Zemes politika

Zemes politika ir konceptuāls stratēģisks starpnozaru plānošanas dokuments, kurā koncentrētā formā noteikti stratēģiskie mērķi un rīcības politikas jeb darbības principi. Šāds dokuments izstrādāts ar mērķi saglabāt zemi, kā nacionālas valsts pastāvēšanas pamatu un nacionālo bagātību, kā arī salāgot dažādu nozaru intereses zemes izmantošanā

Zemes politikā definētie mērķi un rīcības tiek attiecinātas uz visu Latvijas teritoriju neatkarīgi no zemes piederības un tās izmantošanas veida..

Zemes politikas virsmērķis ir zemes ilgtspējīga apsaimniekošana, kas nodrošina oglekļa mazietilpīgu ekonomisko izaugsmi, iespēju vienlīdzību , bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un klimatnoturīgu attīstību.

Zemes politikas virsmērķa sasniegšanai zeme tiek apskatīta no trim savstarpēji saistītiem un papildinošiem zemes izmantošanas virzieniem: zemes izmantošana saimnieciskai darbībai, zemes izmantošana no vides aizsardzības aspektiem (zeme – vide) un zemes izmantošana apbūvei (zeme – telpa).

 

Ar Ministru kabineta 2020. gada 14. maija rīkojumu Nr. 264 “Par valsts pētījumu programmu “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana”” apstiprināta valsts pētījumu programma “Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana”.

Programmas ietvaros tika izvērtēta zemes resursu izmantošanas efektivitāte nozaru un teritoriālā griezumā, izvērtēts zemes resursu izmantošanas juridiskais ietvars kā arī analizēts zemes izmantošanas juridiskais regulējums vairākās ārvalstīs, izstrādāti alternatīvi scenāriji zemes izmantošanai Latvijā, ņemot vērā nozaru intereses,  kā arī nākotnes klimata pārmaiņu un sociālekonomisko prognožu radītos izaicinājumus. Tāpat tika sagatavoti priekšlikumi zemes resursu racionālai izmantošanai visos pārvaldības līmeņos.

Īstenošanas un uzraudzības komisija ir apstiprinājusī šādus valsts pētījumu programmas ietvaros sagatavotos ziņojumus:

Ūdeņu pārvaldība

Vadlīnijas iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldībai pašvaldībās

Stājoties spēkā Zemes pārvaldības likumam, pašvaldības ir publisko ūdeņu valdītāji savā administratīvajā teritorijā. Lai izveidotu ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas nodrošinātu to ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī veicinātu vienotu pieeju un kompleksus jautājumu risinājumus publisko ūdeņu pārvaldībā pašvaldībās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi metodisku materiālu – vadlīnijas iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldībai pašvaldībās (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas izstrādājusi SIA “Reģionālie projekti” un to saturā ir ietverti priekšlikumi publisko ūdeņu apsaimniekošanai un pārvaldībai, pamatojoties uz spēkā esošo normatīvo aktu bāzi. Vadlīnijās apkopota vairāku pašvaldību pieredze un piemēri konkrētu jautājumu risinājumiem.

Materiālā apkopoti ieteikumi ūdens objektu izpētei, kas veicama pirms pārvaldības dokumentu izstrādes.

Publisko ūdeņu pārvaldību piedāvāts risināt dažādos aspektos, piemērojot atšķirīgus dokumentu veidus - apsaimniekošanas noteikumus konkrēta ūdens objekta izmatošanai, tematisko plānojumu pašvaldības ūdeņu plānošanai kopā vai katram ūdensobjektam, arī publiskā ūdensobjekta pārvaldības plānu.

Vadlīnijas izstrādātas Norvēģu finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas Nr.LV07 „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros.”