No 2024. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ES prezidējošā valsts ir Beļģijas Karaliste

Beļģijas prezidentūras prioritātes ir tiesiskuma, demokrātijas un vienotības veicināšana, konkurētspējas stiprināšana, zaļas un taisnīgas pārejas īstenošana, sociālās un veselības programmas stiprināšana, cilvēku un robežu aizsardzība un globālas Eiropas veicināšana.

Plašāka informācija par Beļģijas prezidentūru un tās programma pieejama  šeit.

Galvenie VARAM kompetences jautājumi ES ietvaros Beļģijas prezidentūras laikā:

VIDES AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Beļģijas prezidentūras laikā turpināsies aktīvs darbs pie leģislatīvajiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir veicināt ES pāreju uz aprites ekonomiku:

  • Beļģijas prezidentūra plāno aktīvi strādāt ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu gala vienošanos par Iepakojuma regulas projektu. Regulas mērķis ir modernizēt ES ietvaru iepakojuma un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanai, tostarp palīdzot sasniegt atkritumu samazināšanas mērķus;
  • plānots aktīvs darbs, lai jūnija Vides ministru sanāksmē apstiprinātu vispārējo pieeju par Atkritumu direktīvas grozījumiem, kuri regulēs tekstilizstrādājumu un pārtikas atkritumu apsaimniekošanu;
  • tiks uzsāktas diskusijas par Nolietoto transportlīdzekļu direktīvas priekšlikumu. Priekšlikuma mērķis ir veicināt autobūves nozares pāreju uz aprites ekonomiku visos transportlīdzekļa posmos — no konstrukcijas līdz nolietotu transportlīdzekļu galīgajai pārstrādei;
  • tiks uzsāktas diskusijas par Plastmasas granulu regulas projektu, kas izstrādāts, lai mazinātu mikroplastmasas piesārņojumu.

Tāpat tiks uzsākts vai turpināsies darbs pie leģislatīvajiem aktiem ES Nulles piesārņojuma plāna īstenošanai:

  • turpināsies sarunas ar Eiropas Parlamentu par priekšlikumu Direktīvai par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt ES prasību atbilstību starptautiskajām prasībām, uzlabot regulatīvo ietvaru un vides informācijas apriti;
  • turpināsies sarunas ar Eiropas Parlamentu par  Notekūdeņu direktīvas pārskatu, cenšoties panākt gala vienošanos. Priekšlikuma mērķi ir noteikt un paplašināt prasības sadzīves un ražošanas notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai un novadīšanai, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību no notekūdeņu novadīšanas nelabvēlīgas ietekmes, vienlaikus pakāpeniski novēršot siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabojot notekūdeņu apsaimniekošanas energoefektivitāti.;
  • turpināsies darbs darba grupās pie  grozījumiem ūdeņu jomas direktīvās. Šo priekšlikumu mērķis ir nodrošināt ūdens kvalitāti, vienlaikus aizsargājot cilvēka veselību un vidi no kaitīgu piesārņojošo vielu ietekmes;
  • turpināsies darbs pie Dzīvsudraba regulas priekšlikuma, cenšoties panākt gala vienošanos par dokumentu. Priekšlikums attiecas uz pēdējiem apzinātajiem dzīvsudraba lietojumiem produktos ES – zobārstniecības amalgamas izmantošanas pilnīgu izbeigšanu un dzīvsudrabu saturošo spuldžu ražošanas, importa un eksporta aizliegumu;
  • tiks uzsākts darbs pie trijiem 2023.gada beigās publiskotajiem tiesību aktu priekšlikumiem - Ķimikāliju datu platformas regulas projekta, Regulas projekta par sadarbību starp Savienības aģentūrām ķīmisko vielu jomā un Direktīvas projekta par uzdevumu pārdalīšanu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai. Priekšlikumi izstrādāti, lai ķimikāliju novērtēšanas procesus padarītu ātrākus, vienkāršākus un pārredzamākus.

Beļģijas prezidentūra turpinās darbu pie Augsnes monitoringa direktīvas (ZM atbildība) un Zaļuma norāžu direktīvas (EM atbildība) projektiem, cenšoties jūnija Vides ministru sanāksmē panākt vispārējo vienošanos par dokumentiem, kā arī Meža monitoringa regulas projekta (ZM atbildība).

2024.gada pirmajā pusgadā arī plānots vidusposma pārskats par ES 8. Vides rīcības programmas īstenošanu. Plānotas arī diskusijas ministru līmenī marta Vides ministru padomes sanāksmē un apstiprināt Padomes secinājumus jūnijā.

Kodoldrošības jomā notiks gatavošanās starptautiskajiem pasākumiem un plānots izskatīt vairākus Eiropas Komisijas ziņojumus par pasākumu un prasību īstenošanu šajā jomā.

INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBA/DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA

Beļģijas prezidentūras laikā digitālā transformācijas jomā liela uzmanība tiks pievērsta ar mākslīgā intelekta attīstību saistītajiem jautājumiem.

Prezidentūra noslēgs sarunas ar Eiropas Parlamentu par  Mākslīgā intelekta tiesiskā ietvara  regulas priekšlikumu panākot gala vienošanos. Mākslīgā intelekta tiesiskā ietvara priekšlikums piedāvā līdzsvarotu un samērīgu horizontālu pieeju mākslīgā intelekta jomas regulējumam, kas aprobežojas ar minimālajām nepieciešamajām prasībām saistīto risku un problēmu risināšanai.

Tiks organizētas diskusijas par plānoto Komisijas iniciatīvu, lai padarītu Eiropas superdatoru jaudas pieejamas ētiskiem un atbildīgiem mākslīgā intelekta jaunuzņēmumiem.

Beļģijas prezidentūras laikā turpināsies darbs pie Eiropas Padomes Mākslīgā intelekta konvencijas izstrādes, tostarp ES un tās dalībvalstu kopīgās nostājas koordinācijas.

2024.gada pirmajā ceturksnī Eiropas Komisija plāno publiskot dokumentu pakotni par digitālo tīklu un infrastruktūras nākotni. Tas varētu ietvert arī Digitālo tīklu akta priekšlikumu. Par dokumentiem gaidāmas diskusijas Telekomunikāciju ministru sanāksmēs.

Maija Telekomunikāciju ministru padomes sanāksmē plānots apstiprināt secinājumus par digitālās politikas nākotni Eiropas Savienībā.