Orhūsas konvencija
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

2026. gada 30. oktobrī apritēja 25 gadi kopš spēkā stājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk – Orhūsas konvencija).

Orhūsas konvencija tika pieņemta 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā, Dānijā, un stājās spēkā 2001. gada 30. oktobrī. Sākotnēji konvencijai bija 16 dalībvalstis, bet šobrīd – 48 dalībvalstis Eiropā, Kaukāzā, Centrālāzijā un Rietumāfrikā.

Orhūsas konvencija balstās uz trim pīlāriem: pieeja vides informācijai, sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā ar vidi saistītajos jautājumos un iespēja griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

Pieeja vides informācijai – ikvienam ir tiesības pieprasīt un saņemt valsts iestāžu rīcībā esošo informāciju par vidi, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos nosacījumus.

Sabiedrības dalība lēmumu pieņemšanā – sabiedrībai ir tiesības iesaistīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā piedalīties publiskajā apspriešanā un izteikt priekšlikumus par plānotajām darbībām, kas var ietekmēt vidi.

Iespēja griezties tiesu iestādēs – sabiedrībai ir tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja nav ievērotas tās tiesības saņemt vides informāciju vai piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī citos Orhūsas konvencijā paredzētajos gadījumos.

Latvijā Orhūsas konvencija stājās spēkā 2002. gada 12. septembrī. Orhūsas konvencijas principi ir nostiprināti Latvijas tiesību sistēmā, piemēram, Vides aizsardzības likumā. Arī Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā nostiprināts, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pilda Orhūsas konvencijas nacionālā kontaktpunkta funkcijas Latvijā, nodrošinot informācijas apmaiņu par Orhūsas konvencijas īstenošanu, Latvijas pārstāvību Orhūsas konvencijas Pušu sanāksmēs un darba grupās, kā arī koordinējot nacionālo ziņojumu sagatavošanu par Orhūsas konvencijas prasību ieviešanu Latvijā.

Latvija ir aktīvi piedalījusies Orhūsas konvencijas starptautiskajā īstenošanā. 2008. gada jūnijā Rīgā notika trešā Orhūsas konvencijas Pušu sanāksmes sesija, kurā tika pieņemta Rīgas deklarācija. Latvija arī regulāri sagatavo nacionālos ziņojumus par konvencijas īstenošanu, sniedzot informāciju par tās prasību ieviešanu valsts tiesību aktos un praksē.

Atzīmējot Orhūsas konvencijas spēkā stāšanās 25. gadadienu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija paziņojumā presei “Aarhus Convention marks 25 years of environmental democracy” uzsver Orhūsas konvencijas pieaugošo nozīmi mūsdienu vides izaicinājumu risināšanā. Klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un piesārņojums, kā arī ģeopolitiskā spriedze un ekonomikas pārkārtošanās rada arvien lielākas prasības ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāre Tatjana Molčana norāda, ka Orhūsas konvencija ir apliecinājusi – “lēmumi, kas pieņemti, iesaistot sabiedrību, ir kvalitatīvāki un leģitīmāki”. Viņa uzsver, ka laikā, kad tiek pārbaudīta uzticēšanās institūcijām un starptautiskajai sadarbībai, Orhūsas konvencijā nostiprinātās tiesības uz informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību un tiesisko aizsardzību veido stabilu pamatu vides pārvaldībai.

Orhūsas konvencijas īstenošanas stiprināšanai starptautiskā līmenī darbojas arī Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja, kas izvērtē jautājumus par konvencijas prasību ievērošanu. Turpmākajā Orhūsas konvencijas attīstībā īpaša uzmanība tiks pievērsta vides informācijas pieejamības uzlabošanai, digitālo risinājumu attīstībai un efektīvai sabiedrības līdzdalībai.

Plašāka informācija par Orhūsas konvenciju:

Raksts sagatavots, izmantojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas 2026. gada 30. oktobra paziņojumā presei “Aarhus Convention marks 25 years of environmental democracy” ietverto informāciju.

Autors: Anete Apsīte, Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas juriste, Orhūsas konvencijas nacionālais kontaktpunkts.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Orhūsas konvencija