29. maijā tiešsaistē norisinājās vebinārs “Valsts pārvaldes koplietošanas rīki: stratēģija, izstrāde un prakse”, kura centrā – valsts digitālās transformācijas infrastruktūra, kas ik dienu nodrošina datu apmaiņu, pakalpojumu sniegšanu un iestāžu savstarpējo sadarbību. Vebināru rīkoja Valsts administrācijas skola, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA).
Atklājot pasākumu, VARAM Valsts pakalpojumu un datu pārvaldības departamenta direktors Uģis Bisenieks uzsvēra – digitālā transformācija valsts pārvaldē nav tikai tehnoloģiju ieviešana. Tas ir ilgtermiņa process, kurā ikviens darbinieks – neatkarīgi no amata – ir būtiska sastāvdaļa. U.Bisenieks aicināja skatīties uz koplietošanas risinājumiem kā uz instrumentiem, kas palīdz sadarboties labāk, vienkāršāk un gudrāk.
Savukārt VDAA direktors Jorens Liopa norādīja: “Mēs nevaram runāt par kvalitatīvu valsts pārvaldi bez uzticēšanās un vienotas digitālās mugurkaula struktūras. Koplietošanas risinājumi ir mūsu kopīgā infrastruktūra – tie palīdz mums savienot informāciju, cilvēkus un pakalpojumus.”
Digitālās ekosistēmas arhitektūra – vienots pamats valsts darbībai
VDAA direktora vietniece elektroniskās pārvaldes jautājumos Egita Rudzīte vebinārā sniedza detalizētu pārskatu par galvenajiem koplietošanas risinājumiem, kuri jau šobrīd atbalsta iestāžu ikdienas darbu:
- DAGR – platforma drošai, automatizētai datu apmaiņai starp iestādēm.
- VIRSIS – elektronisko vienošanos slēgšana un pakalpojumu pārvaldība.
- API pārvaldnieks – centralizēta API katalogu uzturēšana un pārvaldība.
- Latvijas Atvērto datu portāls – vienots atvērto datu pieejamības un atkalizmantošanas rīks.
- Ģeoportāls – ģeotelpisko datu koplietošana un lietojamība vienotā platformā,
- un citi ne mazāk svarīgi risinājumi pakalpojumu elektronizācijas atbalstam, autentifikācijai, iepirkumiem un dokumentu apritei.
“Koplietošanas risinājumi nav tikai IT rīki – tie ļauj mums nevis dublēt sistēmas, bet veidot vienotu ekosistēmu, kurā informācija ir droša, pieejama un savietojama,” uzsvēra Rudzīte.
Prakse runā skaļāk par teoriju – pieredzes no iestādēm
Vebināra otrajā daļā savus stāstus par koplietošanas risinājumu izmantošanu dalījās piecas valsts pārvaldes iestādes.
Valsts ieņēmumu dienests kā viens no pirmajiem DAGR lietotājiem nodeva datus par politiski nozīmīgām personām un aktīvi testē datu kopas par saimniecisko darbību un nodokļu informāciju. “DAGR palīdz samazināt slogu mūsu informācijas sistēmām un padara datu apmaiņu daudz efektīvāku,” norādīja Aigars Krūmiņš, Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes Datu apmaiņu informācijas sistēmu daļas vadītājs.
Kultūras informācijas sistēmu centrs dalījās pieredzē ar API pārvaldnieka ieviešanu, akcentējot “API-first” pieeju kā pamatprincipu visām jaunajām sistēmām. “Tas ir instruments, kas padara mūsu sistēmas elastīgas, pārskatāmas un savietojamas ar citiem,” uzsvēra Jānis Ziediņš, Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietnieks digitālās attīstības jautājumos.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pastāstīja, kā iestāde izmanto Atvērto datu portālu, lai sabiedrībai padarītu pieejamus datus, kas ir kritiski svarīgi laikapstākļu prognozēm, drošības plānošanai un klimata analīzei. Par to vebinārā detalizētāk pastāstīja Juris Braučs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs.
Tiesu administrācijas pārstāves – E-lietas un pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja Elīza Kārkliņa un informācijas sistēmu administratore Aija Vītola, sniedza piemēru, kā VIRSIS platforma ļauj efektīvi pārvaldīt pakalpojumus un slēgt vienošanās ar citām iestādēm digitālā formātā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Uldis Apsītis) norādīja uz tehniskajiem un organizatoriskajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar Fizisko personu reģistra datu nodrošināšanu caur DAGR, akcentējot nepieciešamību pēc precīzām prasībām un savstarpējas izpratnes. Par to vebinārā runāja Uldis Apsītis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu datu apstrādes departamenta direktors un informācijas sistēmu drošības pārvaldnieka pienākumu izpildītājs.
Noslēgumā norisinājās paneļdiskusija, kurā piedalījas Jānis Rumkovskis, SIA “UNISO” valdes loceklis, Edžus Žeiris, SIA “ZZ Dats” direktors, Andris Rudzītis, AS “RIX Technologies” IT attīstības vadītājs, savukārt diskusiju vadīja Ieva Treija. Viņi dalījās ar savu skatījumu uz to, kā nozares pieredze un valsts vajadzības var satuvināties caur atklātu dialogu un elastīgu sadarbību.
Koplietošanas risinājumi nav stāsts par tehnoloģijām vien – tas ir stāsts par to, kā mēs kā valsts strādājam kopā. Vebinārs apliecināja, ka ikviens darbinieks valsts pārvaldē – no analītiķa līdz nodaļas vadītājam – ir daļa no digitālās transformācijas. Un tikai kopīgi mēs varam veidot pārvaldi, kas ir droša, caurspīdīga un gatava nākamajam attīstības posmam.
