2026. gada 29. janvārī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Digitālās politikas attīstības nodaļas vadītāja Signe Kalnciema pārstāvēja Latviju Norvēģijas Digitālās valdības direktorāta (Digdir) rīkotajā NOBID seminārā Kopenhāgenā, kas bija veltīts Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) ieviešanas aktualitātēm un dalībvalstu progresam.
Paneļdiskusijā par valstu pieredzi EDIM ieviešanā S. Kalnciema iepazīstināja ar Latvijas redzējumu par digitālā maka ieviešanu līdz 2026. gada beigām, uzsverot, ka prioritāte ir stabils, praktiski izmantojams un uzticams risinājums, sākot ar labi funkcionējošu pamatversiju, ko laika gaitā papildināt ar iedzīvotājiem aktuāliem lietojuma gadījumiem. Diskusijā tika akcentēta pārrobežu funkcionalitātes nozīme, kas ļautu iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot digitālo identitāti visā Eiropas Savienībā, kā arī nepieciešamība nodrošināt lietotāju uzticību, attālinātu piekļuvi un digitālo iekļaušanu. S. Kalnciema uzsvēra, ka liela nozīme iedzīvotāju iesaistē EDIM risinājuma izmantošanai ikdienā ir sabiedrības digitālā izglītošana, īpašu uzmanību pievēršot tās neaizsargātākajām grupām. VARAM jau šobrīd īsteno digitālo prasmju bezmaksas mācības, kam iespējams pieteikties ikvienam iedzīvotājam no 16 gadu vecuma. Noslēdzoties šim projektam, sekos nākamais apmācību posms, kas ilgs līdz pat 2029. gada beigām.
Papildus paneļdiskusijai seminārā tika aplūkots plašs jautājumu loks par Eiropas digitālās identitātes ekosistēmas attīstību. Tika analizēta biznesa maku loma pārrobežu uzņēmējdarbības procesu automatizācijā, kopīgas Ziemeļvalstu–Baltijas sertifikācijas shēmas izveide, kā arī riski, kas var apdraudēt EDIM sekmīgu ieviešanu.
Seminārā tika aplūkoti arī praktiskie un drošības jautājumi, tostarp tirgus dalībnieku redzējums par eIDAS 2.0 regulas ieviešanu Baltijas valstīs, privātā sektora gatavība pielāgoties jaunajam regulējumam, biometrisko datu atbildīga izmantošana, kā arī tehniskie risinājumi identitātes savietojamības nodrošināšanai. Tāpat arī tika diskutēts par digitālās identitātes drošību, krāpšanas un organizētās noziedzības riskiem, digitālo iekļaušanu un uzticības stiprināšanu, akcentējot digitālās identitātes nozīmi praktisku sabiedrības vajadzību risināšanā.