Šodien, 3.novembrī, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) ar nozares pārstāvjiem piedalās tiešsaistes diskusijā “Vairāk šķirosim, mazāk maksāsim!” par to, kā samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Atkritumu apsaimniekošanas izmaksu samazināšanas kontekstā ministrs izcēla jauno atkritumu valsts plānu 2021.-2028.gadam: “Atkritumu apsaimniekošana vairs nav tāda, kādu mēs to zinājām pirms 10 gadiem. Ikdienā mēs pārliecināmies, ka atkritumi tiešām ir resurss un ir jāievieš resursu pārdomāta un saimnieciska apsaimniekošana. Tas ir svarīgi ne tikai kopējā aprites ekonomikas kontekstā, bet arī tāpēc, ka tā ir iespēja būtiski uzlabot Latvijas resursu efektivitāti. Šobrīd uz Eiropas Savienības kopējā fona, diemžēl, mēs esam izšķērdīgi un nespējam radīt maksimālo pievienoto vērtību no tiem resursiem, kas nonāk mūsu pārziņā. Turklāt liela nozīme ir ne tikai atkritumu šķirošanai un turpmākai izmantošanai, bet arī kopumā samazināt radīto atkritumu apjomu.”
Lai veicinātu efektīvu resursu izmantošanu un tādējādi samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns paredz virkni izmaiņu attiecībā uz institucionālo sistēmu. “Šodienas tendences būtiski atšķiras no tām, kas bija 2000.gadu sākumā, kad noritēja darbs pie pamatinfrastruktūras izveides valstī. Tāpēc ir svarīgi gūt maksimālo pievienoto vērtību no pašlaik pieejamās infrastruktūras un kā viens no risinājumiem tiek saskatīta atkritumu apglabāšanas poligonu darbības fokusa maiņa vai pārprofilēšanās, lai veiksmīgi iekļautos aprites ekonomikas biznesa modeļos,” tā ministrs Plešs. Līdz ar poligonu darbības pielāgošanu rodas iespējas nodrošināt pārdomātu un ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu, izmantojamo materiālu atgūšanu no atkritumu plūsmas, neļaujot tiem kļūt par atkritumiem. Turklāt tas ļaus attīstīt un veicināt ne tikai tieši ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās aktivitātes, bet arī dalīšanās ekonomikas principu ieviešanu, labošanas centru attīstību, kā arī industriālās simbiozes ieviešanu.
Ministrs atgādināja, ka Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir sasniedzama virkne mērķu, kurus iespējams realizēt tikai kopīgi ar nozari un iedzīvotājiem. Līdz 2035. gadam jāpanāk, lai poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nepārsniedz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma. Savukārt 65% no sadzīves atkritumiem būs jāspēj pārstrādāt. Savukārt no 2023.gada 31.decembrim (Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā – no 2021. gada 1.janvāra) pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem jānodrošina, lai bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti, nejaucot ar citiem atkritumu veidiem. Vienlaikus ir jāsamazina pārtikas atkritumi un zudumi. Būtisks solis aprites ekonomikas virzienā ir depozīta sistēmas ieviešana dzērienu iepakojumiem. Tajā pašā laikā līdz 2023.gada 1.janvārim ir jāizveido dalītas savākšanas sistēmas tekstilmateriāliem un līdz 2024. gada 31. decembrim – bīstamajiem sadzīves atkritumiem papildus jau esošajām papīra, metāla, plastmasas un stikla sistēmām.
Sabiedrībā ir vērojama pozitīva tendence – iedzīvotāji labprāt iesaistās dalītajā atkritumu vākšanā, tiem ir tikai jādod iespēja to darīt! Tādēļ ir būtiska pašvaldību iesaiste. Savukārt pašvaldībām tas nozīmēs tīrāku un zaļāku vidi. Jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības dzīvot tīrā un sakoptā vidē, kas ir atkarīga arī no paša rīcības. Tāpat iedzīvotājiem ir tiesības prasīt nepieciešamo infrastruktūru savā pašvaldībā, piemēram, atkritumu dalītai vākšanai. Diskusijas dalībnieki apliecināja, ka ministrija un nozare ir vienoti kopīgā vīzijā – tīra, zaļa un aprites ekonomikā balstīta Latvijas nākotne.