“Informācija pašvaldībām par pieprasījumu sagatavošanu finansējuma saņemšanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
Pamatojums - Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”
Pašvaldība var iesniegt pieprasījumu finansējuma saņemšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja nepieciešams segt vai kompensēt:
katastrofas, dabas stihijas, ugunsgrēka vai militāro darbību izraisīta incidenta radītos zaudējumus pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem vai lietām;
pašvaldības izdevumus par izmaksātiem pabalstiem krīzes situācijās par dzīvojamās mājas renovācijas atbalstu;
militāro darbību izraisīta incidenta rezultātā privāto tiesību juridiskajai vai fiziskajai personai nodarīto tiešo zaudējumu kompensēšanai (izņemot sējumus, stādījumus, mežaudzes, dzīvniekus un lauksaimniecības tehniku, kuru kompensēšanas kārtību administrē Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija);
citās normatīvajos aktos noteiktās neparedzētās situācijās.
Pašvaldībai nepieciešamos līdzekļus pieprasa Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM).
Pašvaldība triju darbdienu laikā sniedz VARAM faktisko informāciju par notikušo neparedzēto gadījumu, norādot datumu vai laikposmu, iemeslu (piemēram, katastrofa, dabas stihija, ugunsgrēks, militāro darbību izraisīts incidents) un precīzu adresi vai teritoriju.
Pašvaldībām faktiskā (operatīvā) informācija par 2026. gada 22.–23. augusta dabas stihiju jāiesniedz VARAM 10 darbdienu laikā pēc notikuma beigām. VARAM vērš uzmanību, ka minētais risinājums attiecas tikai uz sākotnējās faktiskās (operatīvās) informācijas sniegšanas termiņu un tikai uz 2026. gada 22.–23. augusta dabas stihiju. Tas nemaina noteikumu Nr. 421 48.¹ punktā paredzēto kārtību un termiņu pieteikumu iesniegšanai finanšu līdzekļu pieprasīšanai.
Pašvaldība pieprasījumu finanšu līdzekļu pieprasīšanai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" iesniedz VARAM pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2 gadu laikā pēc notikušā neparedzētā gadījuma.
Militāro darbību izraisītu incidentu gadījumā pašvaldība iesniedz pieprasījumu VARAM ne vēlāk kā pusgada laikā pēc notikušā incidenta.
VARAM ir atbildīga par līdzekļu izlietojuma uzraudzību atbilstoši mērķim un ir tiesīga no pašvaldības pieprasīt pārskatus par līdzekļu izlietojumu, lai nodrošinātu uzraudzību par mērķa sasniegšanu:
Finansējuma saņemšanas priekšnoteikumi
Pašvaldības iesniegto pieprasījumu (izņemot pieprasījumus militāro darbību izraisītu incidentu zaudējumu kompensēšanai) par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem izskata tikai tad, ja radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa ir lielāka par 10 000 EUR un ja tiesību aktos nav noteikts citādi.
Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs
Vispārīgos gadījumos (katastrofa, dabas stihija, ugunsgrēks) | vismaz 30 % |
| Apdrošināta būve | vismaz 25 % un līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam |
| nav prasības līdzfinansēt |
| Pabalsts krīzes situācijā dzīvojamo māju renovācijas atbalstam | vismaz 50 % |
Vispārīgos gadījumos, ja liela stihiska nelaime (ja zaudējumu apmērs pārsniedz 2 % no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā) | Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem |
| Pabalsts krīzes situācijā dzīvojamo māju renovācijas atbalstam, ja liela stihiska nelaime (ja zaudējumu apmērs pārsniedz 2 % no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā) | Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru ne mazāk kā 10 % apmērā |
Militāro darbību izraisīta incidenta gadījumos (ja tirgū nav pieejama militāro risku apdrošināšana miera laikā) | vismaz 10 % |
Militāro darbību izraisīta incidenta gadījumos (ja tirgū ir pieejama militāro risku apdrošināšana miera laikā, bet nav veikta īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai lietu militāro risku apdrošināšana miera laikā) | vismaz 25 % |
Par koku sazāģēšanas un izvešanas izdevumiem
Izdevumi par dabas stihijas (vētras) rezultātā kritušo vai bojāto koku un zaru sazāģēšanu, šķeldošanu, savākšanu un izvešanu nav kompensējami no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, jo šādi darbi ir vētras seku likvidēšanas un vides sakārtošanas pasākumi, nevis pašvaldības infrastruktūras objektiem vai lietām radīto zaudējumu kompensēšana.
Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 421) 46. punkts paredz, ka pašvaldība līdzekļus var pieprasīt neparedzētiem izdevumiem, tostarp dabas stihiju radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem vai lietām.
Līdz ar to MK noteikumu Nr. 421 46. punkts neattiecas uz izdevumiem par vētras rezultātā kritušo vai bojāto koku un zaru sazāģēšanu, šķeldošanu, savākšanu un izvešanu, jo šādi izdevumi paši par sevi nav uzskatāmi par pašvaldības infrastruktūras objektam vai lietai nodarītiem zaudējumiem. Tas ir skaidrots arī MK noteikumu Nr. 421 grozījumu, kas stājās spēkā 2021. gada 16. februārī, anotācijā.
Ja kritušais vai bojātais koks ir radījis bojājumus pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošam infrastruktūras objektam vai lietai (piemēram, ēkai, ceļam vai citai būvei), atbilstoši MK noteikumu Nr. 421 nosacījumiem var tikt vērtēti attiecīgā objekta vai lietas atjaunošanas izdevumi, nevis koka novākšanas un teritorijas sakopšanas izmaksas kā tādas.
Vienlaikus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11. panta otrās daļas 6. punkts paredz pašvaldības domei tiesības pēc katastrofas organizēt vides sakārtošanas pasākumus publiskajā ārtelpā, bet noteiktos gadījumos – arī fiziskajai personai piederošā nekustamajā īpašumā. Šo pasākumu mērķis ir novērst cilvēku drošības un veselības apdraudējumu, kā arī atjaunot publiskās ārtelpas pieejamību un sanitāro tīrību.
Papildus minētā likuma 11. panta 71 daļa noteic, ka pašvaldības dome saistošajos noteikumos nosaka personu kategorijas, kuru īpašumā pašvaldība organizē minētos vides sakārtošanas pasākumus, kārtību, kādā tiek izskatīti šo personu iesniegumi, kā arī kārtību, kādā pašvaldība pēc katastrofas organizē vides sakārtošanas pasākumus citai personai piederošā nekustamajā īpašumā.
Savukārt atbilstoši minētā likuma 25. pantam pašvaldību institūcijas civilās aizsardzības uzdevumu izpildi finansē no pašvaldību budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
Tādējādi izdevumi par vētras rezultātā kritušo vai bojāto koku un zaru sazāģēšanu, šķeldošanu, savākšanu un izvešanu publiskajā ārtelpā, kā arī pašvaldības organizētu šādu darbu veikšanu fiziskajai personai piederošā nekustamajā īpašumā, tostarp ar pašvaldības vai tās kapitālsabiedrības izbraukumu, darbaspēku un tehnikas izmantošanu saistītie izdevumi, nav kompensējami no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Dokumentu paraugi:
Lejuplādēt
Lejuplādēt
Jautājumos par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lūdzam vērsties VARAM, zvanot Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vecākajai ekspertei Solvitai Vaivodei, tālr.: 66016749 vai rakstot uz e-pasta adresi: solvita.vaivode@varam.gov.lv