jūras nozarēm un sabiedrība. Tika rīkoti trīs reģionālo diskusiju cikli, kuru ietvaros notika semināri Salacgrīvā, Saulkrastos, Mērsragā, Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā un Rīgā. 2015.gada decembrī un 2016.gada janvārī norisinājās plānojuma un vides pārskata 1.redakcijas publiskā apspriešana, kuras ietvaros saņemti 145 komentāri. Arī 2018. gadā notikusi publiskā apspriešana no 27. jūlija līdz 26. augustam. Paralēli publiskajai apspriešanai Latvijā, norisinājās arī pārrobežu stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publiskā apspriešana Lietuvā, Zviedrijā un Igaunijā.
Jūras plānojuma 2. redakcija izstrādāta laika posmā no 2016.gada vidus līdz 2018.gada 15. novembrim, kad tas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1184) un notikusi Jūras plānojuma saskaņošana ar institūcijām un organizācijām.
2019. gada 14. maijā Jūras plānojums ir apstiprināts Ministru kabinetā.


Informatīvs ziņojums par Jūras plānojuma apstiprināšanu pieejams šeit. 

Jūras plānojuma gala redakcija ir pieejama zemāk šajā tīmekļa vietnē, plašāku informāciju iespējams saņemt sazinoties ar VARAM Telpiskās plānošanas departamenta Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vecāko ekspertu Mārtiņu Grelu, tālr. 66016733, e-pasts: martins.grels@varam.gov.lv

“Jūras plānojuma 2030”  un “Vides pārskata” gala redakcijas ir pieejamas šeit: 

Jūras telpiskā plānojuma pilnveidotā 1.redakcija (Maijs, 2016) 

Jūras telpiskā plānojuma projekta un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrāde līdzfinansēta no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” iepriekš noteiktā projekta “Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu”.

Atbilstoši 2019. gada 21. maija Ministru kabineta rīkojumam nr. 232 “Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam” 5. punktā noteiktajam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada beigām jāiesniedz Ministru kabinetā starpposma novērtējums par Jūras plānojuma īstenošanu un priekšlikumi plānojuma aktualizēšanai.

Ir uzsākts darbs pie Jūras plānojuma starpposma novērtējuma, kas ietver informācijas ievākšanu un aktualizēšanu kā arī jaunas apvienotas darba grupas “Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupa” formēšanu.

Jūras plānojuma starpposma novērtējuma izstrādē būtisku atbalstu sniegs arī vairāku plānoto projektu MSP-GREEN, SELINA un Baltic Sea2Land īstenošana.