2025. gada 18.-19. decembrī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars piedalās Baltijas valstu reģionālo lietu ministru sanāksmē Lietuvā, kurā plānots pārrunāt jaunākos notikumus reģionālās politikas jomā, Austrumu pierobežas attīstības jautājumus un prioritātes Eiropas Savienības Daudzgadu finanšu ietvarā 2028.–2034. gadam, tai skaitā papildu atbalstu sociālekonomiskās noturības stiprināšanai.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars: “Mūsu kopējo interešu un Eiropas drošības interešu aizsardzība gar austrumu robežu ir kļuvusi par nepieciešamību. Kā ministri, kas atbildīgi par reģionālo politiku, mēs visvairāk redzam, cik svarīga reģionālā noturība ir mūsu valstu vispārējai attīstībai. Tajā pašā laikā mūsu reģioni nav tikai valstu teritorijas — tie veido arī daļu no Eiropas Savienības ārējās robežas un tādējādi tieši veicina Eiropas drošību un stabilitāti. Šodienas sanāksme sniedz labu iespēju apmainīties ar pieredzi, saskaņot redzējumus un koordinēt kopīgu Baltijas pieeju. Īpaši nozīmīgi tas ir nākamā Daudzgadu finanšu ietvara kontekstā, turpinot diskusijas Eiropas Savienības līmenī un aizstāvot mūsu reģiona intereses.”
Sanāksmē plānots akcentēt arī pozitīvās tendences Latvijas reģionālajā attīstībā, uzsverot reģionālo atšķirību mazināšanos un straujāku izaugsmi ārpus Rīgas reģiona, kā arī izcelt jau ieviestos un plānotos pasākumus uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstībai reģionos, tostarp investīcijas industriālajos parkos, ceļu infrastruktūras sakārtošanā un pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, vienlaikus uzsverot arī iedzīvotāju līdzdalības nozīmi reģionu attīstībā.
Pašvaldību teritoriālā reforma ir stiprinājusi vietējo pašvaldību kapacitāti un uzlabojusi pakalpojumu sniegšanu, ko papildina mērķēti ieguldījumi mobilitātē, it īpaši reģionālajā un vietējā ceļu infrastruktūrā, kas ir būtiska gan ekonomiskajai attīstībai, gan ikdienas pieejamībai un reģionu noturībai. Ne mazāk svarīga ir iedzīvotāju līdzdalība — Latvija ir ieviesusi līdzdalības budžetu kā obligātu procedūru visās pašvaldībās, tādējādi stiprinot iedzīvotāju iesaisti vietējo lēmumu pieņemšanā. Spēcīgas kopienas un pilsoniskā līdzdalība ir būtiski elementi gan reģionālajā attīstībā, gan sabiedrības noturībā.