Latvijas - Lietuvas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisija ir izveidota, lai veicinātu sociālekonomisko attīstību un kopēju stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī sekmētu reģionu sadarbību specifisko pierobežas teritoriju problēmu risināšanā un sadarbības virzienu noteikšanu.

Latvijas – Lietuvas starpvaldību komisijas priekšsēdētājs no Latvijas puses ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, komisijas sastāvā ir pašvaldību vadītāji, plānošanas reģionu pārstāvji un nozaru ministriju speciālisti. Savukārt no Lietuvas puses komisiju vada Lietuvas Iekšlietu vice- ministrs.

Pēdējā Latvijas – Lietuvas starpvaldību komisijas sēdē, kas notika 2017. gada 18.oktobrī Kroņaucē, Tērvetes nov., Latvijā tika pārrunāti un pieņemti lēmumi par Latvijas un Lietuvas divpusējās sadarbības aktuāliem jautājumiem transporta, valsts robežas uzturēšanas, veselības, nodarbinātības, klimata pārmaiņu un citās jomās.

Detalizētāka informācija par sēdē izskatītajiem jautājumiem ir pieejama ar Ministru kabinetā 2018.gada 13.martā ar protokollēmumu Nr.15 31§ apstiprinātajā Informatīvajā  ziņojumā Par pārrobežu sadarbības stiprināšanu Latvijas – Lietuvas Starpvaldību komisijā ".

Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisija pārrobežu sadarbības veicināšanai

2019. gada 6. novembrī Latvijā, Rīgā notika Latvijas - Igaunijas starpvaldību komisijas sēde, kuras laikā tika pārrunāti abu valstu divpusējās sadarbības aktuālie jautājumi un turpmākās sadarbības attīstības virzieni.

Pasākuma darba kārtība.

Šajā sanāksmē tika pausts Latvijas viedoklis par Latvijas - Igaunijas starpvaldību komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem, atbilstoši 2019.gada 29.oktobrī Ministru Kabinetā apstiprinātajam Informatīvajam ziņojumam „Par Latvijas viedokli Latvijas–Igaunijas Starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai 2019.gada sēdē".

Saskaņā ar Latvijas – Igaunijas starpvaldību komisijas nolikumu, tās izveidošanas mērķis ir vienoties par kopīgiem pasākumiem un aktivitātēm, kas palīdz nodrošināt brīvu darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību Latvijas un Igaunijas pārrobežu reģionos, grozot vai papildinot attiecīgos tiesību aktus un/vai noslēdzot vienošanos starp valstīm.

Latvijas – Igaunijas starpvaldību komisijas priekšsēdētājs no Latvijas puses ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, komisijas sastāvā ir pašvaldību vadītāji, plānošanas reģionu pārstāvji un nozaru ministriju speciālisti. Savukārt no Igaunijas puses komisiju vada Igaunijas Valsts pārvaldes ministrs

Šīs sēdes ietvaros abas puses vienojās turpināt darbu pie jautājumiem par divpusējās sadarbības aktuālajiem jautājumiem par veselības aprūpi pierobežas reģionos, pārrobežu dzelzceļa savienojuma Rīga-Tartu attīstību, savstarpējo pārrobežu glābšanas operāciju procedūru un plānu saskaņošanu, kopējās iepakojumu depozīta sistēmas izveides iespējām, prāmja savienojumu starp Sāremā salu un Kurzemi, kā arī par prioritāri rekonstruējamajiem pierobežas ceļu posmiem. Tika nolemts turpmāk izslēgt no nākamas SVK sēdes darba kātības jautājumu par vienota ģeodēziskā pamatojuma izveidi dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvei, jo abu valstu speciālistu SVK darba grupa paveica sākotnējus darbus, izpētīja iespējamos risinājumus, vienojās par turpmākiem soļiem, ko nostiprināja protokolā. Tālāk jautājumu risinās abu valstu atbildīgie dienesti kopā ar Rail Baltica projekta vadību.

Sanāksmē Rīgā tika apspriests arī jautājums par ģeodēziskās atskaites sistēmas vienādošanu Latvijas-Igaunijas robežas tuvumā. Par šo šogad izvirzīto jautājumu tiks uzsāktas nozares speciālistu konsultācijas, vienojoties par turpmākiem soļiem un par rezultātiem tiks ziņots nākamajā Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijas pārrobežu sadarbības veicināšanai sēdē.

Abu valstu starpvaldību komisijas delegāciju pārstāvji vienojās aktīvi piedalīties komisijas turpmākajā darbā, sekmējot komisijas sēdē pieņemto lēmumu īstenošanu, kā arī identificējot un analizējot citus potenciālos pārrobežu sadarbības šķēršļus starp abām valstīm.

Prezentācijas no pasākuma:

Baltijas valstu ministru, kuri atbild par reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumiem, sanāksme

Baltijas valstu aktualitātes reģionālās attīstības un pašvaldību jomās jau kopš 1995. gada tiek pārrunātas Baltijas valstu ministru, kuri atbild par reģionālo attīstību un pašvaldību jautājumiem, sanāksmēs.

Pēdējā sanāksme notika 2021. gada 2.-3. septembrī Latgalē, Latvijā. Tās laikā ministri un eksperti dalījās pieredzē un diskutēja par reģionālās attīstības aktualitātēm, tai skaitā administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas procesu, reģionālo attīstību COVID-19 krīzes un atveseļošanās kontekstā, kā arī telpiskās plānošanas attīstību, tostarp zaļās un digitālās pārejas aspektiem.

Savukārt iepriekšējā sanāksmē, kas notika 2019. gada 21.-22. novembrī Tāgeperā, Igaunijā, Baltijas valstis pārrunāja valstu pieredzi un aktualitātes reģionālās un vietējās pārvaldes darbības uzlabošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā reģionos un atbalsta mehānismus demogrāfijas izaicinājumu risināšanā.

Baltijas vides ministru neformālā sanāksme

Pēdējā Baltijas vides ministru sanāksme Baltijas Ministru padomes Vides komitejas ietvaros notika 2021. gada 9.-10. septembrī Tartu, Igaunijā. Baltijas valstu vides ministri un eksperti apmainījās viedokļiem un dalījās pieredzē par Fit for 55 klimata un enerģētikas politikas iniciatīvām, tai skaitā oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (CBAM), atbalsta plāniem elektromobiļu iegādei, kā arī harmonizētu atkritumu marķēšanu un iepakojuma depozīta sistēmu.

Iepriekšējā sanāksme notika 2019. gada 30.-31. oktobrī Siguldā, Latvijā, kur ministri un eksperti pārrunāja jautājumus par nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādi 2030. gadam un virzību uz ilgtermiņa klimata neitralitāti, kā arī par klimata pārmaiņu investīcijām Eiropas Savienības Daudzgadu finanšu budžetā 2021.-2027. gadā. Tāpat valstis diskutēja par jaunu atkritumu (bioatkritumu, tekstilizstrādājumu u.c.) plūsmu pārvaldību un sadarbības iespējām atkritumu plūsmu kontrolē. Sanāksmes noslēgumā ministri parakstīja Baltijas valstu vides ministru kopīgo klimata deklarāciju, apliecinot Baltijas valstu kopējo virzību uz klimatneitralitāti ilgtermiņā.