Latvijā viena no būtiskām problēmām ir samērā lielais to pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze, un kas nespēj pastāvīgi realizēt savas ar likumu noteiktās autonomās funkcijas – šo problēmu var atrisināt tikai pašvaldību apvienošana, uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Secināts, ka pēc Administratīvi teritoriālās reformas, kas pabeigta 2009.gadā, vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, piemēram, vismaz 4000 iedzīvotāju novadā.
Turklāt vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu administratīvās teritorijas attīstību. Novadi iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgi – tas ietekmē pašvaldību nodokļu ieņēmumus, tostarp pašvaldības ar zemākiem ienākumiem nevar nodrošināt likumā noteiktās funkcijas.
„Izveidojusies nevienlīdzīgā situācija rada apstākļus, kur bagātākās pašvaldības var atļauties atbalstīt savus iedzīvotājus un nodrošināt nepieciešamo sociālo atbalstu, bet nabadzīgākās pašvaldības nespēj nodrošināt pat likumā noteiktās funkcijas bez papildu finansējuma, kā dēļ cieš to iedzīvotāji,” uzsver Gerhards.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā piedāvājuma jaunai Administratīvi teritoriālajai reformai mērķis ir mazināt nevienlīdzību, uzlabot valsts pārvaldi un palīdzēt sekmīgāk un līdzsvarotāk attīstīties novadiem. Publiskai diskusijai tiek piedāvāti divi iespējamie pašvaldību turpmākās apvienošanās modeļi.
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz noteikt, ka Latvijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā plānots veidot 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Savukārt otrs paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi. Lēmums, kuru no pašvaldību turpmākas apvienošanas variantiem apstiprināt, tiks pieņemts pēc plašām diskusijām ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem.
„Paredzam, ka sagatavotie pašvaldību turpmākās attīstības modeļi sākotnēji netiks vērtēti viennozīmīgi un iespējams, saskarsimies arī ar pretestību. Tomēr mēs esam apņēmības pilni tikties un diskutēt ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem, lai sabiedrībai skaidrotu ieguvumus, ko sniegs pašvaldību apvienošana, ” atzīmē Gerhards.
Jaunie priekšlikumi, kas iesniegti apspriešanai koalīcijas partneriem, balstās uz valsts attīstības kopējām prioritātēm. To mērķis ir izveidot profesionālu, efektīvu, modernu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, attālinātā darba iespēju veicināšanu un e-pārvaldes principu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, piebilda ministrs.
Reformu paredzēts ieviest 2021.gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv