Piektdien, 6. novembrī, Ministru kabinetā apstiprināts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais informatīvais ziņojumu par Latvijas priekšlikumiem Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģijas 2030 (Stratēģija) mērķu sasniegšanai. Piedāvātā pieeja aizsargājamo teritoriju noteikšanai paredz pēc iespējas izmantot jau esošās aizsargājamās un citas juridiski aizsargātās teritorijas, nevis plaši veidojot jaunas teritorijas ar stingriem saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
“Mūsu piedāvātā pieeja paredz spert būtisku soli dabas aizsardzības un tautsaimniecības interešu sabalansēšanā. Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt dabas aizsardzību 30 % Latvijas teritorijas, tostarp 10 % noteikt stingrai aizsardzībai. Šos mērķus var sasniegt, izmantojot jau aizsargātās teritorijas un pilnveidojot aizsardzību tajās. Aizsargājamās teritorijas var paplašināt tikai tad, ja ir paredzēti kompensējošie mehānismi,” norāda viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars.
Stratēģijā paredz, ka līdz 2030. gadam jāpalielina aizsargājamo teritoriju tvērums un juridiski jāaizsargā vismaz 30% ES sauszemes un 30% ES jūras teritorijas, tajā skaitā stingra aizsardzība jāparedz vismaz trešdaļai, t.i. 10% ES sauszemes un 10 % jūras teritorijas, tostarp visiem ES pirmatnējiem un senajiem mežiem.
Informatīvais ziņojums paredz konceptuālu vienošanos par priekšlikumiem virzībai uz 30% aizsargāto teritoriju, t.sk.10% stingri aizsargāto teritoriju un iesniegšanu Eiropas Komisijā.
Ziņojums paredz 30% aizsargāto teritoriju iekļaut visas esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), mikroliegumus un to buferzonas, kā arī teritorijas ar citiem efektīviem aizsardzības pasākumiem – vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas. Šobrīd ĪADT un mikroliegumu kopējā platība valstī aizņem 20,21%, bet citas teritorijas indikatīvi 7,76%. Turpmāk varētu ieskaitīt arī brīvprātīgi noteiktas un juridiski aizsargātas purvu teritorijas un brīvprātīgi noteiktas un juridiski aizsargātas citas teritorijas, pēc atbilstoša regulējuma izstrādes.
10% stingri aizsargāto teritoriju tiek iekļauti dabas rezervāti, dabas liegumi, dabas pieminekļi un citu ĪADT stingrākās funkcionālās zonas, kā arī mikroliegumi. Šobrīd pārklājums ir aptuveni 6%. Lai virzītos uz 10% mērķi plānots stiprināt aizsardzības prasības esošajās ĪADT, kā arī Natura 2000 tīkla pilnveidošanai noteikt dabas liegumus valsts zemēs sešu ES nozīmes biotopu aizsardzībai indikatīvi 52000 ha platībā.
Būtiski, ka jau esošo ĪADT, mikroliegumu un citu aizsargāto teritoriju iekļaušana 30% mērķa sasniegšanā pati par sevi nemaina tajās pašlaik noteiktos saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības prasības, kā arī nemaina šo teritoriju robežas. Tāpat netiek mainītas vispārējās dabas aizsardzības prasības ārpus šīm teritorijām.