Pirms 39 gadiem, 15.aprīlī dibināts Krustkalnu dabas rezervāts. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidota 1977.gadā, lai saglabātu tur izveidojušos īpatnējos dabas kompleksus, ko veido Madonas-Trepes vaļņa reljefs. Te augstas pauguru virsotnes mijas ar dziļām ieplakām, kurās izveidojušies nelieli ezeri un purviņi, kā arī daudzi avoti. Šādos apstākļos teritorijā ir izveidojusies bagāta augu un dzīvnieku valsts.
Rezervāta platība ir 2978 ha, un tā uzdevums ir nodrošināt ekosistēmu aizsardzību un dabisku attīstību, sugām atbilstošu dzīves apstākļu saglabāšanu, pētīt dabā notiekošos procesus, attiecīgi plānot un veikt apsaimniekošanas pasākumus.
Pētījumi: Rezervātā tiek sekots līdzi notiekošajiem dabas procesiem, izvērtēts teritorijā sastopamo reto un aizsargājamo sugu, kā arī biotopu stāvoklis. Balstoties uz šādiem pētījumiem, tiek plānoti un realizēti pasākumi, kas vērsti uz sugu vai biotopu eksistences apstākļu uzlabošanu.
Apsaimniekošana: Lai īstenotu rezervāta izveidošanas mērķus, tiek veikti dažādi pasākumi, kas saistīti ar teritorijas aizsardzību un uzraudzību. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību pļavās, tās katru gadu tiek pļautas. Aizaugušās vietās, kur kādreiz bijušas pļavas un ganības, veikti pļavu biotopu atjaunošanas pasākumi, izcirsti krūmi un atvases. Lai saglabātu un atjaunotu aizsargājamo augu sugu atradnes zāļu purvā, tiek veikta krūmu izciršana un niedru pļaušana.
Dzīvnieki: Teritorijai raksturīgākie zīdītājdzīvnieki ir meža cūka (Sus scrofa), stirna (Capreolus capreolus), alnis (Alces alces), lapsa (Vulpes vulpes), meža cauna (Martes martes). Nelielās upes un ezerus apdzīvo bebri (Castor fiber), ūdri (Lutra lutra) un Amerikas ūdeles (Mustela vison). Teritorijā novērota arī lūšu (Lynx lynx) un vilku (Canis lupus) uzturēšanās. Īpaši aizsargājamās dzīvnieku sugas rezervāta teritorijā ir ūdrs, vilks, lūsis, meža sicista un vairākas rezervātā konstatētās sikspārņu sugas.
Putni: Rezervātā sastopamas visas parastās meža putnu sugas, kā arī daudz retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu. Interesantākās un retākās rezervātā novērotās putnu sugas ir melnais stārķis (Ciconica nigra), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus), baltmugurdzenis (Dendrocopus leucotus), urālpūce (Strix uralensis), bikšainais apogs (Aegolius funereus), apodziņš (Glaucidium passerinum), vakarlēpis (Caprimulgus europaeus). Rezervātā konstatēts neparasti liels mežirbju (Bonasia bonasia) skaits.
Augi: Lielāko daļu rezervāta platības klāj mežs. Atkarībā no reljefa un mitruma apstākļiem, dabas rezervātā sastopami dažādi mežu tipi, kas nodrošina dzīves vidi daudzām retām un aizsargājamām augu sugām.
Relatīvi sausajās nogāzēs aug klinšu kaulene, pūkainā zemzālīte, zilā vizbulīte. No retajiem augiem sastopams šaurlapu lakacis, meža silpurene, melnā dedestiņa, lielziedu uzpirkstīte. Ieplakās, upju un ezeru krastos sastopama lēdzerkste, purva dzeguzene, kā arī retāki augi – Sibīrijas mēlziede (Ligularia sibirica), kamolainā ežgalvīte (Sparganium glomeratum), dižā aslape (Cladium mariscus), rūsganā melncere (Schoenus ferrugineus), Lēzeļa lipare (Liparis loeselii).
Pļavās sastopami tādi aizsargājamie augi kā pļavas linlape (Thesium ebracteatum), Sibīrijas skalbe (Iris sibirica), trejziedu madara (Galium triflorum), dzeltenā akmeņlauzīte (Saxifraga hirculus) u.c.
Kukaiņi: Biotopu dažādība un augu valsts ietekmē arī kukaiņu sugu daudzveidību. Krustkalnu rezervātā galvenokārt sastopamas mežiem raksturīgās kukaiņu sugas. Pateicoties bagātīgai barības bāzei, rezervātā samērā bieži izplatīti tādi tauriņi, kas citur Latvijā ir reti sastopami – sausseržu raibenis (Limenitis camilla), Spuļģīšu lapsprīžmetis (Euphyia picata), uzpirkstīšu ziedsprīžmetis (Eupithecia pyreneata) un citi. Šeit sastopamas arī tādas retas un aizsargājamas dienas tauriņu sugas kā cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne), apšu zaigraibenis (Apatura ilia), kārklu zaigraibenis (Apatura iris), čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon), apšu raibenis (Limenitis populi) un gāršas samtenis (Lopinga achine).
No naktstauriņu sugām – rudais pāvacis (Aglia tau), pelēkais pāvacis (Saturnia pavonia), ošu ordeņpūcīte (Catocala fraxini), ozolu karmīnpūcīte (Catocala sponsa) un nātru lācītis (Callimorpha dominula).
No aizsargājamām retajām vabolēm pieminamas zilā eļļasvabole (Meloe violaceus), marmora rožvabole (Liocola lugubris) un komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).
Kāpēc rezervātu nedrīkst brīvi apmeklēt?
Rezervāti tiek dibināti vietās, kur saglabājušās cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. Šo vērtību saglabāšanai nepieciešams novērst tiešas cilvēka darbības – troksni, nomīdīšanu, ugunsgrēkus, piesārņojumu, sugu atradņu apzinātu vai neapzinātu postīšanu un iznīcināšanu.
Kā iespējams iepazīt dabas vērtības?
Krustkalnu rezervāta teritoriju iepazīt Jums palīdzēs tā dienvidu daļā uzbūvētais 25 m augstais metāla skatu tornis. No tā redzama Madonas-Trepes vaļņa gravas nogāze, Dūku-Svētes ieplaka, Mazais un Lielais Plencis, Kaļku dīķi. Torņa apmeklējumam nav nepieciešama speciāla atļauja. Tornis atrodams autoceļa Lazdona-Mārciena 3.5 kilometrā.
Tuvāk iepazīt Krustkalnu dabas rezervāta vērtības ir iespējams, apmeklējot dabas taku, ko Dabas aizsardzības pārvalde izveidojusi Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta “Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās” ietvaros. 2,1km garā taka ved pa meža ceļu un ļauj iepazīt dažādus meža un pļavu biotopus. Takā iekļauta arī Krākas avotu apskate, kas ir valsts aizsargājamais ģeoloģiskais objekts.
Krustkalnu dabas rezervātu atļauts apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā no 1. maija līdz 31. oktobrim, apmeklētāju grupām ne lielākām par 15 cilvēkiem. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka.
Saziņai – Guntis Akmentiņš, tel.: + 371 2647 3408.
Tāpat vienu vai divas gadā tiek organizēti dabas izglītības pasākumi, lai plašāku sabiedrību iepazīstinātu ar Krustkalnu rezervāta dabas vērtībām, piemēram, 2015.gadā Krustkalnu dabas rezervātā norisinājās Sēņu diena un Tauriņu nakts ar attiecīgās jomas speciālistu piedalīšanos.
Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļa
Papildus informācija:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Latgales reģionālās administrācijas
Dabas izglītības centra vadītāja
Regīna Indriķe
Mob. tel.:29139677