Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards 2016. gada 4. martā Briselē tikās ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti un pārrunāja Latvijas īpašo situāciju un nostāju jautājumā par 2030. gada mērķi siltumnīcefekta gāzu (SEG) ierobežošanai. Saruna notika kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) rīcību pēc Klimata pārmaiņu konferences Parīzē, kuras laikā tika pieņemts vēsturisks nolīgums klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc 2020. gada.
K.Gerhards iepazīstināja komisāru ar Latvijas nostāju jautājumā par ES SEG emisiju ierobežošanas mērķa 2030. gadam (samazināt SEG par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu) pārdali starp ES dalībvalstīm. Ministrs norādīja, ka Latvija sagaida godīgu un izmaksu efektīvu pieeju šī mērķa sasniegšanas nodrošināšanā. Tāpat K.Gerhards uzsvēra, ka nepieciešams ņemt vērā Latvijas īpašo situāciju, tai skaitā jau sasniegto emisiju samazinājumu un emisiju samazināšanas problemātiku. “Latvija var atbalstīt tikai minimālo iespējamo mērķi, proti, līdz 2030. gadam SEG emisiju apjomu ierobežot 2005. gada līmenī”, atzīmēja K.Gerhards. Tāpat tika pārrunāts arī jautājums par zemes sektora, t.sk. mežsaimniecības, vietu ES SEG mērķa sasniegšanā.
Komisārs uzklausīja Latvijas argumentus, informējot, ka izprot Latvijas situāciju jautājumā par jau sasniegto SEG emisiju samazinājumu un specifisko emisiju struktūru. Tomēr viņš arī norādīja, ka 2030.gada mērķa sasniegšanā visām ES valstīm būs jādod savs ieguldījums.
Lai turpinātu diskusiju nacionālā līmenī, K.Gerhards aicināja komisāru apmeklēt Latviju un tikties ar ministriem un nozares ekspertiem.
Tāpat 4. martā, Briselē (Beļģijā) ministrs K.Gerhards piedalījās ES Vides ministru padomē (Vides padome). Tās laikā notika diskusijas par Aprites ekonomikas pakotni, analizējot šo priekšlikumu vides aspektus. Līdzīgu diskusiju, tikai par priekšlikumu ekonomiskajiem aspektiem, Nīderlandes prezidentūra organizēja ES Konkurētspējas ministru padomē 2016. gada 29. februārī. Otrs būtisks jautājums, par ko notika politikas diskusijas, bija turpmākā rīcība pēc Klimata pārmaiņu konferences Parīzē. Ministrs uzsvēra, ka ES nepieciešams sagatavoties Parīzes nolīguma ratifikācijai, un būtiski, lai ES būtu daļa no Parīzes nolīgumu ratificējušajām valstīm brīdī, kad tas stāsies spēkā.
Kristīne
Kļaveniece
Sabiedrisko
attiecību nodaļas vadītāja
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts:
prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv