Vācijā, Vismārā, 2. jūnijā izskanējusi VASAB (Vision and Strategies around the Baltic Sea) Ministru konference, kuras rezultātā tika pieņemta Vismāras deklarācija. Tās galvenais punkts ir atbalsta paušana “VASAB ilgtermiņa perspektīvai 2040” kā stratēģiskam un inovatīvam ietvaram labi savienotai, dzīvīgai un noturīgai Baltijas jūras reģiona attīstībai. Vienlaikus, atzīstot Rīgā strādājošā VASAB sekretariāta labo darbu starptautiskās sadarbības koordinēšanā, tik pagarināta sekretariāta atrašanās Rīgā līdz pat 2029.gada beigām. Konferencē papildus tika sniegts ieskats arī par dzelzceļa infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas Savienības Ziemeļjūras-Baltijas TENT-T koridora dzelzceļu tīklā.
Konferencē, līdz ar VARAM ekspertiem, piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kā arī citi VASAB Baltijas jūras valstu (Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija) par telpisko plānošanu atbildīgie ministri. Konference rīkota ar mērķi turpināt un stiprināt Baltijas jūras valstu sadarbību telpiskās attīstības plānošanas jomā.
Tika apskatītas arī iespējas virzīt iztirzāto jautājumu risināšanu, vadoties pēc VASAB Ilgtermiņa Perspektīvas 2040.gadam (Perspektīva). Šis dokuments uzstāda stratēģiskus sadarbības mērķus un apkopo potenciālo sadarbības iniciatīvu priekšlikumus, strukturējot telpisko attīstību 4 dimensijās: punkti (Pearls); savienojumi (Strings); laukumi (Patches); sistēmas (Systems) - par katru no tām sniedzot kopējās atziņās balstītas plānošanas vadlīnijas.
Ministri un uzaicināto organizāciju augsta līmeņa pārstāvji informēja par aktualitātēm attīstības plānošanā un Perspektīvas dokumenta nozīmi vienotai vīzijai Baltijas jūras reģionā.
Ministrs Māris Sprindžuks konferencē uzsvēra Perspektīvas nozīmību ceļā uz enerģijas neatkarību gan Latvijā, gan citās Baltijas jūras reģiona valstīs. Ilgtspējīga enerģijas tīkla izveide, ko atbalsta Perspektīvā ietvertie priekšlikumi, ir svarīgs solis pretī šim mērķim. Ministrs izcēla arī jauno realitāti, ar kuru Baltijas jūras valstis saskārušās kopš 2022.gada 24. februāra - “dzelzs priekškara” nolaišanos starp 5 VASAB dalībvalstīm un agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju. Baltijas jūras valstīm un tiem ES reģioniem, kas robežojas ar agresorvalstīm, vairāk jāsadarbojas savā starpā, veidojot kopējo reģionālu politiku, aptverot publisko pakalpojumu tīklu, biznesa atbalstu un uzlabojot sadarbību Ziemeļu - Dienvidu virzienā, jo Austrumu virzienā robežas var būt slēgtas ilgu laiku.
Lai apliecinātu VASAB sadarbības valstu vienotu nostāju pret karu Ukrainā, apņemšanos turpināt sadarbību telpiskās plānošanas jomā un gatavību sadarbībai Perspektīvas ieviešanā, VASAB ministru Vismāras deklarācija pārapstiprina VASAB komitejas agrāk lemto, ka agresorvalstis no sadarbības tiek izslēgtas.
Noslēgumā Vācijas Federatīvā Republika nodeva savas VASAB prezidentūras “stafetes kociņu” Somijai, kā jaunajai VASAB prezidējošajai valstij.