Glāzgovā no 31. oktobra līdz 12. novembrim notiek lielākā starptautiskā klimata pārmaiņām veltītā konference - Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 26. sanāksme jeb COP26. Konferences mērķis ir veicināt ambiciozāku globālo rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, t.sk. valstu apņemšanos sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, un pielāgošanos klimata pārmaiņām, mobilizēt klimata finansējumu, kā arī turpināt darbu pie Parīzes nolīguma īstenošanas nosacījumiem.
Konference iesākas ar Pasaules līderu samitu, kura ietvaros sagaidāmi dažādi augsta līmeņa politiski paziņojumi gan par valstu individuālo rīcību un ambīcijām nacionālā līmenī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanā, gan arī par plānoto klimata finansējumu, ko attīstītas valstis ir plānojušas piešķirt attīstības valstīm klimata pasākumu īstenošanai. Ministru un ekspertu sarunas par jau konkrētiem turpmākajiem soļiem paredzētas tālākajā konferences gaitā no 8. līdz 13. novembrim, kad Latviju pārstāvēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un eksperti no ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta.
Ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!): “Klimata pārmaiņas ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu izaicinājumiem, tas skar visu pasauli un sabiedrību kopumā. Ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas klimata politikas ietvarā pasaules līmenī, lai mēs samazinātu klimata pārmaiņu radīto ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, ekosistēmām un valstu ekonomikām. Šī ir iespēja pieņemt vēl stingrākus lēmumus un turpināt īstenot sociāli un ekonomiski pamatotas rīcībpolitikas veidošanu.”
ANO norāda, ka globālā rīcība joprojām nav pietiekama, lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus. Tādēļ kā viens no galvenajiem COP26 mērķiem ir ambiciozāka rīcība globālo rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, kā arī veicināt visu valstu apņemšanos sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam.
Latvija atbalsta klimata pārmaiņu ierobežošanu un ir to ambiciozo valstu vidū, kas virzību uz klimatneitralitāti* un klimatnoturību ir noteikusi kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm nākamajiem gadiem.
Pēdējās desmitgadēs arī Latvijā konstatētas visstraujākās klimatisko parametru izmaiņas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Sagaidāms, ka 21. gadsimtā temperatūra palielināsies vēl straujāk nekā iepriekš paredzēts. Tas ietekmēs gan sabiedrību kopumā, gan arī dažādas nozares un tautsaimniecības sektorus. Tādēļ, lai novērstu neatgriezeniskas un bīstamas izmaiņas, valstis ir apņēmušās ierobežot klimata pārmaiņas, kā arī tām pielāgoties. Ir noteikti saistoši mērķi, atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem un Parīzes nolīgumam. 2015. gadā, Parīzes nolīgumā valstis apņēmās ierobežot globālās temperatūras kāpumu vismaz 2° C,(cenšoties to ierobežot 1,5° C robežās), lai apturētu planētas tālāku uzkaršanu.
COP 26 ir sadalīta tematiskās dienās aptverot finanšu, enerģētikas, jaunatnes un sabiedrības iesaisti, dabas, transporta un citu tēmu pārrunāšanu. Konferencē piedalās 197 valstis, kas ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzējas puses.
Ministrija atgādina – klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu.
COP26 mājas lapa šeit