2015.gada 5.maijā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomes vārdā un Eiropas Parlamenta pārstāvji panākuši provizorisku vienošanos par lēmumu attiecībā uz tirgus stabilitātes rezerves (rezerve) izveidi un darbību.
Panāktā vienošanās nosaka:
izveidot rezervi kā elastīgu automātisku mehānismu apgrozībā esošo emisijas kvotu skaita regulēšanai, koriģējot ik gadu izsolāmo kvotu apjomu gadījumos, kad kopējais apritē esošais kvotu daudzums būtu ārpus diapazona 400-833 milj. kvotas; rezerves sākuma datumu (2019.gada 1.janvāris); kvotu izsolēs atlikto vienību (900 miljoni kvotu, kuru izsolīšana tika pārcelta no 2014.-2016.gada uz 2019.-2020.gadu) tiešu pārnesi uz rezervi; nepiešķirto kvotu (neizmantotais kvotu apjoms, kas bijis rezervēts jaunu iekārtu atbalstam, un nepiešķirtās kvotas iekārtu slēgšanu vai darbības jaudu samazināšanas gadījumos) tiešu pārnesi uz rezervi 2020.gadā un turpmākas izmantošanas izvērtēšanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) pārskatīšanas ietvaros; oglekļa emisiju pārvirzes riska un konkurētspējas aspektu, tostarp nodarbinātības un IKP aspektu vērā ņemšanu ES ETS un rezerves pārskatīšanas ietvaros.
Panāktās vienošanās konsolidētais teksts vēl jāapstiprina Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER) (paredzēts 13.05.2015.), pēc tam tas tiks oficiāli apstiprināts vienā no ES Padomes sanāksmēm tuvāko mēnešu laikā. Līdzvērtīgas darbības jāveic arī Eiropas Parlamentam, apstiprinot vienošanos Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā (ENVI komiteja) (paredzēta 26.05.2015.) un Eiropas Parlamenta plenārsēdē (paredzēta 06.07.2015.).
Minētais lēmums par rezerves izveidi ir nozīmīgs solis cīņā pret klimata pārmaiņām, un tas pavērs ceļu tālākai ES ETS reformai.
Kas ir ES ETS?
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzes emisijas ekonomiski efektīvā veidā.
ES ETS pamatā ir tā dēvētā emisiju ierobežošanas un tirdzniecības pieeja – katru gadu ES nosaka ierobežojumu (maksimālo apjomu) kopējām emisijām, ko rada lielie siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji, kā arī energoietilpīgās rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi un komerciālās aviosabiedrības, uz kurām attiecas ES ETS.
Šo ierobežojumu ietvaros uzņēmumi pēc vajadzības var pirkt un pārdot emisijas kvotas. Katra kvota tās turētājam dod tiesības emitēt vienu tonnu CO2, kas ir galvenā siltumnīcefekta gāze, vai līdzvērtīgu citas siltumnīcefekta gāzes daudzumu.
No 2013.gada līdz 2020.gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74% un no 2021.gada – par 2,2%, atspoguļojot ES jauno siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi 2030.gadam.
Kopumā ES ETS attiecas uz apmēram 45% no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma. Latvijā sistēma attiecas uz 67 iekārtās, kas 2013.gadā emitēja apmēram 24% no kopējām valsts emisijām.
Kādēļ mums nepieciešama tirgus stabilitātes rezerve?
Šobrīd ES ETS ir uzkrājies emisijas kvotu pārpalikums, 2013.gadā sasniedzot apmēram 2,1 miljardu kvotu apjomu, kas ir būtiski samazinājis kvotu cenu tirgū. Turklāt tiek lēsts, ka strukturālais pārpalikums sistēmā saglabāsies līdz pat 2020.gadam un vēl ilgāk.
Lai novērstu pašreizējo oglekļa tirgu nelīdzsvarotību un izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē, ar minēto lēmumu ierosina uz rezervi pārnest kvotu izsolēs atliktās kvotas un nepiešķirtās kvotas, kā arī automātiski no tirgus izņemt daļu kvotu, tās ieskaitot rezervē, ja kopējais apritē esošais kvotu skaits pārsniedz 833 milj. kvotu robežvērtību, un atbrīvot kvotas no rezerves, ja kopējais apritē esošais kvotu skaits ir mazāks par 400 milj.
Kristīne Kļaveniece
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tel.+371 67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv