Lai paātrinātu patvertņu ierīkošanu un mazinātu praktiskos un normatīvos šķēršļus, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) koordinē starpinstitucionālu darbu, vienkopus pulcējot pašvaldības un atbildīgās institūcijas praktisku risinājumu izstrādei. Tādēļ VARAM telpās šodien sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju tika organizēts seminārsu Eiropas Savienības fondu pasākuma "Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem" finansējuma saņēmējiem un būvvaldēm. Seminārs pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus klātienē un vēl vairāk nekā 130 dalībniekus tiešsaistē.
Seminārs ir viens no turpmākajiem soļiem pēc VARAM iniciētā starpinstitūciju darba, kura laikā kopā ar pašvaldībām, Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un VUGD tika identificēti galvenie šķēršļi patvertņu ierīkošanai un panākta vienošanās par konkrētu rīcību to novēršanai.
Semināru atklāja VARAM parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis un ministra padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Pēteris Dimants, uzsverot, ka veiksmīgai patvertņu projektu īstenošanai nepieciešama cieša sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām un projektu īstenotājiem.
"Ukrainas pieredze skaidri parāda, cik svarīgi ir sagatavoties laikus. Arī tur neviens neticēja, ka karš kļūs par realitāti, taču šodien ukraiņu pieredze un ekspertu zināšanas palīdz arī mums. Esam strādājuši, lai kopā ar iesaistītajām institūcijām izveidotu vienotu pieeju un atvieglotu pašvaldībām ceļu uz patvertņu ierīkošanu. Šis seminārs ir iespēja pārrunāt praktiskus jautājumus, mācīties no citu pieredzes un panākt, lai projekti virzītos uz priekšu daudz straujāk," uzsver VARAM parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis.
Semināra laikā CFLA Teritoriju infrastruktūras attīstības projektu nodaļas vadītāja Agate Streipa sniedza pārskatu par projektu ieviešanas progresu, biežākajiem izaicinājumiem un finansējuma saņēmējiem būtiskākajiem nosacījumiem projektu sekmīgai īstenošanai. Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks Andris Lazarevs skaidroja būvniecības regulējuma piemērošanu patvertņu projektiem, tostarp prasības būvniecības ieceres dokumentācijai, inženiertīkliem un gadījumiem, kad būvdarbu veikšanai pietiek ar paziņojumu par būvniecību.
Savukārt VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Resursu pārvaldīšanas nodaļas vecākā inspektore Agrita Vītola iepazīstināja ar III kategorijas patvertņu ieteicamā aprīkojuma katalogu un uzsvēra nepieciešamību saglabāt skaidras, vienlaikus samērīgas prasības patvertņu aprīkošanai. Pārmērīgi detalizētu tehnisko specifikāciju noteikšana var sadārdzināt aprīkojuma iegādi, ierobežot konkurenci iepirkumos un apgrūtināt projektu īstenošanu.
Par Latvijas uzņēmumu iespējām nodrošināt patvertņu aprīkojumu un tehnoloģiskos risinājumus stāstīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas sabiedrisko attiecību vadītāja Anete Lūsare, iepazīstinot ar nozares uzņēmumu piedāvātajiem risinājumiem un sadarbības iespējām.
Seminārā nozīmīga vieta bija atvēlēta arī praktiskās pieredzes apmaiņai. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes finanšu prorektors Linards Sisenis iepazīstināja ar universitātes pieredzi, pielāgojot patvertni Meža un vides zinātņu fakultātes ēkā Jelgavā, kā arī informēja par ieceri līdz šā gada oktobrim pielāgot vēl piecas patvertnes ar kopējo ietilpību aptuveni 1250 cilvēkiem. Ar savu pieredzi patvertņu ierīkošanā, tostarp izvēlētajiem drošības risinājumiem un patvertņu pieejamības attālinātu kontroli dalījās arī Daugavpils Universitātes Saimniecības daļas direktors Pēteris Kokins. Savukārt Valmieras pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar objektu pielāgošanas un aprīkošanas progresu, kas ir panākts iesaistītajiem speciālistiem mērķtiecīgi sadarbojoties, izmantojot pašvaldībā pieejamo kapacitāti un zināšanas. Diskusijās vairākkārt tika uzsvērts, ka vienotas, skaidras un praksē piemērojamas prasības ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai projektu īstenošanai. Vienlaikus, finansējuma saņēmējiem ir zināma elastība, kā praktiski pielāgot konkrētos objektus, lai tie būtu drošs patvērums civiliedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā.
Semināra noslēgumā klātesošajiem bija iespēja uzdot jautājumus VARAM, CFLA, VUGD, Ekonomikas ministrijas un citu iesaistīto institūciju ekspertiem, pārrunājot konkrētu projektu īstenošanas jautājumus un meklējot risinājumus to sekmīgai virzībai. Semināra prezentācijas un rakstiskas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem tiks apkopotas un publicētas VARAM tīmekļvietnē un CFLA tīmekļvietnē, kurā jau ir publicēta ar šī pasākuma atlasi un ieviešanu saistītā informācija.
VARAM arī turpmāk koordinēs starpinstitucionālo sadarbību ar iesaistītajām institūcijām un pašvaldībām, lai nodrošinātu metodoloģisku atbalstu, novērstu projektu īstenošanu kavējošos šķēršļus un sekmētu Eiropas Savienības fondu finansēto patvertņu projektu savlaicīgu īstenošanu.