2026. gada 20. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos grozījumus* Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta nosacījumos, paredzot 10,68 miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūras attīstībai mazajās apdzīvotajās vietās. Finansējums ļaus uzlabot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, mazināt vides piesārņojumu un nodrošināt ilgtspējīgākus ūdenssaimniecības pakalpojumus Latvijas reģionos.
Grozījumi paredz izveidot jaunu, ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu, kurā atbalsts būs pieejams mazajām apdzīvotajām vietām ar notekūdeņu piesārņojuma slodzi, kas atbilst 1000 līdz 2000 cilvēku radītajam piesārņojumam. Latvijā ir aptuveni 70 šādas apdzīvotās vietas, kurām pēdējos divos ES fondu plānošanas periodos nav bijis pieejams finansējums notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars uzsver: “Ieguldījumi ūdenssaimniecības infrastruktūrā ir būtiski ne tikai vides aizsardzībai, bet arī iedzīvotāju dzīves kvalitātei Latvijas reģionos. Ar šo finansējumu sniegsim iespēju mazajām apdzīvotajām vietām modernizēt novecojušo infrastruktūru un uzlabot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti. Īpaši svarīgi, ka paredzam lielāku atbalsta intensitāti Austrumu pierobežas pašvaldībām, kur infrastruktūras attīstība ir nozīmīga arī reģiona noturības un drošības stiprināšanai.”
Jaunajā atlases kārtā būs iespējams saņemt finansējumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācijai un jaudas optimizācijai, kā arī centralizētās kanalizācijas tīklu, sūkņu staciju un spiedvadu izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai. Tāpat paredzēts atbalsts rezerves elektroapgādes ģeneratoru iegādei, lai elektroapgādes traucējumu gadījumā nodrošinātu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības nepārtrauktību un stiprinātu civilās aizsardzības spējas.
Vienam projektam maksimāli pieejamais ERAF finansējums būs 500 000 eiro ar atbalsta intensitāti līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Savukārt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas projektus īstenos Austrumu pierobežas pašvaldībās, ERAF atbalsta intensitāte varēs sasniegt līdz 95 %.
Plānotie ieguldījumi palīdzēs Latvijai izpildīt arī ES Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasības, kas turpmāk attieksies arī uz mazākām apdzīvotajām vietām. Vienlaikus tie veicinās ūdens resursu aizsardzību, samazinās piesārņojuma riskus un uzlabos ūdenssaimniecības infrastruktūras darbības drošumu.
Atklātu projektu iesniegumu atlasi un apstiprināto projektu uzraudzību nodrošinās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Pasākuma ietvaros atbalstīto projektu īstenošana paredzēta līdz 2029. gada 31. decembrim.
*Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 471 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi""