2015.gada 6. maijā Rīgā, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā notika ikgadējā konference "CONT_ACT RIGA", kuras mērķis ir starptautiskā vidē apspriest publiskās pārvaldes modernizācijas aktualitātes un tendences.
Konferences dalībnieki diskutēja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk - IKT) piedāvātām iespējām publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu modernizācijā. Diskusiju gaitā dalībnieki izvērtēja un salīdzināja labākos Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu publisko pakalpojumu modernizācijas piemērus un meklēja savstarpējās sadarbības iespējas efektīvākai publisko pakalpojumu sistēmas izveidei.
Konferenci atklāja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, mudinot konferences dalībniekus dalīties pieredzē, zināšanās, un apspriest idejas, kā IKT varētu uzlabot pakalpojumu pieejamību ikvienam lietotājam. Eiropas Komisijas pārstāvji izklāstīja e-pārvaldības darbības plāna virzienus, kas uzsver atvērto datu lietošanu, sadarbspējas un datu atkārtotas uzmantošanas vairošanu, kā arī iedzīvotāju iesaistīšanu e-pārvaldes izveidošanā. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis uzsvēra līdera lomu un nozīmi spēcīgas e-pārvaldes izveidē.
Konferencē piedalījās IKT nozares pārstāvji, publiskā pārvaldes politikas veidotāji un eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji gandrīz no visām ES dalībvalstīm, kā arī Īslandes un Norvēģijas. Konferences videoarhīvs pieejams šeit un prezentācijas pieejamas šeit!
Labie piemēri:
Latvija: LR Uzņēmumu reģistrs kopš 2012.gada ir ieviesis e-pakalpojumus. Šobrīd elektroniski var iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par jauna komersanta, uzņēmuma, organizācijas vai līguma reģistrāciju, kā arī pieteikt reģistrācijai izmaiņas, maksātnespēju, likvidāciju un līguma izbeigšanu. Iesniedzot pieteikumu e-vidē, to iespējams izdarīt ātrāk (vidēji 25 minūšu laikā) un lētāk – tiek piemērota 10% atlaide valsts nodevai par reģistrāciju, kā arī ir noteikta samazinātas paraksta apliecināšanas izmaksas – 0,4 EUR par e-parakstu (apliecinot klātienē – 7 EUR).
Dānijas: Dānijas Digitalizācijas aģentūras pārstāve Marianne Sorensena (Marianne Sørensen) norādīja, ka digitalizācija pakalpojumu sniegšanas efektivitātei ir būtiska valdības darba kārtības sastāvdaļa. 80% valsts rakstiskās komunikācijas jau norit digitālā formātā. Viena no vērienīgākajām iniciatīvām Dānijā ir pāreja uz obligātu elektronisku saziņu ar valsts iestādēm gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Valsts elektroniski sazinās ar iedzīvotāju, uz iedzīvotāja e-pastu sūtot oficiālus paziņojumus, piemēram, pensiju pārskatus, vēstules no slimnīcām un nodokļu dienesta, informāciju par studentu stipendijām, informāciju par dzīvokļu pabalstiem u.c. Savukārt klienta elektroniskais paraksts ļauj piekļūt gan klienta e-pastkastītei, gan valsts tīmekļa vietnēm, tiešsaistes bankām un citiem pakalpojumiem.
Nīderlande: Saskaņā ar jaunākajiem ES rādītājiem, 56% no Nīderlandes pilsoņiem izmanto elektroniskās formas internetā, komunicējot ar valsts pārvaldes institūcijām, kā norādīja Nīderlandes Iekšlietu un Karalistes attiecību ministrijas starptautiskais koordinators Džons Kostra (John Kootstra). Valdības līmenī ir izstrādāta apvienota infrastruktūra e-lietu pārvaldei un tās mērķis ir līdz 2017.gadam valsts pārvaldi pilnībā digitalizēt.
Somija: Somijas Finanšu ministrijas pārstāvis Olli-Pekka Rissanen informēja, ka elektroniskās identifikācijas kartes (eID), kuras izmanto publiskais un privātais sektors, ir izveidotas deviņdesmito gadu beigās. Pašlaik Somijas eID kartes lieto aptuveni 7 miljoni cilvēku, kas ir ievērojami sekmējis publiskā un privātā sektora sadarbību.
Latvija: Uldis Pabērzis, SIA Complete Payment Systems valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir izveidoti neskaitāmi, uzlaboti subsidēto maksājumu risinājumi, piemēram, iespēja veikt tiešsaistes un bezsaistes maksājumus, caurspīdīga un tūlītēja piekļuve datiem, uzlabotas drošības sistēmas, kā arī integrēta un starptautiska maksājumu sistēma.
Latvija: Savukārt lietotāju pieredzes (UX) eksperte Līga Lētiņa sniedza ieskatu lietotāju pieredzes balstītā pieejā e-pakalpojumu modernizēšanā, uzsverot, ka pakalpojumu izstrādē nepieciešams sākt ar lietotāju vajadzību izpēti, koncentrējoties uz lietotāju vēlmēm.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel. 67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv
Konference tiek īstenota projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% Latvijas valsts. Aktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
