2023.gada 18.decembrī Briselē, Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē, panākta vienošanās par iepakojumu un izlietoto iepakojumu regulas priekšlikumu, kura mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos – samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Latviju padomes sanāksmē pārstāv vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Latvija kopumā atbalsta pārmērīga un nevajadzīga iepakojuma daudzuma samazināšanu, tostarp, pārpakošanas aizliegumu. Vienlaikus ir būtiski, lai iepakojuma patēriņa samazināšana nepalielina pārtikas atkritumu veidošanos vai nerada apdraudējumu pārtikas nekaitīgumam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: "Mēs esam ceļā uz vienošanos, lai iepakojumu atkritumu radīšana un pārstrāde atbilstu aprites ekonomikas principiem. Mums ir svarīgi nonākt pie tādiem risinājumiem, kas būtu pieņemami vietējiem uzņēmējiem un būtu ieguvums videi un līdz ar to sabiedrībai ilgtermiņā. Pateicamies Spānijas prezidentūrai par ieguldījumu, kā arī novēlām Beļģijas prezidentūrai produktīvas diskusijas trialogos ar Eiropas Parlamentu."
Iepakojuma regulas priekšlikuma mērķis ir novērst iepakojuma atkritumu rašanos – samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Iepakojuma regulas priekšlikums paredz novērst šķēršļus iepakojuma apritīgumam. Lai tādējādi līdz 2030. gadam panāktu, ka viss ES tirgū sastopamais iepakojums ir otrreizēji pārstrādājams. Tāpat Iepakojuma regulas priekšlikuma mērķis ir samazināt iepakojuma ražošanā vajadzību pēc primārajiem dabas resursiem un izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejmateriālu tirgu, ar obligātu mērķrādītāju palīdzību palielinot pārstrādātas plastmasas izmantošanu iepakojumā.
Latvijas delegācija aicināja regulas priekšlikumā paredzēt elastības iespējas attiecībā uz prasībām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanai, ieskaitot prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu un depozīta sistēmu darbībai. Delegācijas pārstāvji norādīja uz nesamērīgu prasību izvirzīšanu atkārtotai lietošanai un uzpildīšanai. Atkārtoti lietojams iepakojums ne vienmēr ir optimāls risinājums visām preču kategorijām. Atkārtotas lietošanas un uzpildīšanas mērķi būtu jāapsver pie nosacījuma, ka tie ir tehniski un praktiski iespējami, un sniedz izmērāmu labumu videi salīdzinājumā ar vienreiz lietojamām alternatīvām.
Tāpat padomes sanāksmē norisinājās diskusijas par direktīvas priekšlikumu par augsnes monitoringu un noturību. Ar šo priekšlikumu tiek ieviesta augsnes monitoringa sistēma un definēts, kas ir veselīga augsne, noteikta rīcība ar piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām. Tas veidos pamatu augsnes ilgtspējīgai apsaimniekošanai, lai saglabātu vai uzlabotu tās veselību un tādējādi veicinātu veselīgas un izturīgas augsnes visā ES līdz 2050. gadam. Direktīvas priekšlikums palīdzēs dalībvalstīm veicināt to, ka augsnes spēs nodrošināt daudzveidīgus ekosistēmu pakalpojumus, kas ir būtiski gan cilvēku veselībai, gan videi.
Padomes sanāksmē diskutēja arī par regulas priekšlikumu par noturīgu Eiropas mežu monitoringa sistēmu. Šī priekšlikuma mērķis ir izstrādāt ES mēroga meža monitoringa sistēmu, kas atbalstītu saskaņotu un efektīvu esošo ES politiku īstenošanu vides, bioloģiskās daudzveidības, klimata, enerģētikas un bioekonomikas jomā. Tas nodrošinātu kopīgus, digitalizētus, salīdzināmus, savlaicīgus un pieejamus datus un izveidotu saskaņotu sistēmu integrētu ilgtermiņa mežu plānu izstrādei. Mežu monitoringa regulas priekšlikums vērsts uz labāku datu un zināšanu ieguvi par mežiem.