Reģionālās attīstības uzraudzība un novērtēšana ir reģionālajai attīstībai nozīmīgu datu vākšana, apstrāde un reģionālo attīstības tendenču analīze par valsti kopumā vai atsevišķām tās teritorijām, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama valsts reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī atbalsta pasākumu ieviešanā.

Reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu nodrošina, izmantojot Reģionālās attīstības indikatoru moduli (turpmāk – RAIM), kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas – Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas sastāvdaļa.

RAIM ir instruments reģionālās attīstības monitoringam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai, attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai, kā arī lēmumu pieņemšanas atbalstam. RAIM mērķis ir nodrošināt sabiedrībai nepastarpinātu piekļuvi dažādiem sociālekonomiskiem statistikas rādītājiem. Uzskatāmākai informācijas attēlošanai RAIM ir izveidots katras pašvaldības profils, kas parāda konkrētās teritorijas attīstības tendences skaitļos, grafikos un diagrammās.

RAIM darbību šobrīd regulē Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 367 “Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 367), kas nosaka:

  1. kārtību, kādā tiek veikta reģionālās attīstības uzraudzība un novērtēšana;
  2. RAIM darbībā iesaistīto institūciju informācijas apmaiņas kārtību;
  3. kārtību, kādā tiek veikts analītiskais darbs reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā.

VARAM sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru veica RAIM esošās funkcionalitātes, satura un RAIM autorizētās darba vides izmantošanas novērtējumu, kā ietvaros tika identificēta nepieciešamība pārveidot esošo RAIM risinājumu – pilnībā aizvietojot šobrīd izmantoto MicroStrategy rīku ar atvērtā koda risinājumu, t.sk. pārtraucot MicroStrategy licenču izmantošanu. Līdz ar to 2020. gada beigās tika uzsākts darbs pie RAIM pilnveidošanas (jauno RAIM risinājumu plānots pabeigt 2023. gada sākumā).

Ņemot vērā RAIM pilnveidošanas procesu, sākotnēji bija iecerēts veikt grozījumus arī MK noteikumos Nr. 367. Tomēr, izvērtējot MK noteikumu Nr. 367 saturu, tika secināts, ka visu plānoto pilnveidojumu iekļaušanai jāprecizē vairāk nekā puse no pašreizējās redakcijas, tāpēc VARAM izstrādā jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu “Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumu projekts). MK noteikumu projekts nosaka, ka VARAM izstrādā un aktualizē vadlīnijas par RAIM iekļautajām datu kopām, to struktūru un datu nodošanas kārtību (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas pieejamas:

Vadlīnijas par Reģionālās attīstības indikatoru modulī iekļautajām datu kopām, to struktūru un datu nodošanas kārtību

Lai veiktu reģionālās attīstības uzraudzību un novērtēšanu, kā arī nodrošinātu teritoriju līdzsvarotu attīstību, t.sk. ieguldījumu veikšanu atbilstoši teritoriju vajadzībām, VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādājusi metodiskos ieteikumus par „Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu teritoriālo analīzi un datu uzkrāšanu” (turpmāk – metodiskie ieteikumi).

Metodiskajos ieteikumos iekļautā informācija attiecas uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu sākotnējo novērtējumu veikšanu, veikto ieguldījumu izvērtēšanu, teritoriālās analīzes nodrošināšanai nepieciešamo datu uzkrāšanu, kā arī informācijas apriti.

Metodiskie ieteikumi ietver ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes iestādes reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā, kā arī teritorijas attīstības plānošanas jomā veicamās darbības, proti, ministrija:

  • apkopo un analizē pašvaldību plānotās investīcijas atbilstoši attīstības programmās noteiktajiem mērķiem un investīciju plāniem;
  • pirms katra darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktā specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas uzsākšanas vērtē atbildīgo iestāžu sagatavoto teritoriālo vajadzību analīzi;
  • sagatavo analītisko ziņojumu par ES fondu ieguldījumiem un uzraudzības rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās;
  • pēc pieprasījuma veic plānoto ES fondu ieguldījumu kartēšanu, balstoties uz pašvaldību attīstības programmās ietvertajām projektu idejām un nozaru ministriju plānotajiem ieguldījumiem teritorijās;
  • plānošanas perioda beigās sagatavo informatīvo ziņojumu - ES fondu ietekme uz teritoriju attīstību, kurā tiek izvērtēts, kā atbalsts no ES fondiem ir veicinājis katras programmas prioritātes mērķu sasniegšanu;
  • pastāvīgi vērtē atbildīgo iestāžu un pašvaldību sniegtās informācijas iekļaušanu savos analīzes rīkos, kā arī Reģionālās attīstības indikatoru modulī, nodrošina moduļa funkcionalitātes paplašināšanu un pilnveidi.

„Metodiskie ieteikumi par „Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu teritoriālo analīzi un datu uzkrāšanu””